7. pants

Pieaicinātā persona - Ģenerālprokuratūra -

uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 92. panta

pirmajam teikumam.

Noziedzīgi iegūta manta var tikt konfiscēta tikai tādā

gadījumā, ja tiek pierādīts, ka tā iegūta noziedzīga nodarījuma

rezultātā. Tiesas lēmums par mantas atzīšanu par noziedzīgi

iegūtu ir izsniedzams visiem procesa dalībniekiem, tāpēc tiesai,

ievērojot izmeklēšanas noslēpuma aizsardzības prasības, ir

jānodrošina pienācīgs, saprotams lēmuma pamatojums tādā veidā,

lai netiktu apdraudēta turpmākā izmeklēšana un personas, kurai ir

tiesības uz konkrēto mantu, tiesību aizstāvība. Vienlaikus jāņem

vērā, ka procesa dalībniekiem ir tiesības pieteikt lūgumus,

iesniegt pierādījumus, sniegt paskaidrojumus, bet tiesai ir

pienākums izvērtēt abu pušu pierādījumus un izlemt, vai ir pamats

mantu atzīt par noziedzīgi iegūtu. Tādējādi visiem procesa

dalībniekiem ir nodrošināta iespēja līdzvērtīgi īstenot savas

tiesības, proti, nodrošināta adekvāta iespēja izmantot

procesuālos līdzekļus. Procesa dalībniekiem nav jāatspēko otras

puses argumenti, bet jāiesniedz tiesai pierādījumi, lai tiesa

varētu objektīvi izvērtēt mantas izcelsmi. Tātad ar apstrīdētajām

normām nav aizskartas personas iespējas aizstāvēt savas tiesības

un likumiskās intereses. Turklāt likumdevējs nodrošinājis

personām tiesības procesa virzītāja lēmumu, ar kuru pilnībā vai

daļēji aizliegts iepazīties ar lietas materiāliem, pārsūdzēt

tiesā.

Procesa virzītājiem tiek organizēta apmācība, mudinot

pieņēmumus par mantas noziedzīgo izcelsmi pamatot ar tādiem

pierādījumiem, kuru atklāšana neapdraud neviena intereses. Taču

izmeklētāju lielās noslodzes dēļ joprojām tiek konstatēti

gadījumi, kad procesa virzītājs izdala no krimināllietas tādus

materiālus, kuri patiešām var ietekmēt taisnīgu kriminālprocesa

norisi. Tāpat praksē tiek konstatēti gadījumi, kad procesa

virzītājs bez redzama iemesla ierobežo piekļuvi tādiem procesa

par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem, kuri jau ir

personas rīcībā.

Ģenerālprokuratūra uzsver, ka īpaši svarīgi ir aizsargāt tādu

informāciju, kura saņemta no ārvalstīm un kurai ir pierādījuma

nozīme konkrētajā kriminālprocesā, jo attiecīgās iestādes ir

noteikušas ierobežojumus attiecībā uz sniegtās informācijas

izmantošanas mērķiem un noteikumiem. Regulējums, kas pieļautu

personas pieeju tādiem materiāliem, apdraudētu krimināltiesisko

uzdevumu izpildi (tai skaitā citā valstī), kā arī grautu Latvijas

tiesībaizsardzības iestāžu reputāciju un uzticamību.

2022. gada 6. oktobra grozījumi izstrādāti, lai novērstu

praksē konstatētās nepilnības.