33. pants

Satversmes tiesai ir jāizvērtē arī tas, vai

apstrīdētās normas paredz nepamatoti vienādu attieksmi pret

kredītiestādes kreditoriem, kuri atrodas atšķirīgos apstākļos.

Bankas kreditors norāda, ka salīdzināmās personas, kas atrodas

atšķirīgos apstākļos, kad noziedzīgi iegūta manta tiek

konfiscēta, ir maksātnespējas procesā esošas kredītiestādes

kreditori un tādas kredītiestādes kreditori, kura neatrodas

maksātnespējas procesā. Apstrīdētā norma paredzot vienādu

attieksmi pret šīm personu grupām. Savukārt Saeima norāda, ka

apstrīdēto normu kontekstā tas vien, ka kredītiestādei ir

pasludināta maksātnespēja, nenozīmē, ka šīs kredītiestādes

kreditori būtu atšķirīgos apstākļos nekā tādas kredītiestādes

kreditori, kurai nav pasludināta maksātnespēja.

Tādējādi Satversmes tiesai visupirms jāpārbauda, vai un kuras

personas (personu grupas) ir salīdzināmas un vai tās atrodas

atšķirīgos apstākļos (sal. sk. Satversmes tiesas 2020. gada 2.

novembra sprieduma lietā Nr. 2020-14-01 8. punktu).

33.1. Finanšu līdzekļi kredītiestādes kontā norāda uz

to, ka personai ir prasījuma tiesības pret kredītiestādi par

minēto naudas līdzekļu izmaksu. Secīgi tas nozīmē, ka

kredītiestādes klients var pieprasīt atmaksu saskaņā ar

konkrētiem nosacījumiem un parāda atmaksas pienākums neiestājas,

kamēr prasījums nav veikts (sk.: Kārkliņš J., Rozenbergs J.

Bezskaidras naudas līdzekļu juridiskais statuss, civiltiesiskie

un kriminālprocesuālie aspekti. Jurista Vārds, 2017. gada 21.

februāris, Nr. 8, 9. lp.).

Kredītiestādes maksātnespējas process pats par sevi neietekmē

noguldītāju prasījuma tiesību pret kredītiestādi pastāvēšanu.

Proti, kā jau tika minēts iepriekš, Kredītiestāžu likuma

192.-195. pants paredzēja pēc maksātnespējas procesa vai

likvidācijas izdevumu segšanas atlikušo naudas līdzekļu sadali

kreditoru prasījumu apmierināšanai atbilstoši iepriekšminētajās

normās noteiktajām kārtām. Gan iepriekšminēto tiesību normu, gan

maksātnespējas procesa būtība norāda uz to, ka maksātnespējas

process citstarp ir vērsts uz to, lai apmierinātu kreditoru

prasījumus tādā apmērā, kādā tas objektīvi iespējams. Tādējādi

arī maksātnespējas procesā netiek zaudēts kreditora statuss, jo

vēl joprojām tiek saglabātas prasījuma tiesības pret

kredītiestādi, proti, izpildās Kredītiestāžu likuma 1. panta

pirmās daļas 32. punktā minētās kreditoru raksturojošās

pazīmes.

Tātad maksātnespējas procesā esošas kredītiestādes kreditoru

ar tādas kredītiestādes kreditoru, kura neatrodas maksātnespējas

procesā, vieno gan kreditora statuss, gan prasījuma tiesības pret

kredītiestādi. Līdz ar to šīs personu grupas ir savstarpēji

salīdzināmas.

33.2. Bankas kreditors norāda, ka apstāklis, kura dēļ

šīs personu grupas atrodas būtiski atšķirīgās situācijās, esot

tas, vai kredītiestādei ir vai nav pasludināta maksātnespēja. Ja

par noziedzīgi iegūtu mantu tiek atzīti un valsts labā konfiscēti

tādā kredītiestādē atvērtos kontos esošie finanšu līdzekļi, kura

neatrodas maksātnespējas procesā, tad tos šādas kredītiestādes

kreditorus, kuri nav noguldījuši šajā kredītiestādē noziedzīgi

iegūtus līdzekļus, konfiskācija neskaršot. Proti, šo kreditoru

iespējas saņemt sava prasījuma apmierinājumu neietekmēšot citu

kreditoru rīcība. Turpretim tad, ja konfiskācija tiek veikta

brīdī, kad kredītiestāde atrodas maksātnespējas procesā, tā tieši

ietekmējot visu šīs kredītiestādes kreditoru iespējas īstenot

savas prasījuma tiesības. Tādējādi, uz apstrīdēto normu pamata

konfiscējot noziedzīgi iegūtu mantu, maksātnespējas procesā

esošas kredītiestādes kreditori tiekot nostādīti atšķirīgos

apstākļos nekā tādas kredītiestādes kreditori, kura neatrodas

maksātnespējas procesā.

