3. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

Saeima - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes

92. panta pirmajam teikumam.

Saeima norāda, ka atteikums ierosināt kasācijas tiesvedību pēc

Pieteikuma iesniedzēja sūdzības neliecina par to, ka Pieteikuma

iesniedzēja tiesības uz pieeju tiesai būtu ierobežotas. Tiesību

uz pieeju tiesai nodrošināšanas aspektā izšķirošais esot tas, ka

Pieteikuma iesniedzējam bija iespēja iesniegt kasācijas

sūdzību.

Saeima uzskata, ka prasības attiecībā uz kasācijas sūdzības

iesniegšanu ir samērīgas un Pieteikuma iesniedzējam izpildāmas.

Tas, ka tiesnesis, izvērtējot Pieteikuma iesniedzēja kasācijas

sūdzību, nav saskatījis pamatu kasācijas tiesvedības

ierosināšanai, nenozīmējot to, ka Pieteikuma iesniedzējam būtu

liegta pieeja tiesai kasācijas instancē. Līdz ar to apstrīdētās

normas neierobežojot tiesības uz pieeju tiesai.

Apstrīdētās normas neierobežojot arī pieteikuma iesniedzēja

tiesības uz lietas izskatīšanu objektīvā tiesā. Saeima uzskata:

tikai tas vien, ka tiesnesis jautājumu izlemj vienpersoniski,

nenozīmē, ka nebūtu nodrošināta lietas izskatīšana neatkarīgā un

objektīvā tiesā.

Lēmuma pieņemšana rezolūcijas veidā ļaujot samazināt Augstākās

tiesas tiesnešu darba apjomu. Šāda vienkāršota lēmuma forma

ļaujot ietaupīt laiku un citus resursus, kas būtu nepieciešami

pilna lēmuma sastādīšanai. Tādējādi šie resursi tiekot novirzīti

sarežģītāku lietu ātrākai un efektīvākai izskatīšanai. Līdz ar to

ierobežojums esot piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai, bet

leģitīmais mērķis esot šāds - nodrošināt krimināllietu ātrāku un

efektīvāku izskatīšanu, atslogojot Augstāko tiesu no nepamatotu

kasācijas sūdzību izskatīšanas. Saeima uzskata, ka leģitīmo mērķi

nav iespējams sasniegt ar citiem, personas tiesības mazāk

ierobežojošiem līdzekļiem.

Saeima pauž uzskatu, ka Pieteikuma iesniedzēja tiesībām

nodarītais kaitējums ir minimāls. Ņemot vērā to, ka kasācijas

instance ir trešā tiesu instance, kurā krimināllieta tiek

vērtēta, kā arī to, ka kasācijas kārtībā ir vērtējami tikai

materiālo un procesuālo normu piemērošanas jautājumi, attiecībā

uz motivāciju šīs instances tiesas nolēmumiem neesot izvirzāmas

tādas pašas prasības kā zemākas instances tiesu nolēmumiem.

Tomēr Saeima atzīst, ka tiesas nolēmuma motivācija, īpaši

rakstveida procesā, ir viens no galvenajiem instrumentiem, kas

ļauj lietas dalībniekam pārliecināties par to, ka viņš ir

uzklausīts. Esot iespējami gadījumi, kad kasācijas sūdzībā

paustie argumenti prasa padziļinātu analīzi, pat ja tiesnesis pēc

to izvērtēšanas ir nonācis pie secinājuma, ka kasācijas

tiesvedība nav ierosināma. Šādos gadījumos atteikumam ierosināt

kasācijas tiesvedību vajagot būt pienācīgi pamatotam. Apstrīdētās

normas neliedzot tiesnesim izvērtēt konkrētās lietas apstākļus un

pēc lietas dalībnieka un sabiedrības interešu samērošanas

sagatavot lēmumu par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību,

šajā lēmumā norādot arī tā pamatojumu.