2. pants

Pieteikuma iesniedzējs - Jānis Loze (turpmāk

- Pieteikuma iesniedzējs) - lūdz izvērtēt Kriminālprocesa likuma

564. panta septītās daļas trešā teikuma un 570. panta pirmās

daļas (turpmāk arī - apstrīdētās normas) atbilstību Latvijas

Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 92. panta pirmajam

teikumam.

Pieteikuma iesniedzējs ir apsūdzētais krimināllietā.

Pamatojoties uz apstrīdētajām normām, apelācijas instances tiesa

saīsinātajā spriedumā šajā krimināllietā noteica 20 dienu termiņu

pilna sprieduma pārsūdzēšanai kasācijas instancē. Pieteikuma

iesniedzējs uzskata, ka šāds termiņš ir acīmredzami nepietiekams,

jo konkrētā krimināllieta esot sarežģīta, bet pilnais tiesas

nolēmums sastādīts uz 345 lappusēm.

Pēc Pieteikuma iesniedzēja ieskata, apstrīdētās normas

ierobežo personai Satversmes 92. panta pirmajā teikumā paredzētās

tiesības uz pieeju tiesai. 20 dienas neesot pienācīgs un

atbilstošs termiņš, lai ne vien izlasītu, bet arī rūpīgi apsvērtu

sarežģītu un apjomīgu tiesas nolēmumu, izvērtētu tajā teikto,

analizētu to kopsakarā ar pārējiem lietas materiāliem, pastāvošo

tiesisko regulējumu, Latvijas un starptautisko tiesu praksi un

doktrīnas atziņām, kā arī lai sastādītu pamatotu un likuma

prasībām atbilstošu kasācijas sūdzību.

Apstrīdētās normas ierobežojot arī Eiropas Cilvēka tiesību un

pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk - Konvencija) 6.

panta 3. punkta "b" apakšpunktā noteiktās tiesības uz

pienācīgu laiku un līdzekļiem, lai sagatavotu savu aizstāvību.

Īsā sūdzības iesniegšanas termiņa dēļ Pieteikuma iesniedzējam

neesot bijis iespējams piesaistīt papildu advokātus. Advokātam,

kurš lietā iestājas pēc lietas iztiesāšanas apelācijas instances

tiesā, apstrīdētajās normās noteiktajā termiņā neesot iespējams

izlasīt un izanalizēt pilna apelācijas instances tiesas nolēmuma

tekstu, izvērtēt to kopsakarā ar visiem lietas materiāliem,

nepieciešamības gadījumā salīdzināt tiesas motivācijas atbilstību

daudzu gadu laikā tiesas sēdēs veiktajiem audioierakstiem un

sastādīt Kriminālprocesa likumam atbilstošu kasācijas

sūdzību.

Pieteikuma iesniedzējs tiekot nostādīts nevienlīdzīgā

situācijā salīdzinājumā ar tiesu, jo apsūdzētā tiesību

ierobežojums liekot viņam iesniegt kasācijas sūdzību noteiktā

termiņā, bet tiesu likumdevējs neesot ierobežojis ar termiņu

pilna nolēmuma sastādīšanai. Saīsinātais apelācijas instances

tiesas nolēmums lietā esot pasludināts 2018. gada 20. jūnijā,

pilns tiesas nolēmums kļuvis pieejams 2019. gada 4. jūlijā,

turpretim Pieteikuma iesniedzējam kasācijas sūdzību vajadzējis

sastādīt 20 dienu laikā.

Pēc Pieteikuma iesniedzēja ieskata, pastāv citi apstrīdētajās

normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmā mērķa

sasniegšanas līdzekļi. Alternatīvs līdzeklis esot tiesas tiesības

pagarināt kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņu bez likumā

noteikta ietvara, jo tieši tiesa, kas skata konkrēto lietu,

vislabāk varot novērtēt lietas sarežģītību un apjomu, kā arī

noteikt adekvātu pārsūdzības termiņu. Tiesa varot izsvērt tai un

lietas dalībniekiem objektīvi nepieciešamo laiku procesuālo

dokumentu sastādīšanai kopsakarā ar nepieciešamību nodrošināt

lietas iztiesāšanu saprātīgā termiņā. Savukārt tad, ja tiktu

konstatēts, ka ar ierobežoto kasācijas sūdzības iesniegšanas

termiņu Pieteikuma iesniedzējam tiek liegtas tiesības uz taisnīgu

tiesu un tiesības uz nolēmuma pārsūdzēšanu, sabiedrības ieguvuma

izvērtējums būtu lieks, jo personas tiesības un likumiskās

intereses par labu sabiedrībai drīkstot vienīgi ierobežot, nevis

pilnībā liegt.

Visbeidzot Pieteikuma iesniedzējs norāda: lai arī

Kriminālprocesa likuma 579. pantā ir paredzētas tiesības iesniegt

kasācijas sūdzības papildinājumus un grozījumus 10 dienu laikā

pēc pārsūdzības termiņa beigām, tas nav uzskatāms par kasācijas

sūdzības sastādīšanas termiņa pagarinājumu, jo, lai šīs papildu

10 dienas varētu izmantot kādu papildinājumu vai grozījumu

iesniegšanai, kasācijas sūdzībai jau jābūt sastādītai un

iesniegtai, un atbilstošai visām Kriminālprocesa likumā kasācijas

sūdzībai izvirzītajām prasībām. Pretējā gadījumā tiesa varot

atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību. Savukārt

administratīvā procesa un civilprocesa ietvaros kasācijas sūdzība

varot tikt iesniegta attiecīgi viena mēneša vai 30 dienu laikā no

sprieduma sastādīšanas vai pasludināšanas dienas. Abi šie termiņi

esot garāki par Kriminālprocesa likumā noteikto pamata termiņu

kopā ar iespējamo tā pagarinājumu. Turklāt gan administratīvajā

procesā, gan civilprocesā tiesai esot pienākums atstāt kasācijas

sūdzību bez virzības, nosakot termiņu tajā konstatēto trūkumu

novēršanai. Garāki kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņi esot

arī Lietuvā un Igaunijā.

Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Pieteikuma iesniedzējs

papildus norādīja, ka ar 2009. gada 12. marta grozījumiem grozīts

arī Kriminālprocesa likuma 530. pants, kas paredzēja nepagarināmu

14 dienu termiņu pilna sprieduma sastādīšanai. Tādējādi esot

izjaukts līdzsvars starp personu un tiesu, ko esot mēģināts

panākt, pieņemot apstrīdētās normas. Turklāt kasācijas sūdzība

nevarot tikt sastādīta pirms iepazīšanās ar pilnu tiesas

spriedumu. Savukārt kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņa

atjaunošana Pieteikuma iesniedzēja gadījumā neesot bijusi

iespējama. Lūgums atjaunot kasācijas sūdzības iesniegšanas

termiņu jau pirms tās iesniegšanas nozīmētu pārāk lielu risku.

Termiņa neatjaunošanas gadījumā tiktu zaudētas tiesības iesniegt

kasācijas sūdzību. Tā kā kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņš

ir tik īss, tiesas lēmums par šā procesuālā termiņa atjaunošanu

vai neatjaunošanu, visticamāk, varētu tiktu pieņemts jau pēc

termiņa izbeigšanās.