Par Kriminālprocesa likuma 629. panta piektās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam un Kriminālprocesa likuma 631. panta trešās daļas otrā teikuma atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam

3. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieteikuma iesniedzēja - IMEX PROVIDER LTD -

uzskata, ka Kriminālprocesa likuma 629. panta piektā daļa

neatbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam un

Kriminālprocesa likuma 631. panta trešās daļas otrais teikums

neatbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.

Kriminālprocesa likuma 629. panta piektā daļa nesamērīgi

ierobežojot Pieteikuma iesniedzējas tiesības uz taisnīgu tiesu,

jo pilnvērtīgi nenodrošinot tiesībās uz taisnīgu tiesu

ietilpstošās procesuālās garantijas. Pieteikuma iesniedzējai

neesot nodrošināta iespēja iepazīties ar procesa par noziedzīgi

iegūtu mantu lietā esošajiem materiāliem, kā arī dokumentiem, kas

šai lietai pievienoti tiesas sēdes laikā, bet visi dokumenti esot

bijuši pieejami procesa virzītājam. Atļauja iepazīties ar lietas

materiāliem esot atkarīga tikai no procesa virzītāja subjektīvā

viedokļa, tomēr viņš nevarot tikt uzskatīts par neitrālu un

neieinteresētu personu šajā procesā. Turklāt procesā par

noziedzīgi iegūtu mantu procesa virzītājam esot piešķirtas

būtiskas un nepamatotas priekšrocības salīdzinājumā ar personu,

par kuras mantas izcelsmi vai saistību ar noziedzīgu nodarījumu

tiek lemts.

Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka Kriminālprocesa likuma 631.

panta trešās daļas otrais teikums liedz tai iesniegt kasācijas

sūdzību par apelācijas instances tiesas lēmumu procesā par

noziedzīgi iegūtu mantu, bet gadījumā, ja šāds sevišķais process

nebūtu uzsākts, aizskartajam mantas īpašniekam šādas tiesības

būtu pamata kriminālprocesā. Tādējādi Kriminālprocesa likumā bez

saprātīga pamata esot pieļauta atšķirīga attieksme pret aizskarto

mantas īpašnieku procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, no vienas

puses, un aizskarto mantas īpašnieku gadījumā, kad jautājums par

mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu un rīcību ar noziedzīgi

iegūto mantu tiek izlemts pamata kriminālprocesā, no otras

puses.

Aizskartajam mantas īpašniekam pamata kriminālprocesā saskaņā

ar Kriminālprocesa likuma 111.1 panta pirmās daļas 2.

punktu esot tiesības iesniegt kasācijas sūdzību par apelācijas

instances tiesas lēmumu, kurā izlemti arī mantiskie jautājumi.

Neesot pamatota Augstākās tiesas judikatūrā izteiktā atziņa, ka

Kriminālprocesa likums neparedz kriminālprocesā aizskartā mantas

īpašnieka tiesības iesniegt kasācijas sūdzību. Pieteikuma

iesniedzēja, atsaucoties uz tiesību doktrīnu, norāda, ka

Kriminālprocesa likumā lietotie jēdzieni jāinterpretē sistēmiski.

Proti, Kriminālprocesa likuma 111.1 pantā lietotais

jēdziens "amatpersona" esot skatāms sistēmiski,

kopsakarā ar citām Kriminālprocesa likuma normām. Saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 27. pantu iztiesāšanas laikā amatpersona,

kas vada kriminālprocesu, esot tiesa, tādējādi arī esot jāsecina,

ka aizskartajam mantas īpašniekam pamata kriminālprocesā ir

tiesības iesniegt kasācijas sūdzību.

