13. pants

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 626. panta pirmās

daļas 1. punktam izmeklētājam ar uzraugošā prokurora piekrišanu

vai prokuroram ir tiesības izdalīt no krimināllietas materiālus

par noziedzīgi iegūtu mantu un uzsākt procesu tad, ja iegūto

pierādījumu kopums dod pamatu uzskatīt, ka manta, kura izņemta

vai kurai uzlikts arests, ir noziedzīgi iegūta vai saistīta ar

noziedzīgu nodarījumu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 627. panta otrās daļas 1.

punktu procesa virzītājam ir pienākums savā lēmumā norādīt ziņas

par faktiem, kas pamato mantas saistību ar noziedzīgu nodarījumu

vai mantas noziedzīgo izcelsmi, un norādīt, kādi lietas materiāli

pamato šādu ziņu esību un tiek izdalīti no izmeklēšanā esošās

krimināllietas par noziedzīgu nodarījumu. Tas nozīmē, ka lēmumā

procesa virzītājam ir jāatklāj tie faktiskie apstākļi, kuri dod

pamatu uzskatīt, ka mantas izcelsme, visticamāk, ir noziedzīga.

Procesa virzītāja lēmums uzsākt procesu par noziedzīgi iegūtu

mantu satur ne tikai izdalīto materiālu uzskaitījumu, bet arī

šajos materiālos ietverto ziņu detalizētu aprakstu un

argumentāciju pieņēmumam, ka attiecīgās mantas izcelsme ir

noziedzīga vai manta ir saistīta ar noziedzīgu nodarījumu.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 356. pantam procesa

virzītājam par viņa izteikto pieņēmumu, ka manta ir noziedzīgi

iegūta vai saistīta ar noziedzīgu nodarījumu, jāpaziņo personai.

Šī persona 45 dienu laikā no paziņošanas brīža var iesniegt ziņas

par attiecīgās mantas izcelsmes likumību. Faktiski šis termiņš ir

vēl garāks, jo pierādījumus par mantas izcelsmi ar mantu saistītā

persona var iesniegt procesa virzītājam ne tikai pēc tam, kad tas

pieņēmis lēmumu uzsākt procesu par noziedzīgi iegūtu mantu, vai

rajona (pilsētas) tiesā līdz iztiesāšanas pabeigšanas brīdim, bet

arī pēc tam, kad procesa virzītājs pieņēmis lēmumu par aresta

uzlikšanu mantai, kas tiek pieņemts agrāk nekā lēmums uzsākt

procesu par noziedzīgi iegūtu mantu. Lēmumā par aresta uzlikšanu

mantai procesa virzītājs arī norāda sākotnējos apsvērumus

(pamatojumu) aresta uzlikšanai, t. i., norāda apstākļus, kuru dēļ

pastāv aizdomas par mantas noziedzīgu izcelsmi. Arī laika posmā

starp aresta uzlikšanu mantai un dienu, kad tiek uzsākts process

par noziedzīgi iegūtu mantu, ar mantu saistītā persona var iegūt

un iesniegt pierādījumus procesa virzītājam.

Turklāt ar mantu saistītā persona pierādījumus par mantas

izcelsmi var iesniegt ne tikai pirmstiesas kriminālprocesa laikā,

bet arī tiesas procesā par noziedzīgi iegūtu mantu.

Kriminālprocesa likuma 628. pants piešķir tai tiesības iesniegt

pieteikumus, tostarp par mantas likumīgās izcelsmes

pierādījumiem, tiesas procesā rajona (pilsētas) tiesā. Tātad

tiesības iesniegt pierādījumus par mantas izcelsmi persona var

izmantot visā tiesvedības procesa laikā līdz brīdim, kad rajona

(pilsētas) tiesa pieņem vienu no Kriminālprocesa likuma 630.

panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajiem lēmumiem.

Visbeidzot jāņem vērā tas, ka personai piederošās mantas

izcelsme vislabāk ir zināma pašai šai personai, jo tā ir bijusi

tieši ieinteresēta un iesaistīta mantas iegūšanā. Var saprātīgi

pieņemt, ka šīs personas rīcībā ir samērā skaidra informācija par

mantas apjomu un apriti, to pamatojošu pierādījumu avotiem, to

atrašanās vietu un personai pieejamo pierādījumu apjomu. Savukārt

no saimniecisko darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem,

komersantu darbību regulējošiem likumiem un nodokļu likumiem

izriet prasības par darījumu kārtošanu, grāmatošanu un

atspoguļošanu. Piemēram, no saimnieciskās darbības subjektiem

tiek prasīts, lai tie saglabātu grāmatvedības ierakstus

pamatojošos un attaisnojošos dokumentus, bet no komersanta

pārvaldes institūcijām - lai tās būtu informētas par komersanta

darbību. Līdz ar to sagaidāms, ka ar mantu saistītā persona var

procesa virzītāja pieņēmumu par mantas noziedzīgo izcelsmi

atspēkot, iesniedzot attiecīgus pierādījumus un tādējādi veicinot

savu tiesību efektīvu aizsardzību. Turklāt, kā jau šajā spriedumā

iepriekš tika minēts, ar mantu saistītajai personai ir dots arī

diezgan ilgs laiks attiecīgo pierādījumu iesniegšanai.

