Par Kriminālprocesa likuma 564. panta septītās daļas trešā teikuma un 570. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam

3. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

Saeima - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes

92. panta pirmajam teikumam.

Vērtējot apstrīdēto normu satversmību, esot jāpārbauda, vai

tajās noteiktais kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņš

nodrošina apsūdzētajam Konvencijas 6. panta 3. punkta

"b" apakšpunktā noteiktās tiesības sastādīt pienācīgu

savai aizstāvībai nepieciešamu kasācijas sūdzību. Laiks, kas

nepieciešams aizstāvības sagatavošanai, esot atkarīgs no konkrētā

gadījuma apstākļiem: lietas sarežģītības, tiesvedības stadijas,

advokāta noslodzes u. tml.

Apstrīdētajās normās noteiktā ierobežojuma - kasācijas

sūdzības iesniegšanas termiņa - leģitīmais mērķis esot nodrošināt

citu cilvēku tiesību un demokrātiskas valsts iekārtas

aizsardzību. Termiņa noteikšana esot piemērots līdzeklis šā

leģitīmā mērķa sasniegšanai. Ierobežojot apelācijas instances

tiesas nolēmuma pārsūdzību laikā, tiekot panākta tiesiskā

stabilitāte. Apelācijas instances tiesai esot piešķirtas tiesības

pagarināt nolēmuma pārsūdzības termiņu vēl par 10 dienām, lai pēc

kriminālprocesa sarežģītības un apjoma izvērtēšanas sarežģītās

lietās dotu pietiekamu laiku atbilstošas sūdzības vai protesta

sastādīšanai.

Pieteikuma iesniedzēja piedāvāto alternatīvu - apelācijas

instances tiesas tiesības pagarināt nolēmuma pārsūdzības termiņu

- nevarot uzskatīt par alternatīvu līdzekli. Šādā gadījumā

gandrīz jebkuru termiņu, kas būtu garāks par likumā noteikto

maksimālo kasācijas sūdzības iesniegšanas vai pagarināšanas

termiņu, varētu atzīt par alternatīvu līdzekli. Pieteikuma

iesniedzēja piedāvātā alternatīva nebūtu uzskatāma par tikpat

iedarbīgu tiesiskās stabilitātes nodrošināšanas līdzekli, jo

garāks pārsūdzības termiņš vai šā termiņa pagarinājums radītu

lielāku tiesisko nenoteiktību un līdz ar to padarītu neefektīvāku

krimināllietu izskatīšanu tiesā. Gadījumos, kad apelācijas

instances tiesa atbilstoši Kriminālprocesa likuma 241. panta

trešajai daļai ar notiesājošu spriedumu piemēro apsūdzētajam

drošības līdzekli - apcietinājumu -, garš kasācijas sūdzības

iesniegšanas termiņš varot apsūdzētajam nepamatoti ierobežot

Satversmes 94. pantā paredzētās tiesības uz brīvību.

Apstrīdētajās normās noteiktais kasācijas sūdzības

iesniegšanas termiņš esot atzīstams par samērīgu. Lielāko daļu no

kasācijas sūdzības iesniegšanas pamatiem esot iespējams apzināt

jau pirms dienas, kad kļūst pieejams pilns apelācijas instances

tiesas nolēmums un sākas kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņš.

To, vai apelācijas instances tiesa lietas izskatīšanā pieļāvusi

būtisku Kriminālprocesa likuma pārkāpumu, arī varot konstatēt jau

pirms dienas, kad apelācijas instances tiesas nolēmums kļūst

pieejams, ja vien seko līdzi tiesas procesam. Saņemot saīsināto

spriedumu, varot konstatēt, vai apsūdzētajam ir noteikts tāds

soda veids vai mērs, kas paredzēts attiecīgās Krimināllikuma

normas sankcijā. Saīsinātajā spriedumā tiekot norādīta nodarījuma

juridiskā kvalifikācija, tostarp arī tas, pēc kuriem

Krimināllikuma vispārīgās daļas un sevišķās daļas pantiem

apsūdzētais atzīts par vainīgu noziedzīgā nodarījumā.

