Par Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likuma pārejas noteikumu 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 92. panta trešajam teikumam

3. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

Saeima - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes

1. pantam un 92. panta trešajam teikumam.

Saeima piekrīt tam, ka ar apstrīdēto normu ir saīsināts

termiņš, kādā Pieteikuma iesniedzējs var prasīt nemantiskā

kaitējuma atlīdzinājumu. Tādējādi Pieteikuma iesniedzēja

tiesiskais stāvoklis esot pasliktināts. Tomēr tas nenozīmējot, ka

apstrīdētā norma neatbilstu Satversmei. Apstrīdētajā normā

noteiktais sešu mēnešu termiņš esot vērsts uz tiesiskās

stabilitātes nodrošināšanu, un tas nodrošinot saprātīgu līdzsvaru

starp Pieteikuma iesniedzēja tiesiskās paļāvības aizsardzību un

sabiedrības interesēm.

Vērtējot izskatāmās lietas faktiskos apstākļus un tiesisko

regulējumu, esot secināms, ka Pieteikuma iesniedzējam bija

tiesības prasīt nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu līdz 2018.

gada 18. jūlijam, proti, četru mēnešu un 18 dienu laikā pēc

Atlīdzināšanas likuma spēkā stāšanās. Šāds termiņš vienlaikus

nodrošinājis gan Pieteikuma iesniedzēja iespēju īstenot no

Satversmes 92. panta trešā teikuma izrietošās tiesības uz

nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu, gan arī tiesisko

stabilitāti.

Iesnieguma sagatavošanā personai visvairāk laika varot prasīt

to faktu norādīšana, kuri pamato tiesības uz kaitējuma

atlīdzinājumu. Tomēr personai šie fakti jau esot zināmi, jo tie

attiecoties uz personu kriminālprocesā vai administratīvo

pārkāpumu procesā. Turklāt esot jāņem vērā, ka administratīvajā

procesā darbojas objektīvās izmeklēšanas princips un

atlīdzinājumu par nemantisko kaitējumu noteic tiesa, izvērtējot

visus konkrētā gadījuma apstākļus. Pēc Saeimas ieskata, arī

termiņš - četri mēneši un 18 dienas - ir pietiekams, lai persona

pēc likuma stāšanās spēkā varētu pārorientēties uz jaunu tiesisko

kārtību.

Saeima papildus vērš uzmanību uz to, ka starp dažādiem

tiesvedības procesiem pastāv objektīvas atšķirības un citstarp

atšķiras arī šajos procesos iesniedzamo dokumentu saturs, taču

vajagot ņemt vērā, ka termiņš dažādu procesuālo dokumentu

iesniegšanai gan civilprocesā, gan administratīvajā procesā, gan

arī kriminālprocesā ir ievērojami īsāks nekā apstrīdētajā normā

noteiktais. Visbeidzot esot jāņem vērā arī tas, ka Pieteikuma

iesniedzējs jau 2018. gada 2. februārī varēja sagatavot

iesniegumu par zaudējumu atlīdzinājumu. Tas pēc būtības

apliecinot, ka apstrīdētajā normā noteiktais termiņš nav liedzis

Pieteikuma iesniedzējam īstenot savas tiesības, kas garantētas

Satversmes 92. panta trešajā teikumā.