20. pants

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 59. nodaļā

ietvertajam tiesiskajam regulējumam noteiktos apstākļos

izmeklētājam ar uzraugošā prokurora piekrišanu vai prokuroram ir

tiesības izdalīt no krimināllietas materiālus par noziedzīgi

iegūtu mantu un uzsākt attiecīgu procesu.

Kriminālprocesa likuma 627. pants regulē procesa par

noziedzīgi iegūtu mantu uzsākšanas kārtību. Šā panta otrajā daļā

noteikts, kas procesa virzītājam jānorāda lēmumā par procesa par

noziedzīgi iegūtu mantu uzsākšanu un materiālu par noziedzīgi

iegūtu mantu nodošanu izlemšanai tiesai.

Lēmums par procesa par noziedzīgi iegūtu mantu uzsākšanu un

materiālu par noziedzīgi iegūtu mantu nodošanu izlemšanai tiesai

satur ne tikai izdalīto materiālu uzskaitījumu, bet arī šajos

materiālos ietverto ziņu detalizētu aprakstu un argumentāciju,

kas ir pamats pieņēmumam, ka attiecīgās mantas izcelsme ir

noziedzīga vai ka manta ir saistīta ar noziedzīgu nodarījumu

(sal. sk. Satversmes tiesas 2017. gada 23. maija

sprieduma lietā Nr. 2016‑13‑01 15.1. punktu).

Lēmumā par procesa par noziedzīgi iegūtu mantu uzsākšanu un

materiālu par noziedzīgi iegūtu mantu nodošanu izlemšanai tiesai

bija jānorāda arī tas, kādi materiāli no izmeklēšanā esošās

krimināllietas par noziedzīgu nodarījumu tiek izdalīti lietā par

noziedzīgi iegūtu mantu. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 627.

panta ceturto daļu šie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums. Ar

mantu saistītā persona ar procesa par noziedzīgi iegūtu mantu

lietas materiāliem varēja iepazīties tikai pēc attiecīga lūguma

iesniegšanas procesa virzītājam. Procesa virzītājam bija tiesības

lemt gan par atļauju ar mantu saistītajai personai iepazīties ar

minētajiem lietas materiāliem, gan par to, kādā apjomā šie

materiāli ar mantu saistītajai personai uzrādāmi. Procesa

virzītājs ir tas, kurš vislabāk pārzina kriminālprocesa lietas

materiālus, tāpēc likumdevējs tieši viņam uzticējis šāda lēmuma

pieņemšanu un lemšanu par personas tiesībām iepazīties ar procesa

par noziedzīgi iegūtu mantu lietā esošajiem materiāliem (sk.

Satversmes tiesas 2017. gada 23. maija sprieduma lietā Nr.

2016‑13‑01 13. punktu).

Līdz ar to procesa virzītājam lēmumā par procesa par

noziedzīgi iegūtu mantu uzsākšanu bija jānorāda gan izdalīto

materiālu uzskaitījums, gan arī šajos materiālos ietverto ziņu

detalizēts apraksts un argumentācija attiecībā uz pieņēmumu, ka

konkrētās mantas izcelsme ir noziedzīga vai manta ir saistīta ar

noziedzīgu nodarījumu.

20.1. Savukārt, lemjot par personas lūgumu ļaut tai

iepazīties ar procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas

materiāliem, procesa virzītājam bija jāņem vērā gan tiesību

sistēmā objektīvi pastāvošie principi, uz kuriem balstīts

kriminālprocesa regulējums, gan tiesību sistēmā procesa

virzītājam noteiktie pienākumi nodrošināt efektīvu Krimināllikuma

normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu

noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē,

tostarp pieņemot tādus lēmumus, lai procesā personām tiktu

nodrošinātas pamattiesības. Procesa virzītājam katrā gadījumā

rūpīgi jāizvērtē ar mantu saistītās personas tiesības iepazīties

ar procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem un, tā

kā šāds procesa virzītāja lēmums skar ar mantu saistītās personas

pamattiesības, tas ir arī īpaši jāpamato, samērojot pušu

līdzvērtīgu iespēju principu ar konkrētā kriminālprocesa

interesēm un tā sekmīgu virzību (sal. sk. Satversmes tiesas

2017. gada 23. maija sprieduma lietā Nr. 2016‑13‑01 14.2., 15.2.

un 15.3. punktu). Piemērojot apstrīdētās normas, procesa

virzītājam un tiesai bija jāņem vērā arī Satversmes tiesas

spriedumā lietā Nr. 2016‑13‑01 paustās atziņas.

Tiesību normai nav jābūt formulētai kā absolūti precīzai

instrukcijai. Lai cik precīzi un skaidri būtu formulētas tiesību

normas, to saturs vienmēr būs noskaidrojams interpretācijas ceļā

(sal. sk. Satversmes tiesas 2022. gada 25. marta

sprieduma lietā Nr. 2021‑25‑03 14.2. punktu). Tādējādi tas,

ka Kriminālprocesa likuma 627. panta ceturtā daļa redakcijā, kas

bija spēkā no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 2.

novembrim, bija piemērojama, izmantojot visas tiesību normu

interpretācijas metodes un interpretējot to atbilstoši augstāka

juridiska spēka tiesību normām, tostarp tiesību sistēmā

pastāvošiem principiem, uz kuriem balstīts kriminālprocesa

regulējums, nenozīmē, ka minētā tiesību norma neatbilstu

Satversmei. Tāpat par apstrīdēto normu neatbilstību Satversmei

neliecina arī tas, ka likumdevējs ar 2022. gada 6. oktobra

grozījumiem ir pilnveidojis procesu par noziedzīgi iegūtu mantu

reglamentējošās tiesību normas. Tiesiskais regulējums

nepārtraukti attīstās, citstarp likumdevējam pilnveidojot

normatīvo aktu formulējumus, lai tie precīzāk atspoguļotu tā

gribu (sal. sk. Satversmes tiesas 2020. gada 24.

septembra sprieduma lietā Nr. 2019‑22‑01 22.2.

punktu).

20.2. Satversmes tiesa vērš uzmanību uz to, ka

Kriminālprocesa likuma 627. panta ceturtā daļa redakcijā, kas

bija spēkā no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 2.

novembrim, paredzēja procesa virzītāja rīcības brīvību arī

attiecībā uz to, ar kādu līdzekļu palīdzību katrā konkrētajā

gadījumā nodrošināt izmeklēšanas noslēpuma aizsardzību. Proti,

pieņemot lēmumu par to, kādā apjomā lietas materiāli būtu

uzrādāmi ar mantu saistītajai personai, apstrīdētās normas

neliedza procesa virzītājam pielietot personas datu vai citas

informācijas anonimizāciju vai daļēju aizklāšanu tādā apjomā, kas

ļauj nodrošināt pušu līdzvērtīgu iespēju principa ievērošanu un

vienlaikus arī izmeklēšanas noslēpuma aizsardzību. Līdzīgu

viedokli paudusi arī Tieslietu ministrija.

Tādējādi atbilstoši Kriminālprocesa likuma 627. panta ceturtās

daļas redakcijai, kas bija spēkā no 2018. gada 1. septembra līdz

2022. gada 2. novembrim, procesa virzītājam katrā gadījumā bija

individuāli jāizvērtē, vai attiecīgie materiāli ir uzrādāmi ar

mantu saistītajai personai. Lai arī lietas materiāli bija

noteikti par izmeklēšanas noslēpumu, Kriminālprocesa likuma 627.

panta ceturtajā daļā paredzētais individuālais vērtējums ietvēra

procesa virzītāja pienākumu katrā konkrētajā gadījumā nodrošināt

personai Satversmes 92. panta pirmajā teikumā nostiprinātās

tiesības uz taisnīgu tiesu un panākt taisnīgu līdzsvaru starp

izmeklēšanas noslēpuma un personas pamattiesību aizsardzību,

ņemot vērā arī pušu līdzvērtīgu iespēju principu.

20.3. Ar 2018. gada 20. jūnija grozījumiem likumdevējs

Kriminālprocesa likuma 627. panta piektajā daļā noteica kārtību,

kādā var pārsūdzēt procesa virzītāja lēmumu par lūgumu ļaut

iepazīties ar lietas materiāliem. Ja ar mantu saistītās personas

lūgums tika pilnībā vai daļēji noraidīts, procesa virzītāja

lēmumu varēja pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā, kas izskatīja

procesu par noziedzīgi iegūtu mantu. Tiesa pieņēma lēmumu par

sūdzības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai noraidīšanu, un šis

tiesas lēmums nebija pārsūdzams.

Tiesību normu nevar izprast ārpus tās piemērošanas prakses un

tiesību sistēmas, kurā tā funkcionē (sk. Satversmes tiesas

2023. gada 30. novembra sprieduma lietā Nr. 2022‑36‑01 15.

punktu). Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 627. panta piektās

daļas redakcijas, kas bija spēkā no 2018. gada 1. septembra līdz

2022. gada 2. novembrim, piemērošanas praksei pamatā tiesa

izvērtēja gan personu paustos argumentus par, iespējams,

nepamatotu liegumu iepazīties ar procesa par noziedzīgi iegūtu

mantu lietas materiāliem, gan arī katru konkrēto dokumentu vai

lietas materiālos iekļauto informāciju un to, vai liegums

noteikts pamatoti. Tiesu praksē citstarp tika vērtēts tas, vai

lēmumā par procesa par noziedzīgi iegūtu mantu uzsākšanu ir

analizēti pierādījumi un argumentēta to būtība tādējādi, lai ar

mantu saistītajai personai būtu zināmi procesa virzītāja

argumenti un iesniegtie pierādījumi, kas ir par pamatu

pieņēmumam, ka attiecīgās mantas izcelsme ir noziedzīga vai manta

ir saistīta ar noziedzīgu nodarījumu (sk., piemēram,

Ekonomisko lietu tiesas 2021. gada 19. jūlija lēmuma lietā Nr.

11904004020 6.2. punktu, 2022. gada 19. maija lēmuma lietā Nr.

11905005420 8. punktu un 2022. gada 28. septembra lēmuma lietā

Nr. 11390062520 6.2. punktu).

Tiesu praksē bijuši gadījumi, kad tiesa uzskatīja, ka procesa

virzītājs ir nepamatoti noteicis liegumu iepazīties ar

atsevišķiem procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas

materiāliem, piemēram, ja informācija bijusi vispārīga vai

publiski pieejama, ja tā jau bijusi personas rīcībā vai ja

dokumenta saturs jau bijis pilnībā atklāts lēmumā par procesa par

noziedzīgi iegūtu mantu uzsākšanu un tā nodošanu izlemšanai

tiesai (sk., piemēram, Ekonomisko lietu tiesas 2021.

gada 23. jūlija lēmuma lietā Nr. 15840048519 7.4. punktu, 2022.

gada 19. maija lēmuma lietā Nr. 11905005420 8.5. punktu, 2022.

gada 11. augusta lēmuma lietā Nr. 11816003620 7. punktu, 2022.

gada 22. septembra lēmuma lietā Nr. 11816017819 6.4. punktu un

2022. gada 28. septembra lēmuma lietā Nr. 11390062520 6.4.4. un

6.4.8. punktu). Tāpat tiesa ļāvusi iepazīties ar atsevišķiem

dokumentiem, aizklājot tajos, piemēram, fizisko personu datus

(sk., piemēram, Ekonomisko lietu tiesas 2022. gada 29.

jūnija lēmuma lietā Nr. 11816015319 7. punktu un 2022. gada 28.

septembra lēmuma lietā Nr. 11390062520 6.4.2. punktu).

Tiesa ir pievienojusies procesa virzītāja argumentācijai par

daļēju liegumu iepazīties ar procesa par noziedzīgi iegūtu mantu

lietas materiāliem gadījumos, kad atsevišķi dokumenti ietvēra

liela apjoma citu personu datus, tostarp identifikācijas un

finanšu datus, kad dokumenti varēja atklāt izmeklēšanas taktiku

un virzienus vai radīt risku, ka liecinieki var tikt ietekmēti

(sk., piemēram, Ekonomisko lietu tiesas 2021. gada 13. oktobra

lēmuma lietā Nr. 15840050519 11. punktu, 2022. gada 28. janvāra

lēmuma lietā Nr. 11816016319 7. punktu un 2022. gada 22.

septembra lēmuma lietā Nr. 11816017819 6.5. punktu). Arī

šādos gadījumos tiesa ir vērtējusi to, vai informāciju, ar kuru

iepazīties pamatoti tika liegts, ir iespējams nodalīt atsevišķi

vai daļēji aizklāt (sk., piemēram, Ekonomisko lietu tiesas

2022. gada 19. aprīļa lēmuma lietā Nr. 15840050519 8. punktu un

2022. gada 22. septembra lēmuma lietā Nr. 11816017819 6.5.

punktu).

Ir bijuši arī gadījumi, kad tiesa pilnībā apmierināja ar mantu

saistītās personas lūgumu ļaut tai iepazīties ar visiem procesa

par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem, jo, tiesas

ieskatā, procesa virzītājs nav sniedzis pamatotus argumentus un

tiesa, pārbaudot lietas materiālu saturu, atzinusi, ka tajos nav

ietverta tāda informācija, kas traucētu sasniegt kriminālprocesa

mērķi pamatprocesā (sk., piemēram, Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesas 2021. gada 21. septembra lēmumu lietā Nr.

