3. pants

Pieteikumu iesniedzēji - ārvalstīs reģistrēti

komersanti 1Dream OU, Rapiddeal Trade LTD,

Beligand Trade Limited, Perfecta Middle East FZC,

Croftland Business L.P., Glenson Commercial Inc.,

Mainfield Assets Corp., Wondermax Sales Inc.,

Hyroc Impex Ltd, kā arī Deņs Sjaosju (Den Siaosiu),

Dzjiņa Liņa (Jin Lin), Volodimirs Strijs (Volodimir

Strij) un Jeļena Glazera (Elena Glazer) (turpmāk -

Pieteikumu iesniedzēji) - uzskata, ka apstrīdētās normas

neatbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam.

Apstrīdētās normas paredzēja, ka ar mantu saistītajai personai

procesa virzītājs var liegt piekļuvi lietas materiāliem, ar

kuriem pamatoti procesa virzītāja pieņēmumi par mantas noziedzīgo

izcelsmi, un tādējādi nostādīt Pieteikumu iesniedzējus

nelabvēlīgākā situācijā salīdzinājumā ar otru tiesvedības

pusi.

Likumdevējs, pieņemot apstrīdētās normas, ir ievērojis

formālos to pieņemšanas noteikumus, taču pārkāpis labas

likumdošanas principu. Proti, apstrīdēto normu pieņemšanas gaitā

nav veikta pienācīga izpēte, nav izvērtētas to alternatīvas un

šīs normas nav saskaņotas ar citām tiesību normām. Turklāt

apstrīdētās normas nav paredzējušas kritērijus, kas būtu jāņem

vērā procesa virzītājam, izlemjot personas lūgumu iepazīties ar

lietas materiāliem, un kritērijus, kas būtu jāņem vērā tiesai,

pārvērtējot procesa virzītāja lēmumu. Tāpat apstrīdētās normas

nav bijušas pilnībā atbilstošas spriedumā lietā Nr. 2016‑13‑01

izdarītajiem secinājumiem, jo tās neļāva panākt pušu līdzvērtīgu

iespēju principa ievērošanu. Praksē procesa virzītājs joprojām

liedza iepazīties ar būtisku daļu to dokumentu, kas pievienoti

lēmumam par procesa par noziedzīgi iegūtu mantu uzsākšanu un

materiālu par noziedzīgi iegūtu mantu nodošanu izlemšanai tiesai.

Ja pierādījumi, kas liecina par mantas noziedzīgu izcelsmi, jau

ir savākti un nostiprināti, tad vairs nav reāla riska, ka procesā

iesaistītās personas varētu slēpt pierādījumus vai traucēt

izmeklēšanai.

Apstrīdētajās normās ietvertajam pamattiesību ierobežojumam ir

leģitīmi mērķi - citu personu tiesību un sabiedrības drošības

aizsardzība, un apstrīdētās normas ir piemērotas šo mērķu

sasniegšanai. Tomēr jāņem vērā arī tas, ka saikne starp

apstrīdētajās normās ietverto pamattiesību ierobežojumu un tā

leģitīmajiem mērķiem konkrētajā gadījumā ir pārāk netieša.

Apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma

leģitīmos mērķus varēja sasniegt ar citiem, personas tiesības

mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, piemēram, izsniedzot ar mantu

saistītajai personai visus lietas materiālus, iepriekš tos

anonimizējot un brīdinot, ka par ziņu izpaušanu iestāsies

kriminālatbildība. Arī procesuālās sankcijas vai brīdināšana par

iespējamu kriminālatbildību par noziedzīgiem nodarījumiem pret

jurisdikciju varēja būt efektīvs līdzeklis, ar ko nodrošināt

kriminālprocesā iegūto ziņu neizpaušanu.

Sabiedrības ieguvums no tā, ka ar mantu saistītajai personai

tiek liegta iespēja iepazīties ar visiem procesa par noziedzīgi

iegūtu mantu materiāliem, ir abstrakts. Labums, ko iegūst

sabiedrība, nav bijis lielāks par indivīda tiesībām un

likumiskajām interesēm nodarīto kaitējumu. Visas sabiedrības

interesēs vispirms ir objektīvs un taisnīgs process par

noziedzīgi iegūtu mantu, kurā iespējams nonākt līdz taisnīgam

nolēmumam. Nav pieļaujams tas, ka personai piekļuve lietas

materiāliem tiek liegta, atsaucoties uz hipotētiskiem riskiem par

kriminālprocesa norises traucēšanu.

Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem ārvalstīs reģistrēts

komersants 1Dream OU, Deņs Sjaosju (Den Siaosiu),

Dzjiņa Liņa (Jin Lin), Volodimirs Strijs (Volodimir

Strij) un Jeļena Glazera (Elena Glazer) izteica

apsvērumus par Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa

direktīvas 2014/42/ES par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu

līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā (turpmāk -

Direktīva 2014/42/ES) attiecināmību uz Kriminālprocesa likuma 59.

nodaļā regulēto procesu par noziedzīgi iegūtu mantu, kā arī lūdza

Satversmes tiesu uzdot jautājumus Eiropas Savienības Tiesai

prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai. Pēc Pieteikumu iesniedzēju

ieskata, izskatāmajā lietā Satversmes 92. panta pirmais teikums

ir vērtējams kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu

(turpmāk - Harta), īpaši tās 47. pantu, Direktīvas 2014/42/ES 8.

panta 1. un 8. punktu un Padomes 2005. gada 24. februāra

pamatlēmuma 2005/212/TI par noziedzīgi iegūtu līdzekļu, nozieguma

rīku un īpašuma konfiskāciju (turpmāk - Pamatlēmums 2005/212/TI)

4. pantu.