Par Kriminālprocesa likuma 564. panta septītās daļas trešā teikuma un 570. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam

7. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrijas darba

grupas Kriminālprocesa likuma projekta izstrādei vadītājs

Mg. iur. Gunārs Kūtris - norāda, ka

likumdevējam jānosaka tādi procesuālie termiņi, kas novērš

personas tiesību aizskārumu, līdzsvaro taisnīguma principu un

tiesiskās noteiktības principu, kā arī nodrošina kriminālās

justīcijas efektivitāti.

Apstrīdētās normas iekļautas Kriminālprocesa likumā ar 2009.

gada 12. marta grozījumiem. Priekšlikumu par kasācijas sūdzības

iesniegšanas termiņa pagarināšanu sarežģītās un liela apjoma

krimināllietās esot izteikusi Latvijas Zvērinātu advokātu padome,

un to atbalstījusi Tieslietu ministrijas pastāvīgā darba grupa

Kriminālprocesa likuma grozījumu izstrādei. Zinot apstrīdēto

normu izstrādes gaitu, esot pilnīgi skaidrs, ka to mērķis bijis

uzlabot tiesību uz aizstāvību īstenošanu sarežģītās

krimināllietās.

Likumdevējs esot izvēlējies samērīgu un praksē ilgstoši

pārbaudītu termiņu, lai nodrošinātu leģitīmo mērķu sasniegšanu.

Neesot pārliecības, ka cits risinājums nodrošinātu leģitīmā mērķa

sasniegšanu tādā pašā vai augstākā kvalitātē. Arī iespēja likumā

paredzēt tiesības apelācijas instances tiesai īpaši sarežģītās

lietās pašai noteikt kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņu

radītu papildu problēmas, kas neveicinātu kriminālprocesa gaitu.

Tad, piemēram, būtu jāizstrādā kritēriji, pēc kuriem lieta var

tikt atzīta par sarežģītu, tāpat arī vadlīnijas attiecībā uz

termiņa garumu, kā arī jāparedz personai tiesības pārsūdzēt šādu

tiesas lēmumu gadījumā, ja tiesas noteiktais termiņš tai šķistu

nepamatots.

Vērtējot apstrīdētajās normās noteiktā termiņa pietiekamību,

esot jāņem vērā tas, ka kasācijas instances tiesas kompetencē ir

jautājumi par materiālo un procesuālo tiesību normu piemērošanas

pareizību. Persona varot sākt gatavoties kasācijas sūdzības

sastādīšanai uzreiz pēc tam, kad ir pasludināts saīsinātais

nolēmums. Persona zinot, ko tiesa ir nolēmusi, un varot saprast,

vai nolēmums ir taisnīgs. Turklāt tad, ja persona pati ir

piedalījusies apsūdzībā norādītajās darbībās, tai nevajadzētu būt

pārmērīgi grūti konstatēt un apstrīdēt jebkādas ziņas par

faktiem, kuras neatbilst patiesībai.

Visbeidzot nozīme esot arī tam, ka Kriminālprocesa likuma 579.

pants ļauj kasācijas sūdzības iesniedzējam 10 dienu laikā pēc

pārsūdzības termiņa beigām iesniegt sūdzības papildinājumus un

grozījumus. Sākotnējā sūdzība esot pietiekama, ja tajā ir

norādīts kāds būtisks kasācijas pamats.

Secinājumu

daļa