10. pants

Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētās

normas nenodrošina pietiekamu laiku aizstāvības sagatavošanai,

sastādot kasācijas sūdzību īpaši sarežģītos un apjomīgos

kriminālprocesos.

Apstrīdētās normas nosaka termiņu, kādā kasācijas sūdzība

iesniedzama tiesā. Tās ierobežo kasācijas sūdzības sastādīšanu

laikā. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 316. panta pirmajai

daļai šis termiņš nav pagarināms. Saskaņā ar Kriminālprocesa

likuma 570. panta otro daļu kasācijas sūdzības iesniegšanas

termiņa nokavējuma gadījumā sūdzība netiek pieņemta. Tādējādi

apstrīdētās normas nosaka laiku aizstāvības sagatavošanai,

sastādot kasācijas sūdzību īpaši sarežģītos un apjomīgos

kriminālprocesos.

Satversmes tiesa vairākkārt norādījusi, ka Satversmes 89.

panta ietekmē Satversmes 92. panta pirmais teikums ir

konkretizējams kopsakarā ar Konvencijas 6. pantu un Eiropas

Cilvēktiesību tiesas judikatūru (sal. sk., piemēram,

Satversmes tiesas 2018. gada 14. jūnija sprieduma lietā Nr.

2017‑23‑01 12.1. punktu).

Konvencijas 6. panta 1. punkta pirmais teikums paredz:

"Ikvienam ir tiesības, nosakot [..] viņam izvirzītās

apsūdzības pamatotību, uz taisnīgu un atklātu lietas savlaicīgu

izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā likumā noteiktā tiesā."

Savukārt tā paša panta 3. punkta "b" apakšpunkts

noteic, ka "ikvienam, kas tiek apsūdzēts kriminālnoziegumā,

ir tiesības uz attiecīgu laiku un līdzekļiem, lai sagatavotu savu

aizstāvību". Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka

Konvencijas 6. panta 3. punkta "b" apakšpunktā

nostiprinātās tiesības uz pietiekamu laiku savas aizstāvības

sagatavošanai ir viens no tiesību uz taisnīgu tiesu veidojošajiem

elementiem. Šādu tiesību garantēšanas nolūkā valstij ir jāatvēl

apsūdzētajam pietiekams laiks un iespējas sagatavot aizstāvību

kriminālprocesā, lai viņš varētu iesniegt tiesai nozīmīgus

aizstāvības argumentus un tādējādi ietekmēt tiesvedības iznākumu

(sal. sk., piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2019. gada

25. jūlija sprieduma lietā "Rook v. Germany",

pieteikums Nr. 1586/15, 56. punktu).

Pārbaudot, vai aizstāvības sagatavošanai atvēlētais laiks

bijis pietiekams, Eiropas Cilvēktiesību tiesa ņem vērā vairākus

apstākļus, piemēram, lietas sarežģītību, lietas procesuālo

stadiju, to, vai personai bija laiks iepriekš iepazīties ar

lietas materiāliem, vai apsūdzētais pats īsteno aizstāvību vai

arī tam ir advokāts, vai noteiktais termiņš un tiesas procesa

norises datums bija paredzams (sk., piemēram, Eiropas

Cilvēktiesību tiesas 1998. gada 9. jūnija sprieduma lietā

"Twalib v. Greece", pieteikums Nr. 24294/94, 40.-43.

punktu, 2011. gada 9. jūnija sprieduma lietā

"Luchaninova v. Ukraine", pieteikums Nr. 16347/02,

64.-67. punktu, 2011. gada 28. jūnija sprieduma lietā

"Miminoshvili v. Russia", pieteikums Nr. 20197/03,

141.-142. punktu un 2012. gada 10. jūlija sprieduma lietā

"Gregačević v. Croatia", pieteikums Nr. 58331/09,

51. punktu).

Satversmes tiesa jau iepriekš atzinusi, ka pārsūdzības termiņu

noteikšana nodrošina pienācīgu tiesu sistēmas administrēšanu un

atbilstību tiesiskās drošības principam. Tiesiskā stabilitāte ir

būtiska tiesiskās drošības principa sastāvdaļa, kas citstarp

prasa ne vien noregulētu tiesvedības procesu, bet arī tiesiski

noturīgu tā noslēgumu. Tādēļ arī procesuālajām darbībām

kriminālprocesā nepieciešams atbilstošs un noteikts laiks

(sal. sk. Satversmes tiesas 2009. gada 13. februāra lēmuma par

tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2008-23-03 11.1. punktu).

Līdz ar to Satversmes tiesai ir jānoskaidro, vai apstrīdētās

normas nodrošina personai pietiekamu laiku kasācijas sūdzības

sastādīšanai īpaši sarežģītos un apjomīgos kriminālprocesos.

Tādējādi Satversmes tiesa

noskaidros, vai apstrīdētajās normās noteiktais kasācijas

sūdzības iesniegšanas termiņš īpaši sarežģītos un apjomīgos

kriminālprocesos ir pietiekams tiesību uz aizstāvību

izmantošanai, sastādot kasācijas sūdzību.