Kriminālprocesa likums aizskartajam mantas īpašniekam paredzot

atšķirīgu tiesību apjomu, kas esot atkarīgs no tā, vai procesa

virzītājs ir izdalījis procesu par noziedzīgi iegūtu mantu. Šāda

procesa izdalīšana un uzsākšana neesot obligāta, proti, procesa

virzītājs katrā konkrētā gadījumā izvērtējot un izvēloties, vai

ir lietderīgi uzsākt šādu procesu. Aizskartais mantas īpašnieks

gadījumā, kad jautājums par mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu

tiek izlemts procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, un gadījumā,

kad minētais jautājums tiek izlemts pamata kriminālprocesā,

atrodoties vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos

apstākļos. Abus gadījumus vienojot vairāki kopīgi elementi:

aizskartais mantas īpašnieks esot procesa dalībnieks, kura

tiesības rīkoties ar mantu ir ierobežotas, abos gadījumos šai

personai neesot tiesību uz aizstāvību un tiesa lemjot par šīs

personas mantas saistību ar noziedzīgu nodarījumu vai noziedzīgu

izcelsmi, kā arī par rīcību ar šo mantu. Pēc Pieteikuma

iesniedzējas ieskata, šāda atšķirīga attieksme neesot

attaisnojama. Tādējādi tiekot pārkāpts vienlīdzības princips.

Noteiktās atšķirīgās attieksmes leģitīmais mērķis varētu būt

procesuālās ekonomijas un procesa paātrināšanas intereses, proti,

savlaicīga procesā radušos mantisko jautājumu atrisināšana. Tas,

ka aizskartajam mantas īpašniekam nav tiesību apelācijas tiesas

nolēmumu pārsūdzēt kasācijas kārtībā, varot paātrināt galīgā

nolēmuma pieņemšanu šajā procesā. Tomēr pastāvot arī citi,

saudzējošāki līdzekļi, ar kuriem varētu sasniegt leģitīmo mērķi,

piemēram, paredzot termiņus lietu par noziedzīgi iegūtu mantu

izskatīšanai kasācijas instances tiesā. Pieteikuma iesniedzēja

uzsver, ka procesā par noziedzīgi iegūtu mantu tiek vērtēti tikai

fakti, proti: vai manta ir saistīta ar noziedzīgu nodarījumu, un

vai mantas izcelsme ir noziedzīga; vai ir zināms mantas īpašnieks

vai likumīgais valdītājs; vai kādai personai ir likumīgas

tiesības uz mantu. Šajā procesā netiekot vērtēti tiesību

jautājumi. Tādējādi tas apstāklis, ka aizskartajam mantas

īpašniekam nav tiesību pārsūdzēt apelācijas instances tiesas

spriedumu kasācijas instancē, pat ja procesā būtu pieļauti

būtiski pārkāpumi, palielinot risku, ka procesā par noziedzīgi

iegūtu mantu varētu tikt pieņemts netaisnīgs nolēmums. Tāpat,

ņemot vērā Kriminālprocesa likuma 59. nodaļu, neesot pamata vēl

vairāk paātrināt mantisko jautājumu risināšanu kriminālprocesā un

vienlaikus samazināt Pieteikuma iesniedzējas procesuālo tiesību

apjomu. Līdz ar to arī labums, ko iegūst sabiedrība, neesot

lielāks par indivīda tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto

zaudējumu.

Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Pieteikuma iesniedzēja

norāda, ka nepiekrīt Saeimas apsvērumiem par tiesvedības

izbeigšanu, kā arī izsaka vairākus lūgumus, tai skaitā lūgumu

turpināt tiesvedību lietā. Pieteikuma iesniedzēja papildus

norāda, ka Kriminālprocesa likuma 629. panta piektā daļa ne vien

neatbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam, bet arī

nesamērīgi ierobežo tai Satversmes 105. pantā garantētās tiesības

uz īpašumu.

Pēc Pieteikuma iesniedzējas ieskata, Satversmes tiesai,

izvērtējot Kriminālprocesa likuma 631. panta otrā teikuma

atbilstību Satversmei, esot jāņem vērā procesā par noziedzīgi

iegūtu mantu aizskartā mantas īpašnieka procesuālās garantijas,

kas esot nepietiekamas.