Saeima norāda, ka pat tad, ja kredītiestādē noguldītie finanšu

līdzekļi tiek atzīti par noziedzīgi iegūtiem, tikmēr, kamēr

kredītiestādei nav pasludināta maksātnespēja, arī var izveidoties

tāda situācija, ka kredītiestāde nevar pilnībā apmierināt savu

kreditoru prasījumus. Tiesas sēdē Saeimas pārstāvis norādīja, ka

iemesls, kura dēļ kreditors nevar saņemt atpakaļ savu legāli

noguldīto daļu, ir saistīts nevis ar konfiskāciju, kas tiek

veikta brīdī, kad kredītiestāde ir kļuvusi maksātnespējīga, bet

gan ar pašu kredītiestādi un tās finanšu grūtībām (sk. 2022.

gada 21. aprīļa tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu 11.

sēj. 12. lp.).

Satversmes tiesa piekrīt Saeimas norādītajam, kā arī secina,

ka pēc būtības gan situācijā, kad kredītiestāde neatrodas

maksātnespējas procesā, gan situācijā, kad kredītiestāde atrodas

maksātnespējas procesā, iespēja apmierināt tās kreditoru

prasījumus ir atkarīga tieši no kredītiestādei pieejamās mantas.

Maksātnespējas process nenoliedzami ietekmē kredītiestādes spēju

apmierināt savu kreditoru prasījumus, jo tas izriet jau no paša

maksātnespējas procesa būtības un mērķa, kura dēļ šis process ir

uzsākts. Tomēr maksātnespējas procesa uzsākšanas iemesls un tas,

vai mantas konfiskācijas rezultātā tiks apmierināti un kādā

apmērā tiks apmierināti kreditoru prasījumi, ir saistīts

galvenokārt tieši ar kredītiestādes iepriekš veiktajām darbībām,

piemēram, kredītiestādes izraudzīto biznesa modeli, kā arī

kredītiestādes mantas daudzumu pirms tam, kad tajā atvērtajos

kontos noguldītā manta ir atzīta par noziedzīgi iegūtu un

noteikta tās konfiskācija valsts labā, nevis ar pašu

maksātnespējas faktu kā tādu.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka likumā nav iespējams

noregulēt katras personas konkrēto situāciju, tomēr likumam būtu

jānodrošina pietiekami diferencēta attieksme, lai tā normas

atšķirīgā tiesiskā un faktiskā situācijā neizraisītu neatbilstību

Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietvertajam tiesiskās

vienlīdzības principam (sk. Satversmes tiesas 2017. gada 19.

oktobra sprieduma lietā Nr. 2016-14-01 27.3. punktu). Ņemot

vērā to, ka kredītiestādes spēja apmierināt savu kreditoru

prasījumus ir atkarīga galvenokārt no tai pieejamās mantas

apmēra, Satversmes tiesa secina, ka maksātnespējas procesa esība

pati par sevi nav tāds kritērijs, kas apstrīdēto normu tvērumā

nostādītu Bankas kreditora norādītās personu grupas atšķirīgos

apstākļos. Likumdevējs nevar un tam nav pienākuma paredzēt tik

diferencētu attieksmi, ka tā noziedzīgi iegūtas mantas

konfiskāciju padarītu atkarīgu no darbībām, ko kredītiestāde

iepriekš veikusi savas mantas saglabāšanai.

Tāpat Satversmes tiesa atkārtoti vērš uzmanību uz to, ka

noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas mērķa - nekavējoties

izņemt šādu mantu no civiltiesiskās apgrozības - sasniegšana

nevar tikt padarīta atkarīga no tā, vai kredītiestāde atrodas

maksātnespējas procesā. Pretējs apgalvojums nozīmētu iespēju

turpināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju (sk. Finanšu

izlūkošanas dienesta viedokli 2022. gada 13. aprīļa tiesas sēdes

stenogrammā lietas materiālu 10. sēj. 155. lp.).

Satversmes tiesa secina, ka tad, ja noziedzīgi iegūta manta,

pamatojoties uz apstrīdētajām normām, tiek konfiscēta,

maksātnespējas procesā esošas kredītiestādes kreditori neatrodas

atšķirīgos apstākļos kā tādas kredītiestādes kreditori, kura

neatrodas maksātnespējas procesā.

Līdz ar to apstrīdētās normas

atbilst Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietvertajam

tiesiskās vienlīdzības principam.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās

daļas 6. punktu un 30.-32. pantu, Satversmes tiesa

nosprieda: