17. pants

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo

daļu tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par

neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma

par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas

dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi. Saskaņā ar

Satversmes tiesas likuma 31. panta 11. punktu Satversmes tiesa

var spriedumā norādīt brīdi, ar kuru zaudē spēku apstrīdētā

tiesību norma, kas atzīta par neatbilstošu augstāka juridiska

spēka tiesību normai.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka, lemjot par brīdi, ar kuru

apstrīdētā norma zaudē spēku, pēc konstitucionālās sūdzības

ierosinātā lietā jāņem vērā tas, ka tiesas uzdevums ir pēc

iespējas novērst personas pamattiesību aizskārumu (sk.

Satversmes tiesas 2005. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr.

2005‑12‑0103 25. punktu). Turklāt tiesai jāgādā arī par to,

lai situācija, kāda varētu veidoties no brīža, kad apstrīdētā

norma zaudē spēku, neradītu jaunus Satversmē noteikto

pamattiesību aizskārumus, kā arī nenodarītu būtisku kaitējumu

valsts vai sabiedrības interesēm (sal. sk. Satversmes tiesas

2011. gada 19. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-71-01 26. punktu

un 2015. gada 16. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2014-13-01 22.

punktu).

Pieteikuma iesniedzējs ir lūdzis atzīt apstrīdēto normu par

spēkā neesošu no tās spēkā stāšanās brīža. Apstrīdētās normas

atzīšana par spēkā neesošu no tās spēkā stāšanās brīža ir vienīgā

iespēja aizsargāt viņa pamattiesības. Taču nevar izslēgt

iespējamību, ka apstrīdētā norma vēl kādai personai ir aizskārusi

Satversmes 1. pantā ietvertās tiesības uz tiesiskās paļāvības

aizsardzību un 92. panta trešajā teikumā ietvertās tiesības

prasīt atbilstīgu nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu. Tāpēc

apstrīdētā norma attiecībā uz ikvienu personu, kura vērsusies

lēmējiestādē, bet kurai, pamatojoties uz apstrīdēto normu,

nemantiskā kaitējuma atlīdzinājums ir atteikts, jo ir nokavēts

termiņš prasīt nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu, ja tā

tiesiskais pamats radies ne vairāk kā sešus mēnešus pirms

Atlīdzināšanas likuma spēkā stāšanās, zaudē spēku no tās spēkā

stāšanās brīža.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments ir

norādījis, ka sešu mēnešu termiņš būtu uzskatāms par pilnībā

pietiekamu, lai persona pēc Atlīdzināšanas likuma spēkā stāšanās

varētu pārorientēties uz jauno tiesisko kārtību (sk.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2018. gada

27. septembra lēmuma lietā Nr. SKA-1499/2018 10. punktu). Lai

nodrošinātu Satversmes 1. pantā ietverto tiesiskās paļāvības

aizsardzību un 92. panta trešajā teikumā ietvertās personu

tiesības prasīt atbilstīgu nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu,

apstrīdētā norma ir jāpiemēro atbilstoši Atlīdzināšanas likuma

sistēmai, nosakot, ka iepriekš minētajām personām bija tiesības

prasīt nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu sešus mēnešus pēc

Atlīdzināšanas likuma spēkā stāšanās.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

Satversmes tiesa

nosprieda: