4. pants

1Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

2Saeima - nepiekrīt Pieteikuma iesniedzējas viedoklim un

3uzskata, ka tiesvedība lietā būtu izbeidzama.

4Saeima norāda, ka lietā Nr. 2016-13-01 Satversmes tiesa lēma

5par to pašu prasījuma priekšmetu, kāds ir izskatāmajā lietā,

6proti, par Kriminālprocesa likuma 629. panta piektās daļas

7atbilstību Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Tādējādi

8Satversmes tiesai, pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29.

9panta pirmās daļas 5. punktu, būtu pamats izbeigt tiesvedību.

10Savukārt tiesvedība par Kriminālprocesa likuma 631. panta

11trešās daļas otrā teikuma atbilstību Satversmes 91. panta

12pirmajam teikumam būtu izbeidzama, pamatojoties uz Satversmes

13tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 3. punktu. Pieteikuma

14iesniedzējas pieņēmums par tās pamattiesību aizskārumu esot

15balstīts uz maldīgu Kriminālprocesa likuma 111.1 panta

16interpretāciju. Šī tiesību norma neparedzot aizskartā mantas

17īpašnieka tiesības pārsūdzēt tiesas nolēmumus, kas pieņemti,

18izskatot krimināllietu pēc būtības. Kriminālprocesa likuma 571.

19panta pirmajā daļā esot noteiktas personas, kas ir tiesīgas

20iesniegt kasācijas sūdzību, tomēr aizskartajam mantas īpašniekam

21šādu tiesību neesot.

22Šādā veidā tiesību normas interpretējot un piemērojot arī

23Augstākās tiesas Krimināllietu departaments. Proti,

24Kriminālprocesa likums neparedzot aizskartā mantas īpašnieka

25tiesības pārsūdzēt tiesas nolēmumus, ar kuriem lieta tiek

26izspriesta pēc būtības, tostarp tiesības iesniegt kasācijas

27sūdzību. Kriminālprocesa likuma 111.1 panta pirmās

28daļas 2. punktā lietotais jēdziens "amatpersona"

29attiecoties uz tiesnesi vai tiesu gadījumā, kad tiek pārsūdzēta

30tiesneša vai tiesas "rīcība" vai "lēmums", ar

31kuru krimināllieta netiek izspriesta pēc būtības. Turklāt šī

32norma esot interpretējama un piemērojama kopsakarā ar citām

33Kriminālprocesa likuma normām, kurās konkretizētas lēmuma

34pārsūdzības tiesības, termiņi un citas prasības.

35Tādējādi Kriminālprocesa likuma 631. panta trešās daļas otrais

36teikums neparedzot Pieteikuma iesniedzējai nelabvēlīgākus savu

37tiesību aizsardzības noteikumus kā aizskartajam mantas īpašniekam

38krimināllietā gadījumā, ja netiek uzsākts process par noziedzīgi

39iegūtu mantu. Minētā tiesību norma arī neaizskarot Pieteikuma

40iesniedzējai Satversmes 91. panta pirmajā teikumā garantētās

41tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi.

42Papildus Saeima vērš uzmanību uz likumprojektu "Grozījumi

43Kriminālprocesa likumā" (Nr. 630/Lp12), kas citstarp paredz

44pilnveidot un paplašināt aizskartā mantas īpašnieka tiesības

45pamata kriminālprocesā, tostarp tiesības iesniegt kasācijas

46sūdzību.

47Likumdevējs, ņemot vērā procesa par noziedzīgi iegūtu mantu

48jēgu un būtību, esot izšķīries noteikt šādu lietu izskatīšanu

49divās instancēs. Turklāt abām tiesu instancēm esot tiesības

50izlemt jautājumu par mantas izcelsmi un turpmāko rīcību ar šo

51mantu, ņemot vērā visus tiesiskos un faktiskos apstākļus.

52Paredzot šāda jautājuma izskatīšanu vēl arī kasācijas instancē un

53pagarinot šāda procesa ilgumu, tiktu zaudēta atsevišķā procesa

54par noziedzīgi iegūtu mantu jēga. Ņemot vērā procesā par

55noziedzīgi iegūtu mantu risināmo jautājumu raksturu un būtību,

56varot tikt paredzēta īpaša pārsūdzības kārtība, un ar to netiekot

57pārkāptas personas tiesības uz taisnīgu tiesu.

58Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Saeima vērš uzmanību uz

59to, ka Kriminālprocesa likuma 631. panta trešās daļas otrais

60teikums nenostāda Pieteikuma iesniedzēju nevienlīdzīgā situācijā

61salīdzinājumā ar aizskarto mantas īpašnieku pamata

62kriminālprocesā. Nevienā no procesiem aizskartajam mantas

63īpašniekam neesot tiesību iesniegt kasācijas sūdzību par

64attiecīgo apelācijas instances tiesas nolēmumu, tāpēc arī

65Pieteikuma iesniedzējai Satversmes 91. panta pirmajā teikumā

66paredzētās tiesības neesot aizskartas.