9. pants

Satversmes tiesa visupirms noskaidros Satversmes 92.

panta pirmā teikuma tvērumu attiecībā uz kasācijas sūdzības

iesniegšanas termiņu kriminālprocesā.

Satversmes 92. panta pirmais teikums nosaka: "Ikviens var

aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā

tiesā." Satversmes tiesa jau vairākkārt uzsvērusi, ka

jēdziens "taisnīga tiesa" ietver divus aspektus, proti,

"taisnīga tiesa" kā neatkarīga tiesu varas institūcija,

kas izskata lietu, un "taisnīga tiesa" kā pienācīgs,

tiesiskai valstij atbilstošs process, kurā lieta tiek izskatīta.

Tādējādi Satversmes 92. pants uzliek valstij pienākumu izveidot

attiecīgu tiesu institūciju sistēmu un arī pieņemt tādas

procesuālās normas, atbilstoši kurām persona varētu taisnīgā un

objektīvā tiesā efektīvi aizsargāt savas tiesības un likumiskās

intereses (sal. sk., piemēram, Satversmes tiesas 2018.

gada 14. jūnija sprieduma lietā Nr. 2017‑23‑01 12.

punktu).

Satversmes tiesa ir uzsvērusi, ka Satversmes 92. pants

neparedz valstij pienākumu visās lietās noteikt personai iespēju

spriedumu pārsūdzēt kasācijas kārtībā. Likumdevējam ir plaša

rīcības brīvība pieņemt procesuālos likumus un noteikt lietu

kategorijas, kuras attiecīgajos procesos tiek skatītas, kā arī

lemt par dažādu kategoriju lietu izskatīšanas kārtību (sal.

sk. Satversmes tiesas 2018. gada 15. marta sprieduma lietā Nr.

2017‑16‑01 11.1. punktu). Tomēr tad, ja valsts paredz

personai tiesības kādā lietu kategorijā pārsūdzēt nolēmumu

augstākas instances tiesā, tai jānodrošina, ka pārsūdzības

process atbilst tiesas pieejamības, taisnīgas procedūras un citām

taisnīgas tiesas prasībām (sal. sk. Satversmes tiesas

2018. gada 14. jūnija sprieduma lietā Nr. 2017-23-01 12.2.

punktu).

Krimināllietu iztiesāšanai Latvijā ir izveidota trīspakāpju

tiesu sistēma, kurā ietilpst arī kasācijas instances tiesa,

tādējādi likumdevējam ir pienākums izveidot tādu kārtību pieejai

kasācijas instances tiesai kriminālprocesā, lai būtu nodrošināta

efektīva personas pamattiesību aizsardzība (sk.

Satversmes tiesas 2018. gada 14. jūnija sprieduma lietā Nr.

2017-23-01 12.3. punktu).

Kriminālprocesa likuma 569. panta pirmā un otrā daļa pieļauj

to, ka apelācijas instances tiesas nolēmums, kurš nav stājies

spēkā, kā arī pirmās instances tiesas nolēmums, kurš taisīts

vienošanās procesā un nav stājies spēkā, tiek pārsūdzēts

kasācijas kārtībā Augstākajā tiesā, lai panāktu tā atcelšanu

pilnībā vai kādā tā daļā vai arī tā grozīšanu juridisku iemeslu

dēļ.

Tiesas nolēmumu kasācijas kārtībā pārsūdz ar kasācijas sūdzību

vai kasācijas protestu. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 571.

pantu tiesības iesniegt kasācijas sūdzību citstarp ir

apsūdzētajam un viņa aizstāvim. Kriminālprocesa likuma 572. pants

liek kasācijas sūdzībā iekļaut tajā izteikto prasību pamatojumu

ar norādi uz Krimināllikuma pārkāpumu vai Kriminālprocesa likuma

normu būtisku pārkāpumu. Prasību pamatojums ir apsūdzētā

aizstāvības argumenti, kas atklāj Krimināllikuma pārkāpumu vai

Kriminālprocesa likuma normu būtisku pārkāpumu tiesas

spriešanā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 587. panta pirmo daļu

kasācijas instances tiesa var pārsūdzēto nolēmumu atcelt pilnībā

vai tā daļā un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai vai izbeigt

kriminālprocesu, vai arī grozīt nolēmumu. Tādējādi, sastādot un

iesniedzot kasācijas sūdzību, apsūdzētais var turpināt savu

pamattiesību aizstāvēšanu. Līdz ar to kasācijas sūdzības

sastādīšana un iesniegšana ir daļa no apsūdzētā aizstāvības.

Tātad Satversmes 92. panta pirmais

teikums ietver apsūdzētā tiesības sastādīt un iesniegt kasācijas

sūdzību savu tiesību aizstāvībai kriminālprocesā.