11816002318). Tāpat bijuši gadījumi, kad tiesa atzinusi, ka

procesa virzītāja lēmums daļēji liegt iepazīšanos ar procesa par

noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem ir pilnībā pamatots,

bet personas sūdzība noraidāma (sk., piemēram, Ekonomisko

lietu tiesas 2021. gada 13. jūlija lēmuma lietā Nr. 16870000220

9. un 10. punktu un 2022. gada 28. janvāra lēmuma lietā

Nr. 11816016319 7. punktu).

Procesa virzītāja lēmuma par lūgumu ļaut iepazīties ar procesa

par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem pārsūdzēšanas

procesā tiesa izvērtēja visus lietā būtiskos apsvērumus - gan

procesa dalībnieku iebildumus par liegumu iepazīties ar

materiāliem, gan arī procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas

materiālu saturu -, lai secinātu, vai šāds liegums bija noteikts

pamatoti. Līdz ar to šāda lēmuma pārsūdzēšanas procesā tika

īstenota tiesas kontrole un šīs kontroles rezultātā tiesa varēja

novērst tiesību normām neatbilstoša procesa virzītāja lēmuma

piemērošanas sekas, kas iestātos ar mantu saistītajai personai.

Proti, tiesa bija tiesīga ne vien pārbaudīt procesa virzītāja

lēmuma pamatotību, bet arī pati noteikt, cik lielā apjomā ar

mantu saistītā persona drīkst iepazīties ar procesa par

noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem. Turklāt saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 627. panta piekto daļu redakcijā, kas bija

spēkā no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 2. novembrim,

tiesa, lai izlemtu, vai iepazīšanās ar lietas materiāliem apdraud

citu personu pamattiesības, sabiedrības intereses vai traucē

kriminālprocesa mērķa sasniegšanu, varēja pieprasīt arī

krimināllietas materiālus un iepazīties ar tiem.

Tādējādi Kriminālprocesa likuma 627. panta piektajā daļā

redakcijā, kas bija spēkā no 2018. gada 1. septembra līdz 2022.

gada 2. novembrim, bija noteikta kārtība, kas nodrošināja ar

mantu saistītajai personai tiesības pārsūdzēt procesa virzītāja

lēmumu un attiecīgi tiesai iespēju pārbaudīt procesa virzītāja

lēmuma tiesiskumu un pamatotību, proti, vērtēt to, vai konkrētajā

gadījumā ir panākts taisnīgs līdzsvars starp nepieciešamību

nodrošināt pušu līdzvērtīgu iespēju principa ievērošanu un

nepieciešamību aizsargāt izmeklēšanas noslēpumu. Tāpat šī norma

nodrošināja to, ka nepieciešamības gadījumā arī tiesa ir tiesīga

lemt par lietas materiālu uzrādīšanu ar mantu saistītajai

personai. Proti, Kriminālprocesa likuma 627. panta piektā daļa

redakcijā, kas bija spēkā no 2018. gada 1. septembra līdz 2022.

gada 2. novembrim, nodrošināja efektīvu ar mantu saistītās

personas tiesību uz īpašumu aizsardzību.

20.4. Apstrīdētās normas nodrošināja, ka vispirms

procesa virzītājs, ņemot vērā vispārējos tiesību principus un

citas Satversmes normas, kā arī samērojot lietā iesaistīto

personu un visas sabiedrības intereses, katrā konkrētajā gadījumā

noteica, kādā apjomā ļaut ar mantu saistītajai personai

iepazīties ar procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas

materiāliem. Savukārt tad, ja ar mantu saistītā persona procesa

virzītāja vērtējumam nepiekrita, tai bija tiesības vērsties

tiesā, kas nodrošināja procesa virzītāja lēmuma tiesiskuma

kontroli un ar mantu saistītās personas pamattiesību ievērošanu.

Tādējādi apstrīdētās normas nodrošināja taisnīgu līdzsvaru starp

pušu līdzvērtīgu iespēju principu un izmeklēšanas noslēpuma

aizsardzību.

Līdz ar to apstrīdētās normas

atbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

Satversmes tiesa

nosprieda:

atzīt Kriminālprocesa likuma 627.

panta ceturto un piekto daļu (redakcijā, kas bija spēkā no 2018.

gada 1. septembra līdz 2022. gada 2. novembrim) par atbilstošu

Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja I.

Kucina