9. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Zvērinātu advokātu

padome - uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst

Satversmes 92. panta pirmajam teikumam.

Latvijas Zvērinātu advokātu padome vērš uzmanību uz Direktīvas

2014/42/ES 8. panta 1. punktu, kas noteic, ka dalībvalstis veic

nepieciešamos pasākumus ar mērķi nodrošināt personām tiesības uz

efektīviem aizsardzības līdzekļiem un taisnīgu tiesu.

Apstrīdētās normas ir pieņemtas un izsludinātas, ievērojot

normatīvajos aktos noteikto kārtību, tomēr tās nav pietiekami

skaidri formulētas. Proti, apstrīdētajās normās ietvertais

regulējums nav bijis visaptveroši pārdomāts, jo nebija skaidri

noteikti kritēriji, kas procesa virzītājam jāņem vērā, lemjot par

atļauju iepazīties ar lietas materiāliem.

Apstrīdētajās normās ietvertajam pamattiesību ierobežojumam ir

leģitīmi mērķi - citu personu tiesību un sabiedrības drošības

aizsardzība, nodrošinot efektīvu kriminālprocesa norisi un

krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu. Likumdevēja

izraudzītie līdzekļi ir piemēroti šo leģitīmo mērķu sasniegšanai.

Tomēr šos mērķus tādā pašā kvalitātē varēja sasniegt arī ar

citiem līdzekļiem, piemēram, izsniedzot ar mantu saistītajai

personai visus procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas

materiālus, pirms tam, ja nepieciešams, anonimizējot liecinieku

personas datus un brīdinot personu par ziņu neizpaušanu.

Latvijas Zvērinātu advokātu padome pievienojas Pieteikumu

iesniedzēju viedoklim, ka labums, ko sabiedrība gūst no

apstrīdētajās normās noteiktā ierobežojuma, nav lielāks par

personai nodarīto kaitējumu. Konkrētajā gadījumā aizsargājamās

sabiedrības intereses ir salīdzinoši abstraktas un personu

tiesību ierobežojumam nav tiešas ietekmes uz apstrīdēto normu

mērķu sasniegšanu. Primāri visas sabiedrības interesēs ir

objektīvs un taisnīgs tiesas process par noziedzīgi iegūtu mantu.

Savukārt lietas materiālu neatklāšana jau pati par sevi negatīvi

ietekmē procesa kvalitāti un rada pamatotas šaubas par tā

taisnīgu norisi. Līdz ar to apstrīdētās normas neatbilst

Satversmes 92. panta pirmajam teikumam, ciktāl tika pieļauta

iespēja pieņemt lēmumu par mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu,

pamatojoties uz tādiem pierādījumiem, kas ar mantu saistītajai

personai nav pieejami.