Par Kriminālprocesa likuma 657. panta pirmās, trešās un piektās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam

17. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo

daļu tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par

neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma

par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas

dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi. Minētā

Satversmes tiesas likuma norma Satversmes tiesai piešķir plašu

rīcības brīvību izlemt, no kura brīža spēku zaudē tāda norma, kas

atzīta par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai.

Lemjot par brīdi, kad apstrīdētā norma zaudē spēku, jāņem vērā ne

vien pieteikuma iesniedzēju, bet arī citu personu tiesības un

intereses. Turklāt apstrīdētās normas atzīšana par spēku

zaudējušu nedrīkst radīt jaunus Satversmē noteikto pamattiesību

aizskārumus (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 16.

decembra sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103 25. punktu un 2011.

gada 19. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-71-01 26.

punktu).

Izskatāmajā lietā Satversmes tiesa ņem vērā to, ka apstrīdēto

normu atzīšana par spēkā neesošām no kāda brīža pagātnē novestu

pie tādas situācijas, ka būtu jāpārskata visi tie prokuroru

lēmumi par atteikšanos atjaunot kriminālprocesu sakarā ar

jaunatklātiem apstākļiem, kuri pieņemti, pamatojoties uz šīm

normām un ir jau stājušies spēkā. Šāda situācija neatbilstu

tiesiskās noteiktības principam. Savukārt apstrīdēto normu

tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns normatīvais

regulējums, nav iespējama, jo tādā gadījumā Kriminālprocesa

likums neparedzētu kārtību, kādā ierosināma procedūra -

kriminālprocesa atjaunošana sakarā ar jaunatklātiem

apstākļiem.

Šādā situācijā ir nepieciešams un pieļaujams, ka Satversmei

neatbilstošās normas vēl kādu brīdi paliek spēkā (sk.,

piemēram, Satversmes tiesas 2002. gada 22. oktobra sprieduma

lietā Nr. 2002-04-03 secinājumu daļas 3. punktu un 2010. gada 9.

marta sprieduma lietā Nr. 2009-69-03 16. punktu). Tādējādi

likumdevējam tiktu dota iespēja pieņemt jaunu tiesisko

regulējumu, kas nodrošinātu līdzsvaru res judicata

principa un taisnīga sprieduma kolīzijas gadījumā. Ievērojot to,

ka likumdevējam jaunā tiesiskā regulējuma pieņemšanai

nepieciešams saprātīgs laika posms, apstrīdēto normu atcelšanai

šajā gadījumā nevar noteikt vispārēju atpakaļvērstu spēku vai

atzīt apstrīdētās normas par spēkā neesošām no Satversmes tiesas

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Satversmes tiesa ņem vērā arī to apstākli, ka izskatāmā lieta

ir ierosināta pēc konstitucionālās sūdzības. Satversmes tiesas

uzdevums ir pēc iespējas novērst personas pamattiesību aizskārumu

(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 16. decembra

sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103 25. punktu). Ja Pieteikuma

iesniedzējiem nebūtu iespēju izmantot tiesības, ko noteiks

jaunais procesuālais regulējums procedūras - kriminālprocesa

atjaunošanas sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem - ierosināšanai,

tad konkrētajā gadījumā netiktu novērstas šaubas par tā prokurora

neitralitāti, kurš izskata pieteikumu par jaunatklātiem

apstākļiem vai sūdzību par prokurora lēmumu, ar kuru atteikta

kriminālprocesa atjaunošana sakarā ar jaunatklātiem

apstākļiem.

Tāpēc Satversmes tiesa norāda, ka ar likumdevēja pieņemto

jauno procesuālo regulējumu jābūt novērstām šaubām par to

prokuroru neitralitāti, kuri izlemj jautājumu par kriminālprocesa

atjaunošanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, turklāt tiesības

izmantot šo jauno procesuālo regulējumu būtu piešķiramas arī

Pieteikuma iesniedzējiem.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

Satversmes tiesa

nosprieda:

atzīt Kriminālprocesa likuma 657.

panta pirmo, trešo un piekto daļu, ciktāl tās pieļauj to, ka

prokurors, kurš kriminālprocesā veicis izmeklēšanas darbības,

izmeklēšanas uzraudzību, kriminālvajāšanu vai uzturējis valsts

apsūdzību, izlemj jautājumu par šā kriminālprocesa atjaunošanu

sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, par neatbilstošām Latvijas

Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam un spēkā

neesošām no 2017. gada 1. janvāra.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs

A.Laviņš