11. pants

Vai iestāde pēc ārkārtas

situācijas ir veikusi mediju monitoringu un satura analīzi, lai

izvērtētu krīzes komunikācijā pieļautās kļūdas un veiktu

uzlabojumus. Ja jā, kādi ir bijuši būtiskākie secinājumi?

Pārsvarā aptaujātās iestādes veic gan ikdienas monitoringu,

gan mediju monitoringu ārkārtējās situācijās. Kā galvenais

secinājums pēc ārkārtas situāciju mediju monitoringa un satura

analīzes tika pieminēts, ka pēc šādiem gadījumiem ir iespējams

identificēt pārsvarā starpinstitūciju sadarbības kļūdas un labot

tās. Tieši starpinstitūciju sadarbības kļūdas ir tās, kas

galarezultātā būtiski ietekmē informāciju, kas nonāk sabiedrībā.

Līdz ar to ir svarīgi, lai būtu dokuments, kurā ir skaidri

definēts, kādas darbības, kura institūcija veic un kādu

informāciju attiecīgā iestāde sniedz plašsaziņas līdzekļiem. Kā

case study tika pieminēta Vides aizsardzības un reģionālās

attīstības ministrijas situācija, kad pēc Lielupes zivju masveida

slāpšanas 2005.gadā ministrija pati veica mediju satura

monitoringu un atbildīgo vides institūciju darbības izvērtējumu.

Šo pasākumu rezultātā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības

ministrijā tika izstrādāta kārtība kādā sniedzama informācija ar

vides aizsardzību saistītās avārijas situācijās. Savukārt,

Veselības ministrija pēc pēdējās gripas pandēmijas secināja, ka

galvenās problēmas rodas ar mediju pastiprinātu vēlmi iegūt

ekskluzīvu un sensacionālu informāciju apejot piedāvātos

informācijas iegūšanas veidus.