Tā kā procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietā esošie

materiāli ietver pierādījumus un pirmstiesas kriminālprocesā

iegūtās ziņas, ir svarīgi nodrošināt ar mantu saistītajai

personai piekļuvi informācijai, kas pamato procesa virzītāja

pieņēmumu par mantas noziedzīgo izcelsmi, lai ar mantu saistītā

persona varētu šo pieņēmumu atspēkot. Taču saskaņā ar

Kriminālprocesa 627. panta ceturto daļu ar mantu saistītajai

personai var būt ierobežota pieeja visiem lietas materiāliem vai

arī vispār var būt liegtas tiesības ar tiem iepazīties.

Pamatojoties uz minēto normu, personas tiesības uz taisnīgu tiesu

varēja tikt nesamērīgi ierobežotas, īpaši ja attiecīgajā laikā

tika piemērota Kriminālprocesa likuma 629. panta piektā daļa, kas

jau atzīta par neatbilstošu Satversmes 92. panta pirmajam

teikumam (sk. Satversmes tiesas 2017. gada 23. maija spriedumu

lietā Nr. 2016-13-01). Vienlaikus nav izslēdzama iespēja, ka

rajona (pilsētas) tiesas nolēmumā norādītie mantas izcelsmi

pamatojošie argumenti atšķiras no procesa virzītāja lēmumā par

procesa uzsākšanu ietvertajām ziņām un ar mantu saistītajai

personai šie argumenti ir jāatspēko sūdzībā apgabaltiesai.

Tāpat jāņem vērā, ka procesa virzītājam ir piešķirtas samērā

plašas procesuālās tiesības mantas noziedzīgās izcelsmes

pierādīšanai visa procesa laikā. Piemēram, procesa virzītājam

saskaņā ar apstrīdēto regulējumu jau pirmstiesas procesā ir

tiesības iesniegt rajona (pilsētas) tiesai tādas ziņas par mantas

izcelsmi, kuras ar mantu saistītajai personai - gadījumā, ja tai

pieeja attiecīgajiem lietas materiāliem ir liegta, - var kļūt

zināmas tikai pēc tiesas lēmuma saņemšanas. Tāpat tiesu praksē ir

atzīts, ka Kriminālprocesa likuma 626. panta pirmajā daļā

noteiktā procesuālā kārtība neierobežo procesa virzītāja iespēju

pieņemt jaunu lēmumu par procesa par noziedzīgi iegūtu mantu

uzsākšanu un atkārtoti nodot materiālus izvērtēšanai tiesā, ja

lietā ir iegūti papildu pierādījumi, kuru procesa virzītāja

rīcībā iepriekš nebija (sk., piemēram, Rīgas apgabaltiesas

Krimināllietu tiesas kolēģijas 2023. gada 21. aprīļa lēmuma lietā

Nr. 11816005319 14.9. punktu).

Nav pilnībā izslēdzamas arī tādas objektīvi iespējamas

situācijas, kad ar mantu saistītā persona pierādījumus var iegūt

tikai pēc tam, kad lieta jau ir izskatīta rajona (pilsētas)

tiesā. Tomēr apstrīdētais regulējums liedza ar mantu saistītajai

personai šādus pierādījumus iesniegt apgabaltiesā, lai tā

attiecīgi varētu konstatēt, vai fakts, ka pierādījumi netika

savlaicīgi iesniegti rajona (pilsētas) tiesā, ir kvalificējams kā

objektīvu apstākļu izraisīta situācija vai arī kā personas

apzināta rīcība procesa novilcināšanai. Tādējādi ar mantu

saistītajai personai šādos apstākļos netika nodrošināts pušu

līdzvērtīgu iespēju princips.

Līdz ar to Kriminālprocesa likuma

629. panta ceturtā daļa, ciktāl tā līdz Kriminālprocesa likuma

631. panta piektās daļas spēkā stāšanās dienai - 2024. gada 22.

oktobrim - nenodrošināja personai tiesības objektīvu iemeslu dēļ

iesniegt pierādījumus apgabaltiesā, neatbilst Satversmes 92.

panta pirmajam teikumam.