4. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

Saeima - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes

92. panta pirmajam teikumam.

Kriminālprocesuālais regulējums ticis veidots tādējādi, ka

procesa virzītājs jau pirms tiesas procesa izsniedz ar mantu

saistītajai personai lēmuma kopiju, kurā norādīts procesa par

noziedzīgi iegūtu mantu uzsākšanas pamatojums. Šis lēmums satur

ne tikai no krimināllietas izdalīto materiālu uzskaitījumu, bet

arī šajos materiālos ietverto ziņu detalizētu aprakstu un

argumentāciju, ar ko pamatots procesa virzītāja pieņēmums, ka

attiecīgās mantas izcelsme ir noziedzīga vai manta ir saistīta ar

noziedzīgu nodarījumu.

Likumdevējs apstrīdētajās normās bija noteicis, ka ar mantu

saistītajai personai ir tiesības iepazīties ar procesa par

noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem. Tomēr procesa

virzītājam, ņemot vērā to, ka lietas materiāli ir izmeklēšanas

noslēpums, pirms tam bija jāizvērtē personas lūgums par

iepazīšanos ar šiem materiāliem un jānodrošina tai iespēja ar

tiem iepazīties tādā apjomā, kāds konkrētajā gadījumā

nepieciešams, lai nodrošinātu pušu līdzvērtīgu iespēju principa

ievērošanu un vienlaikus aizsargātu arī izmeklēšanas noslēpumu.

Procesa virzītājam bija dota rīcības brīvība, tomēr viņam bija

arī pienākums rūpīgi izvērtēt katru konkrēto gadījumu. Procesa

virzītājam savs lēmums bija jāpamato, samērojot lietā iesaistīto

personu intereses ar konkrētā kriminālprocesa interesēm un tā

sekmīgu virzību. Apstrīdētajās normās noteiktais regulējums bija

pietiekami elastīgs, lai ikvienā gadījumā būtu iespējams salāgot

abas šīs intereses.

Turklāt jāņem vērā arī tas, ka likumdevējs bija nodrošinājis

ar mantu saistītajai personai iespēju pārsūdzēt tiesā tai

nelabvēlīgo procesa virzītāja lēmumu. Līdz ar to likumdevējs bija

nodrošinājis arī tiesas kontroli pār to, vai ir panākts taisnīgs

līdzsvars starp nepieciešamību nodrošināt pušu līdzvērtīgu

iespēju principa ievērošanu un nepieciešamību aizsargāt

izmeklēšanas noslēpumu.

Saeima papildus norāda, ka apstrīdēto normu grozīšana pati par

sevi nenozīmē, ka tās neatbilst Satversmes 92. panta pirmajam

teikumam.