Papildus apstrīdētajās normās noteiktajām tiesībām atbilstoši

Kriminālprocesa likuma 579. panta pirmajai un trešajai daļai

kasācijas sūdzības iesniedzējam esot tiesības 10 dienu laikā pēc

apelācijas instances tiesas sprieduma pārsūdzības termiņa beigām

iesniegt kasācijas sūdzības papildinājumus un grozījumus. Tas

nozīmējot, ka apsūdzētajam ir iespēja kasācijas sūdzībā iekļaut

tajā izteikto prasību pamatojumu ar norādi uz Krimināllikuma

pārkāpumu vai Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu, bet

pilnīgu pamatojumu norādīt vai grozīt vēlāk. Minētā norma

ietverot arī kasācijas sūdzības iesniedzēja tiesības norādīt

sākotnēji neminētu Krimināllikuma pārkāpumu vai būtisku

Kriminālprocesa likuma pārkāpumu. Līdz ar to pat tad, ja

apelācijas instances tiesa nav pagarinājusi nolēmuma pārsūdzības

termiņu, kasācijas sūdzības iesniedzēja rīcībā faktiski esot 20

dienas atbilstošas kasācijas sūdzības sastādīšanai, bet lietās,

kurās kriminālprocesa īpašas sarežģītības un apjoma dēļ

apelācijas instances tiesa ir pagarinājusi sava nolēmuma

pārsūdzības termiņu, - 30 dienas.

Apstrīdētajās normās noteiktais kasācijas sūdzības

iesniegšanas termiņš esot atzīstams par samērīgu arī

salīdzinājumā ar vidējo laiku, kādā krimināllietas tiek

izskatītas kasācijas instancē. 30 dienu termiņš esot aptuveni

viena trešdaļa no vidējā laika, kas kasācijas instances tiesai

nepieciešams, lai pieņemtu galīgo nolēmumu par apelācijas

instances tiesas nolēmuma tiesiskumu, un kas ietver ne vien

iepazīšanos ar apsūdzētā vai viņa aizstāvja kasācijas sūdzību,

citām iesniegtajām kasācijas sūdzībām, prokurora protestu un

lietas dalībnieku paskaidrojumiem, bet arī galīgā nolēmuma

sastādīšanu.

To, ka Latvijā noteiktais kasācijas sūdzības iesniegšanas

termiņš nodrošina tiesības uz pieeju tiesai, apliecinot arī citās

valstīs, piemēram, Spānijā, Beļģijā un Grieķijā, noteiktie

kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņi. Citos likumos noteikts

garāks kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņš pats par sevi

nepadarot apstrīdētās normas par neatbilstošām Satversmes 92.

panta pirmajam teikumam, jo Kriminālprocesa likumā, Civilprocesa

likumā, Administratīvā procesa likumā un Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksā noteiktajā kārtībā tiekot skatītas atšķirīgas

lietas un tiesa vērtējot atšķirīgas tiesiskās attiecības.

Visbeidzot Saeima uzsver, ka Pieteikuma iesniedzējs ir

iesniedzis kasācijas sūdzību likumā noteiktajā termiņā, turklāt

pieteikumā nav konkrēti norādīts, tieši sakarā ar kādu jautājumu

viņam pietrūcis laika savai aizstāvībai nepieciešamās juridiskās

argumentācijas sagatavošanai. Pieteikuma iesniedzējs neesot

norādījis arī to, kāpēc viņš uzskata, ka iespēja 10 dienu laikā

pēc kasācijas sūdzības iesniegšanas to papildināt un grozīt

nebija pietiekama, lai sastādītu pienācīgu kasācijas sūdzību.

Tāpat no pieteikumam pievienotajiem materiāliem esot redzams, ka

kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņam identisks laika posms

bijis pietiekams, lai iesniegtu apelācijas sūdzību par 863

lappuses garu pirmās instances tiesas spriedumu.