15. pants

Satversmes tiesas likuma 32. panta trešā daļa

paredz, ka tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par

neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma

par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas

dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi. Savukārt

saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 31. panta 11. punktu tiesa

var spriedumā norādīt brīdi, ar kuru zaudē spēku apstrīdētā

tiesību norma (akts), kas atzīta par neatbilstošu augstāka

juridiska spēka tiesību normai. Līdz ar to Satversmes tiesai ir

jāapsver, no kura brīža apstrīdētās normas, kas atzītas par

neatbilstošām Satversmes 92. panta pirmajam teikumam, atzīstamas

par spēkā neesošām.

Satversmes tiesa norāda, ka apstrīdēto normu atzīšana par

spēkā neesošām no sprieduma publicēšanas dienas nevar radīt

personām tādas nelabvēlīgas tiesiskās sekas, kuru dēļ būtu

jāparedz Satversmei neatbilstošo normu spēkā esība līdz brīdim,

kad normatīvais regulējums būs pilnveidots atbilstoši Satversmes

prasībām. Tādējādi līdz brīdim, kad likumdevējs būs pilnveidojis

tiesisko regulējumu, personu tiesības uz taisnīgu tiesu

nodrošināmas, tieši piemērojot Satversmes 92. pantu un šā

sprieduma atziņas.

Savukārt tādēļ, lai nodrošinātu Pieteikuma iesniedzēja

tiesības uz taisnīgu tiesu, apstrīdētās normas atzīstamas par

spēkā neesošām no viņa pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

Satversmes tiesa

nosprieda: