1. pants

Situācijas

raksturojums purvu un kūdras izmantošanā

1.1 Normatīvais

regulējums

Normatīvo aktu sistēmas, kas reglamentē zemes dzīļu resursu,

tajā skaitā kūdras, izmantošanas ietvaru nosaka likums

"Par zemes dzīlēm" un saskaņā ar to izdotie

Ministru kabineta noteikumi. Likuma mērķis ir nodrošināt zemes

dzīļu kompleksu, racionālu, vidi saudzējošu un ilgtspējīgu

izmantošanu, kā arī noteikt zemes dzīļu aizsardzības

prasības.

Ministru kabineta 2011. gada 6. septembra noteikumi Nr. 696

"Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo

izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas kārtība, kā arī publiskas

personas zemes iznomāšanas kārtība zemes dzīļu izmantošanai"

nosaka kārtību, kādā Valsts vides dienests izsniedz licences, kā

arī publiskas personas zemes iznomāšanas kārtību. Kūdras izpētei

vai ieguvei nepieciešams saņemt licenci. Lai veicinātu racionālu

dabas resursu ieguvi un teritorijas izmantošanu, noteiktas

platības, no kurām valsts un pašvaldību zemē jārīko konkurss vai

izsole par zemes nomas tiesībām un licences saņemšanu. Konkurss

vai izsole jārīko, ja platība kūdras ieguvei ir lielāka par 150

ha.

Ministru kabineta 2012. gada 21. augusta noteikumi Nr. 570

"Derīgo izrakteņu ieguves kārtība" nosaka prasības

visiem ar derīgo izrakteņu ieguvi saistīto darbu etapiem:

ģeoloģiskajai izpētei, ģeoloģiskās izpētes pārskatam, derīgo

izrakteņu krājumu akceptēšanai LVĢMC. Noteiktas prasības derīgo

izrakteņu ieguves projektiem un to saskaņošanas kārtība. Regulēti

visi derīgo izrakteņu ieguves posmi: derīgo izrakteņu ieguves

vietas sagatavošana ieguvei, ieguves vietas ekspluatācija, iegūto

derīgo izrakteņu un atlikušo derīgo izrakteņu krājumu uzskaite un

ieguves vietas rekultivācija.

Ministru kabineta 2012. gada 28. augusta noteikumi Nr. 578

"Noteikumi par ģeoloģiskās informācijas sistēmu" nosaka

ģeoloģiskās informācijas sistēmas saturu un tās izmantošanas

noteikumus. Minētajā sistēmā ietilpst arī datubāze

"Kūdra". Ģeoloģiskajai informācijai var noteikt

komercinformācijas statusu.

Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumi Nr. 1055

"Noteikumi par valsts nodevu par zemes dzīļu izmantošanas

licenci, bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju un

atradnes pasi" nosaka valsts nodevu apjomu par kūdras

ieguvei nepieciešamajiem dokumentiem: licenci ģeoloģiskajai

izpētei, atradnes pasi, licenci derīgo izrakteņu ieguvei.

Ministru kabineta 2013. gada 3. septembra noteikumi Nr. 752

"Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas

Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" maksas

pakalpojumu cenrādis" nosaka maksu par derīgo izrakteņu

krājumu akceptēšanu.

Dabas resursu nodokļa likuma mērķis ir veicināt dabas

resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežot vides

piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu

un realizāciju, veicināt jaunu, vidi saudzējošu tehnoloģiju

ieviešanu, atbalstīt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, kā

arī finansiāli nodrošināt vides aizsardzības pasākumus. Dabas

resursu nodokļa likuma 1. pielikumā noteiktas nodokļa likmes par

dabas resursu, tajā skaitā kūdras ieguvi.

Ministru kabineta 2007. gada 19. jūnija noteikumi Nr. 404

"Kārtība, kādā aprēķina un maksā dabas resursu nodokli,

izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju un auditē

apsaimniekošanas sistēmas" nosaka nodokļa aprēķināšanas un

samaksas kārtību.

Likuma "Par ietekmes uz vidi

novērtējumu" 1. pielikuma 25. punkts noteic, ka ietekmes

uz vidi novērtējums jāveic kūdras ieguvei 150 ha vai lielākā

platībā. Tikmēr likuma "Par ietekmes uz vidi

novērtējumu" 2. pielikuma 2. punkts noteic, ka sākotnējais

ietekmes uz vidi novērtējums jāveic ieguvei 25 ha vai lielākā

platībā. Likuma mērķis ir novērst vai samazināt paredzēto darbību

vai plānošanas dokumentu īstenošanas nelabvēlīgo ietekmi uz vidi.

Ietekmes uz vidi novērtējums izdarāms pēc iespējas agrākā

paredzētās darbības plānošanas, projektēšanas un lēmumu

pieņemšanas stadijā.

Sugu un biotopu aizsardzības prasības Latvijā nosaka Sugu

un biotopu aizsardzības likums, kura mērķi ir šādi: 1)

nodrošināt bioloģisko daudzveidību, saglabājot faunu, floru un

biotopus; 2) regulēt sugu un biotopu aizsardzību, apsaimniekošanu

un uzraudzību; 3) veicināt populāciju un biotopu saglabāšanu

atbilstoši ekonomiskajiem un sociālajiem priekšnoteikumiem, kā

arī kultūrvēsturiskajām tradīcijām; 4) regulēt īpaši aizsargājamo

sugu un biotopu noteikšanas kārtību; 5) nodrošināt nepieciešamo

pasākumu veikšanu, lai skaitliski uzturētu savvaļā dzīvojošo

savvaļas putnu sugu populācijas atbilstoši ekoloģijas, zinātnes,

kultūras prasībām un ņemot vērā saimnieciskās un rekreatīvās

prasības vai lai tuvinātu šo sugu populācijas minētajam līmenim.

Atbilstoši šim likumam ir izveidoti īpaši aizsargājamo sugu un

biotopu saraksti, kuros tiek iekļautas apdraudētas, izzūdošas vai

retas sugas un biotopi vai sugas, kuras apdzīvo specifiskus

biotopus. Šajos sarakstos ir iekļautas gan sugas, kas

tradicionāli aizsargātas Latvijā, gan arī sugas, kuru aizsardzību

paredz ES Putnu (Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada

30. novembra direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu

aizsardzību) vai Biotopu direktīva (Eiropas Padomes 1992. gada

21. maija direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas

faunas un floras aizsardzību). Latvijā īpaši aizsargājamo sugu un

biotopu sarakstos iekļauta 721 augu un dzīvnieku suga un 89

biotopi. Šo sugu un biotopu sarakstus ir apstiprinājis Ministru

kabinets.

Sugu un biotopu aizsardzība tiek nodrošināta ĪADT (tai skaitā

Natura 2000 teritoriju tīklā) un mikroliegumos.

Mikrolieguma izveidošanas kārtību un aizsardzības prasības nosaka

Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumi Nr. 940

"Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas

kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu

noteikšanu". Papildus tam, sugu un biotopu aizsardzība tiek

nodrošināta, paredzot attiecīgu izvērtējumu darbībām, kuru

rezultātā var tikt iznīcinātas īpaši aizsargājamu sugu dzīvotnes

vai aizsargājami biotopi.

ĪADT tiek izveidotas un apsaimniekotas saskaņā ar

likumu "Par īpaši aizsargājamām dabas

teritorijām" un Ministru kabineta 2010. gada 16. marta

noteikumiem Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju

vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi", kā arī

ar to dabas aizsardzības plāniem un individuālajiem aizsardzības

un izmantošanas noteikumiem.

Aizsargjoslu likums nosaka aizsargjoslas ap purviem un

virszemes ūdensobjektiem, un saimnieciskās darbības aprobežojumus

aizsargjoslās.

Teritorijas attīstības plānošanas likuma mērķis ir

panākt, ka teritorijas attīstība tiek plānota tā, lai varētu

paaugstināt dzīves vides kvalitāti, ilgtspējīgi, efektīvi un

racionāli izmantot teritoriju un citus resursus, kā arī

mērķtiecīgi un līdzsvaroti attīstīt ekonomiku. Vietējās

pašvaldības teritorijas plānojumā nosaka funkcionālo zonējumu,

publisko infrastruktūru, reglamentē teritorijas izmantošanas un

apbūves noteikumus, kā arī citus teritorijas izmantošanas

nosacījumus un aprobežojumus, tajā skaitā attiecībā uz derīgo

izrakteņu ieguvi.

Tā kā kūdras ieguve saistīta ar nosusināšanu, uz to attiecas

arī meliorāciju regulējošie normatīvie akti. Meliorācijas

likuma mērķis ir nodrošināt tādu meliorācijas sistēmu

pārvaldības mehānismu, kas veicina dabas resursu ilgtspējīgu

apsaimniekošanu un izmantošanu, nodrošina iedzīvotāju drošībai un

labklājībai, infrastruktūras attīstībai nepieciešamo ūdens

režīmu, kā arī racionālu meliorācijas sistēmu būvniecību,

ekspluatāciju, uzturēšanu un pārvaldību lauku apvidu un pilsētu

zemē.

Meliorācijas sistēmu būvniecība un pārbūve notiek saskaņā ar

Būvniecības likumu. Vispārīgās būvniecības prasības ir

noteiktas Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr.

500 "Vispārīgie būvnoteikumi". Piemēro arī speciālos

būvnoteikumus: Ministru kabineta 2014. gada 16. septembra

noteikumus Nr. 550 "Hidrotehnisko un meliorācijas būvju

būvnoteikumi", Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija

noteikumus Nr. 329 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN

224-15 "Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās

būves"". Kārtību, kādā notiek meliorācijas sistēmu

ekspluatācija, nosaka Ministru kabineta 2010. gada 3. augusta

noteikumi Nr. 714 "Meliorācijas sistēmas ekspluatācijas un

uzturēšanas noteikumi" un Ministru kabineta 2012. gada 2.

maija noteikumi Nr. 306 "Noteikumi par ekspluatācijas

aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm noteikšanas

metodiku lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un meža

zemēs".

1.2 Kūdras

resursu īpašumtiesības

Zemes dzīles, tajā skaitā kūdras resursi, Latvijā pieder zemes

īpašniekam. Saskaņā ar Civillikuma 1042. pantu zemes īpašniekam

pieder ne vien tās virsa, bet arī gaisa telpa virs tās, kā arī

zemes slāņi zem tās un visi izrakteņi, kas tajos atrodas. Šāds

regulējums noteikts arī likumā "Par zemes dzīlēm".

Valstij īpašuma tiesību jomā ir jānodrošina saprātīgs

līdzsvars starp valsts regulējumu un personas rīcības brīvību,

atstājot personai izvēles tiesības tajās sfērās, kur īpašs

regulējums nav nepieciešams. Īpašuma tiesības var ierobežot, ja

ierobežojumi ir attaisnojami, proti, ja tie ir noteikti saskaņā

ar likumu, tiem ir leģitīms mērķis un tie ir samērīgi. Leģitīma

mērķa esamība liecina par to, ka īpašuma tiesību ierobežojums ir

noteikts sabiedrības interesēm. Pašlaik izplatītākais zemes dzīļu

izmantošanas ierobežojums ir aizliegums iegūt derīgos izrakteņus,

tajā skaitā kūdru, ĪADT, bet trijās ĪADT atsevišķās zonās kūdras

ieguve ir atļauta ar nosacījumiem.

Attiecībā uz valsts un pašvaldību zemēm tiesības izmantot

zemes dzīles noteiktos gadījumos var iegūt konkursa kārtībā,

savukārt privātpersonas pašas ir tiesīgas lemt par savā īpašumā

esošo zemi. Tādējādi valsts mēroga ģeoloģiskās kartēšanas un

izpētes darbu veikšana arī kūdras nozarē ir apgrūtināta, ņemot

vērā katra zemes īpašnieka īpašumtiesības uz zemes dzīlēm. Šobrīd

divas trešdaļas kūdras ieguves licences laukumu pieder publiskai

personai - 55 % valstij un 16 % pašvaldībām.

1.3 Kūdras

nozares pārvaldība

Pašlaik zemes dzīļu, tajā skaidrā kūdras, pārvaldības

funkcijas sadalītas starp vairākām institūcijām.

Valsts vides dienests (VARAM padotības iestāde)

izsniedz licences un dabas resursu lietošanas atļaujas, nosaka

derīgo izrakteņu ieguves limitus, saskaņo derīgo izrakteņu

ieguves projektus, kā arī veic zemes dzīļu izmantošanas

kontroli.

Pašvaldības ir tiesīgas izsniegt bieži sastopamo derīgo

izrakteņu ieguves atļaujas kūdras ieguvei līdz piecu hektāru

platībā vienam īpašniekam piederoša īpašuma robežās.

LVĢMC, kuras kapitāldaļu turētāja ir VARAM, uztur

ģeoloģiskās informācijas sistēmu, akceptē derīgo izrakteņu

krājumus, sniedz maksas pakalpojumus saistībā ar ģeoloģisko

informāciju, kā arī sniedz ģeoloģisko informāciju valsts

pārvaldes funkciju ietvaros.

Tā kā Latvijā zemes dzīles pieder zemes īpašniekam, kā zemes

īpašnieki vai tiesiskie valdītāji zemes dzīļu apsaimniekošanā

iesaistīti gan AS "Latvijas Valsts meži"

(apsaimnieko Zemkopības ministrijas valdījumā esošo valsts zemi),

gan pašvaldības (tai skaitā Rīgas pašvaldības SIA

"Rīgas meži"), nelielos apjomos arī DAP

(apsaimnieko VARAM valdījumā esošo valsts zemi).

1.4 Ģeoloģiskās informācijas

pieejamība un kvalitāte 1,2

LVĢMC likumā "Par zemes dzīlēm" un citos

normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iegūst, apkopo ģeoloģisko

informāciju un to uzglabā ģeoloģiskās informācijas sistēmā.

Ģeoloģiskās informācijas sistēmu veido Valsts ģeoloģijas fonds

(uztur un papildina LVĢMC), kurā atrodas pārskati par ģeoloģisko

izpēti, tematiskiem pētījumiem, zemes dzīļu monitoringu,

inženierģeoloģisko un ģeoekoloģisko izpēti un citiem darbiem

(papīra vai elektroniskā formā); Valsts ģeoloģijas arhīvs, kurā

atrodas ģeoloģiskās izpētes darbu pirmmateriāli (piemēram, lauku

darbu žurnāli); zinātniski tehniskās literatūras bibliotēka;

urbumu seržu glabātava, kurā atrodas urbumu serdes un citi

paraugi; elektroniskas datubāzes, tai skaitā "Kūdra",

datubāžu saīsināts apkopojums tīmekļa lietotājiem - Derīgo

izrakteņu atradņu reģistrs, kurā iekļauta informācija par derīgo

izrakteņu atradnēm.

Ģeoloģiskās informācijas sistēmā ietilpst gan agrāk, tai

skaitā pagājušajā gadsimtā, radīta ģeoloģiskā informācija, gan

tagad iegūtā. Daļa informācijas pieejama LVĢMC tīmekļvietnē,

tomēr tīmeklī pieeja ģeoloģiskajai informācijai ir apgrūtināta,

kas kavē tās plašu izmantošanu. Tas saistīts ar to, ka kūdras

atradņu telpiskie dati lielākoties ir papīra formātā, nav

digitalizēti, sistematizēti un elektroniski apstrādājami, kas

ļautu nepieciešamās informācijas mērķtiecīgu, ātru, vispusīgu

apstrādi un analīzi, iegūstot pilnvērtīgu informāciju par kūdras

atradni raksturojošiem kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem

rādītājiem. Šāda veida datu neesamība, kā arī elektroniski

izveidoto datu bāzu nesavietojamība ar telpiskajiem datiem,

apgrūtina vai daļēji padara neiespējamu datu pilnvērtīgu

lietošanu, kā arī operatīvas un kvalitatīvas nepieciešamās

informācijas iegūšanu visiem lietotājiem, tostarp valsts

institūciju vajadzībām. Elektroniski izveidotajām telpisko datu

kopām pievienotie atribūtu lauki nesatur pilnvērtīgu informāciju

par atradnē ietilpstošo resursu raksturojošiem rādītājiem.

Viens no būtiskākajiem apstākļiem, kas ietekmē pieejamo datu

kvalitāti, to analīzi un iegūto rezultātu interpretāciju, ir tas,

ka lielākā daļa informācijas un datu, kas raksturo katru kūdras

atradni, ir novecojuši. Tās iegūšanas laiks ir no 1978. līdz

1997. gadam. Savukārt daļai atradņu informācija tikusi ievākta

vairāk nekā pirms 50 gadiem. Pilnvērtīga Latvijas kūdras resursu

inventarizācija un kūdras fonda aktualizācija nav veikta kopš

pagājušā gadsimta 80. gadu sākuma.

Informācija par kūdras atradņu ģeoloģisko, inženierģeoloģisko,

izstrādē esošo kūdras atradņu izstrādes projekta dokumentāciju un

vēsturiski sagatavoto kūdras fonda pasu datiem par atradnēm,

kuras iekļautas kūdras fondā, neatrodas vienuviet. Viens no

pilnīgākajiem un būtiskākajiem pamatinformācijas avotiem par

kūdras resursiem ir Valsts ģeoloģijas fonda (fonda

krājumus uztur LVĢMC) informācija. Valsts ģeoloģijas fondā papīra

vai elektroniskā formā atrodas pārskati par ģeoloģisko izpēti,

tematiskiem pētījumiem, zemes dzīļu monitoringu,

inženierģeoloģisko un ģeoekoloģisko izpēti un citiem darbiem.

Galvenais Valsts ģeoloģijas fonda uzdevums ir nodrošināt

interesentus, potenciālos un esošos zemes dzīļu izmantotājus, kā

arī valsts un nevalstiskās organizācijas ar informāciju par

Latvijas zemes dzīlēm, ģeoloģisko uzbūvi, derīgajiem izrakteņiem

un zemes dzīlēs notiekošajiem procesiem.

VSIA "Meliorprojekts" pieejami dažādi

ģeoloģiskās un inženierizpētes pirmmateriāli, kūdras atradņu

izstrādes un nosusināšanas projekti, dokumentācija u.c.

materiāli. Uzņēmuma arhīvā esošie materiāli ir pieejamie tikai

papīra formātā. Arhīva materiāli satur informāciju, kura iegūta

un sagatavota līdz 1990. gadam.

Latvijas Lauksaimniecības muzejā, kas atrodas Talsos,

pieejami pagājušajā gadsimtā veikto kūdras atradņu

inventarizācijas materiāli, kas ietver gan sākotnējo Latvijas

Kūdras fonda izveidošanas informāciju, gan arī to vēlāku

inventarizāciju (1962. gads un 1980. gads) rezultātā iegūto

informāciju (atradņu pases, atradņu piesaistes abrisi un

novietojuma shēmas).

Privāti arhīvi ietver juridisku (pārsvarā kūdras

ražošanas uzņēmumu) un fizisku personu turējumā esošus dažādos

laika posmos veiktu ģeoloģisko izpēšu materiālus, kūdras atradņu

nosusināšanas projektu dokumentāciju u.c. materiālus.

Ir nepieciešams risināt jautājumu par Latvijas kūdras resursu

sākotnējās informācijas, kura atrodas dažādu institūciju

turējumā, pievienošanu Valsts ģeoloģijas fonda materiāliem.

Piemēram, Latvijas Lauksaimniecības muzejā esošā informācija par

Latvijas kūdras fonda izveidošanu, kā arī tālākajās fonda

inventarizācijās sagatavotie materiāli - kūdras atradņu pases, to

piesaistes abrisi u.c. informācija.

1.5 Informācija

par purviem, ar purviem un kūdru saistītie termini

Katras nozares pārstāvji atbilstoši savai specifikai apskatāmo

teritoriju dēvē dažādi - par purvu, kūdras atradni, kūdrāju,

purvainu mežu vai purva biotopu.

Dati par purvu platībām ir atšķirīgi atkarībā no informācijas

avota un informācijas mērķa. Izpratne par purvu atkarīga no

nozares un zemes izmantošanas veida. Piemēram, mežsaimniecībā

dati veidojas no tā, vai koki ir pieci metri vai

augstāki3: ja zemāki koki - tad purvs, ja augstāki -

tad mežs. Dabas aizsardzības speciālistiem interesē biotops,

purvos izdala vairākus aizsargājamos biotopus.

Purvi tiek analizēti dažādos aspektos: kūdras atradnes,

licences laukumi (izpētei vai ieguvei paredzēta teritorija, kuras

robežas tiek noteiktas licencē), kūdras ieguves laukumi

(teritorija, kurā notiek kūdras ieguve, tā var atšķirties no

licences laukuma), vēsturiskās kūdras ieguves vietas (teritorija,

kur agrāk notikusi kūdras ieguve, tā pārtraukta un nav

atjaunota), SEG emisijas un CO2 piesaiste, dabas

aizsardzības teritorijas. Pēc aptuvenām aplēsēm neskarti purvi

kopumā aizņem 4,9 % valsts teritorijas jeb 316 900 ha.

Ieskatam daži kūdras nozarē un dabas aizsardzībā biežāk

lietotie termini.

Purvs - zemes virsmas nogabals, kam raksturīgs

pastāvīgs vai ilgstošs periodisks mitrums, specifiska veģetācija

un kūdras uzkrāšanās. Saskaņā ar purvu klasifikāciju ģeoloģiskā

aspektā purvainu vietu droši var saukt par purvu tikai tad, ja

tajā nenosusinātā stāvoklī ir vismaz 30 centimetrus biezs kūdras

slānis. Izdala augstos, zemos un pārejas purvus (Silamiķele et

al., 2017).

Purvi - ekosistēma uz kūdras augsnēm, kurās koku

augstums konkrētajā vietā nevar sasniegt vairāk par pieciem

metriem (Aizsargjoslu likuma 1. panta 15. punkts).

Purva biotops - dzīvotne, kas pēc vides apstākļiem

(mitrums, gaisma, augsne u.c.) aizņem samērā viendabīgu platību

purvā vai tā daļā, kas piemērota konkrētam purvam raksturīgo

augu, dzīvnieku un sēņu sugu aktīvai pastāvēšanai (Auniņa,

2016).

Kūdras atradne - teritorija, kurā veikta ģeoloģiskā

izpēte un atzīts, ka šī teritorija ir kūdrājs, kuru iespējams

izmantot kūdras ieguvei, tā ietver dažus slapjos meža tipus,

nosusinātos purvus un kūdras ieguves vietas, kā arī nosusinātas

lauksaimniecības un mežsaimniecības zemes. Saskaņā ar

normatīvajiem aktiem4 rūpnieciski izmantojamā slāņa

dziļums ir ne mazāks par 0,9 m nenosusinātai vai 0,7 m

nosusinātai atradnei, vidējais dziļums 1,0 m un lielāks

(Silamiķele et al., 2017).

Kūdrājs - zemes virsmas nogabals ar vai bez

veģetācijas, kur dabiski izveidojies kūdras slānis (LIFE REstore

projekts "Degradētu kūdrāju atbildīga izmantošana un

ilgtspējīga izmantošana Latvijā").

Kūdras tips - galvenokārt nosaka pēc kūdru veidojošo

augu atlieku botāniskā sastāva, ņemot vērā šo augu grupas

barošanās veidu un apstākļus to augšanas laikā. Atbilstoši kūdru

veidojošo augu grupas augšanas un barošanās apstākļiem izšķir

trīs kūdras tipus: zāļu kūdra jeb zemā tipa kūdra (tautas valodā

saukta par melno vai tumšo kūdru), pārejas tipa un sūnu jeb

augstā tipa kūdru (tautas valodā saukta arī par gaišo kūdru).

Katram kūdras tipam raksturīgi konkrēti, tikai šim tipam

raksturīgi kūdras veidi, kurus nosaka pēc konkrētā kūdras tipa

veidojošo augu dominējošajām atliekām. Piemēram, ir noteikts, ka

slāni veido augstā tipa jeb sūnu kūdra, ja tajās pārsvarā ir

sfagnu un spilvju atliekas. Nosakot kuru minēto augu atliekas

dominē, tiek noteikts kūdras veids. Ja sfagni ir vairāk kā 50 %,

tad būs sfagnu kūdra, bet, ja gandrīz līdzīgi, tad atkarībā no

pārsvarā esošo augu atliekām, kas veido nosaukuma otro vārdu, būs

spilvju-sfagnu kūdra (Tjuremnov, 1976; Silamiķele et al., 2017;

Kalniņa, 2018).

Kūdras sadalīšanās pakāpe - augu sadalīšanās ir

bioķīmisku procesu virkne, kas norisinās sākumā bioloģiski ļoti

aktīvo aerobo, vēlāk pasīvāko anaerobo mikroorganismu iespaidā,

veidojoties amorfai organiskai vielai - humusam. Tā ir procentos

izteikta kūdru veidojošo sadalījušos augu bezstruktūras daļas

attiecība pret atlieku veselo šūnu daudzumu. Kūdras sadalīšanās

pakāpi var noteikt ar vairākām metodēm - vizuālo (visbiežāk tiek

lieto lauka apstākļos), mikroskopisko un centrifūgas (tiek

veiktas laboratorijas apstākļos). Kūdras sadalīšanās pakāpi lauka

apstākļos nosaka vizuāli, izmantojot von Posta shēmu, ņemot vērā

kūdras plastiskumu, elastīgumu, augu atlieku daudzumu un tо

saglabāšanās pakāpi, ūdens daudzumu, krāsu un dzidrumu. Kūdru pēc

sadalīšanās pakāpes iedala:

- maz sadalījusies kūdra - 5-20%,

- vidēji sadalījusies kūdra - 20-35%,

- labi sadalījusies kūdra - > 35% (Silamiķele et al.,

2017).

Licences laukums - konkrētam zemes dzīļu izmantošanas

mērķim paredzēts zemes dzīļu iecirknis vai arī vairāku iecirkņu

vai to daļu sakopojums, kura robežas ir licencē vai bieži

sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujā. Kūdras ieguve var

nenotikt vienlaikus visā licences laukumā (likuma "Par zemes

dzīlēm" 1. panta 14. punkts).

Kopumā saistībā ar purviem, dabas aizsardzību un kūdras

izmantošanu tiek izmantoti ļoti daudz terminu. Ir nepieciešams

speciālistu vidū panākt vienošanos par vienotu terminu lietošanu.

To sekmētu arī attiecīgu vadlīniju izstrāde vai publikācijas.

Purvi, kas tiek uzskatīti par kūdras atradnēm (platības ar

kūdras slāni 0,3 m un biezāku, vidēji vismaz 0,5 m biezu, kas nav

mazākas par vienu hektāru, tai skaitā ar mežu), Latvijā aizņem ap

10 % no valsts teritorijas. LPSR Kūdras fondā5 uz

1980. gada 1. janvāri reģistrētas 5499 kūdras atradnes. Kūdras

atradnes ietver purvus ar rūpnieciski izmantojamiem kūdras

krājumiem, dažus slapjos meža tipus, nosusinātos purvus un kūdras

ieguves vietas, kā arī nosusinātas lauksaimniecības un

mežsaimniecības zemes.

Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte

sadarbībā ar LVĢMC īstenoja ERAF projektu "Inovācija kūdras

izpētē un jaunu to saturošu produktu izveidē" (projekts

īstenots 2010. - 2013.gadā), kura ietvaros digitizēta Kūdras

fonda informācija. Sagatavotā informācija sniedz ziņas par 9563

kūdras iegulām. Informācijas sagatavošanai izmantoti 1962. un

1980. gada Kūdras fonda, meklēšanas un revīzijas, kā arī detālās

izpētes un atradņu pasu dati6. Identificēto kūdras

atradņu platība sasniedz aptuveni 970 tūkst. ha, kas ir 15 % no

Latvijas teritorijas. 0,6% sastāda kūdras atradnes, kuru platība

ir mazāka nekā 10 ha.

Datu atšķirības veidojas gan tādēļ, ka ir dažādi informācijas

apkopošanas mērķi, gan tādēļ, ka dati tiek apkopoti un analizēti

kamerāli. Datus nepieciešams aktualizēt, apsekojot kūdrājus

dabā.