12. pants

Kādus trūkumus iestāde saskata

krīžu komunikācijas un koordinācijas jautājumos?

Gandrīz visas aptaujātās iestādes uzskata, ka krīžu

komunikācijas un koordinācijas jomā ir nepieciešami nopietni

uzlabojumi. Kā galvenie trūkumi tika nosaukti:

- Nav izstrādāts komunikācijas modelis iestādē iekšienē;

- Mājaslapā nav publicēta informācija par nepieciešamo rīcību

krīzes situācijā;

- Operatīvāk jānodrošina informācijas aprite ministrijas

iekšienē un starp padotības institūcijām;

- Maz tiek strādāts pie šī jautājuma vadības līmenī - tam

netiek pievērsta pietiekami liela uzmanība un netiek iniciētas

darbinieku, t.sk. - pakļautības iestāžu vadības, darbinieku

apmācības;

- Trūkst ārējo normatīvo aktu, kuros ir precīzi definēts,

kuras krīzes situācijas, kuras iestādes vada. (Šādi ārējie

normatīvie akti katrā jomā lielākoties jau ir. Tiesa gan tajos

netiek izmantots vienots krīzes jēdziens. Šādu vienotu apzīmējumu

būtu vēlams ieviest);

- Trūkst iekšējo normatīvo aktu, kuros iestādes, saskaņā ar

ārējos normatīvajos aktos noteikto, precīzi formulē, kādas

darbības, kurās krīzes situācijās tā veic un kā komunicē uz

āru;

- Nav izstrādāts krīzes komunikācijas plāns;

- Nav koordinācija krīžu komunikācijas un sabiedrības

informēšanas līmenī;

- Nav viena mājaslapa, kur ir apkopota visa informācija par

ārkārtas situācijām un gadījumiem. Iedzīvotāji resoru griezumā

nezina, kur meklēt informāciju plūdu, enerģētikas krīzes u.c.

gadījumos;

- Nav vadlīnijas krīžu komunikācijas vadīšanā (vairāki likumi,

kas jāievēro krīžu gadījumu komunikācijā, piem., jāinformē

operatīvi sabiedrība arī gadījumos, ja nav pietiekoši plašas

informācijas amatpersonas rīcība; jāizvēlas pareizais fons

filmējoties; empātijas deva komunikācijās vēstījumos, utt.)

- Nav apmācīti krīžu komunikācijas speciālisti

ministrijās;

- Iedzīvotāji nav izglītoti par rīcību ārkārtas

situācijās;

- Nav ieviests starptautiskais sabiedrības informēšanas

modelis: ārkārtas situācijas informācija radio. (Modelim ir jābūt

vienkāršam)

- Finansējuma trūkums speciālistu kapacitātes celšanai VIDM un

darbinieku apmācīšanai padotības iestādēs;

- Nepieciešamība ārkārtas situāciju gadījumos vairāk

kontaktēties un pastiprināti informēt speciālistus pašvaldībās,

arī izglītības iestādēs;

- Ar izskaidrošanas darbu novērst panikas situāciju sabiedrībā

un seku novēršanā iesaistītajos dienestos;

- Valstī ir jāizstrādā vienots rīcības plāns krīzes situācijā,

nosakot, kuras iestādes par kādām krīzes situācijām atbild un kā

notiek krīzes komunikācija "pa vertikāli" un "pa

horizontāli" starp valsts, pašvaldības un privātajām

institūcijām;

- Nepieciešams noteikt vienu valsts institūciju, kas vadītu

krīzes situāciju novēršanu valstī un atbilstoši krīzes situācijas

specifikai piesaistītu nepieciešamās amatpersonas un speciālistus

no citām valsts un pašvaldības institūcijām.

Iekšlietu ministra vietā -

tieslietu ministrs A.Štokenbergs