2. pants

Purvu

raksturojums

2.1 Purvu izplatība

pasaulē7

Pasaules kontekstā kūdras purvi ieņem nozīmīgu vietu starp

visiem pieejamajiem dabas resursiem, kā arī ekosistēmas un dabas

daudzveidības saglabāšanā. Visā pasaulē purvi ir 175 valstīs un

kopumā sedz 4 milj. km2 jeb 3 % no pasaules zemes

teritorijas. 1. attēlā ir redzama kūdras purvu platība attiecība

pret valsts platību. Purvainākās teritorijas atrodas Ziemeļu

puslodē un Indonēzijā.

Tuvākajās kaimiņvalstīs purvi izskatās un pēc uzbūves ir

līdzīgi Latvijas purviem, bet tie, kas atrodas tālāk vai pat citā

klimatiskajā joslā, ir ievērojami atšķirīgi no Latvijā pierastās

purvu ainas. Piemēram, tropiskie purvi lielāko daļu gada ir zem

ūdens un izskatās pēc ezeriem. Pasaulē lielākās tropisko purvu

platības atrodas Indonēzijā. Lai gan Indonēzija ierindojas tikai

6. vietā pasaulē pēc purvu teritorijas lieluma īpatsvara kopējā

valsts teritorijā, kur purvu teritorija aizņem 11 % no valsts

kopējās teritorijas (1. tabula) un 4. vietā pēc purvu platības

(2. tabula), tropisko purvu platību rangā Indonēzija ir pirmajā

vietā.

1. att. Kūdras purvu platību

sadalījums pasaulē attiecībā pret valsts teritoriju, %

Valstis, kurās purvu platība pārsniedz 10 % no kopējās valsts

teritorijas ir Somija, Igaunija, Zviedrija, Baltkrievija, Kanāda,

Indonēzija un Latvija.

1. tabula

Valstu rangs pēc

purvu procentuālā īpatsvara valsts teritorijā 2016. gadā

Vieta

Valsts

Kūdras purvu

platība, km2

Valsts

teritorijas kopējā platība, km2

Purvu īpatsvars

kopējā teritorijā, %

1.

Somija

89 000

338 145

26

2.

Igaunija

9 000

45 339

20

3.

Zviedrija

66 000

447 435

15

4.

Baltkrievija

24 000

207 600

12

5.

Kanāda

1 100 000

9 985 000

11

6.

Indonēzija

207 000

1 905 000

11

7.

Latvija

6 782

64 589

10

8.

Krievija

1 390 000

17 100 000

8

9.

Norvēģija

28 000

385 178

7

10.

Lielbritānija

17 500

243 610

7

11.

ASV

625 000

9 834 000

6

12.

Lietuva

3 500

65 300

5

13.

Vācija

14 000

357 376

4

14.

Polija

12 000

312 679

4

15.

Ukraina

10 000

603 628

2

Somijā kūdras purvi aizņem 26 % no kopējās valsts teritorijas

- 89 000 km2. Tādējādi, Somijā ir pasaulē piektā

lielākā purvu platība vienā valstī. Kūdras purvu platība

attiecībā pret valsts teritorijas platību Somiju ievieto pirmajā

vietā pasaulē. Purvi ir izvietoti visā Somijā, bet lielāks

blīvums ir valsts Rietumos un Ziemeļos. Kūdras purvu platība, kas

ir piemērota komerciālajai darbībai, ir 6 220 km2, no

kuriem aptuveni 22 % satur augstas kvalitātes kūdru, kas

piemērota dārzkopībai un augsnes uzlabošanai. Atlikušie 78 %

kūdras platību ir piemēroti enerģētiskās kūdras ražošanai (Peat

in Finland, 2016).

Igaunijā kūdrāji aizņem aptuveni 20 % no tās kopējās

teritorijas. Kūdras purvu kopējā platība Igaunijā ir 9000

km2 (1. tabula). Ievērojama daļa kūdras tiek

izmantota, lai ražotu briketes, no kurām lielākā daļa ir

paredzētas eksportam (Peat in Estonia, 2016).

Krievijā ir vislielākās kūdrāju platības pasaulē - 1 390 000

km2 (2. tabula), no kurām 85 % atrodas Sibīrijā.

Kūdras produkcijas lielākā daļa tiek izmantota lauksaimniecībā un

dārzkopībā (Peat in Russia, 2016).

2. tabula

Valstu rangs pēc

kūdras purvu platības valsts teritorijā 2016. gadā

Vieta

Valsts

Kūdras purvu

platība, km2

Valsts

teritorijas kopējā platība, km2

Purvu īpatsvars

kopējā teritorijā, %

1.

Krievija

1 390 000

17 100 000

8

2.

Kanāda

1 100 000

9 985 000

11

3.

ASV

625 000

9 834 000

6

4.

Indonēzija

207 000

1 905 000

11

5.

Somija

89 000

338 145

26

6.

Zviedrija

66 000

447 435

15

7.

Norvēģija

28 000

385 178

7

8.

Baltkrievija

24 000

207 600

12

9.

Lielbritānija

17 500

243 610

7

10.

Vācija

14 000

357 376

4

11.

Polija

12 000

312 679

4

12.

Ukraina

10 000

603 628

2

13.

Igaunija

9 000

45 339

20

14.

Latvija

6 782

64 589

10

15.

Lietuva

3 500

65 300

5

Kanāda ieņem otro vietu purvu platību ziņā - tās purvu kopējā

platība ir 1 100 000 km2. Tomēr Kanāda ir galvenais

kūdras ražotājs un eksportētājs pasaulē. Galvenie eksporta tirgi

ir ASV, Meksika, Dienvidamerika, Japāna, Koreja, Ziemeļāfrika,

u.c. Galvenokārt tiek eksportēts dārzkopībai nepieciešamais

kūdras substrāts (Peat and peatlands).

Trešā lielākā valsts pēc kūdras purvu platības ir ASV - 625

000 km2, no kuriem lielākā daļa atrodas Aļaskā. ASV

galvenās kūdras atradnes ir ziemeļu štatos - Minesotā, Mičiganā

un Viskonsīnā, arī gar austrumu piekrasti no Menas štata līdz

Floridas štatam un gar Meksikas līča piekrastes reģionu līdz

Luiziānas štatam.

2.2 Purvi

Latvijā

Purvu rašanās un veidošanās var notikt dažādi, bet galvenie

purvu veidojošie faktori ir brīvu ūdeņu aizaugšana un sauszemes

pārpurvošanās. Brīvu ūdeņu aizaugšanas gadījumā, purvs veidojas,

attīstoties ūdens augiem un uzkrājoties to atliekām. Tā rezultātā

ūdens daudzums baseinā laika gaitā samazinās un uzkrājas kūdras

kārta. Sauszemes pārpurvošanās gadījumā, purvs veidojas,

savairojoties augiem, kas saista ūdeni un rada velēnu, tādā veidā

ūdens daudzums uz sauszemes pieaug.

Saskaņā ar Kūdras fonda datiem kūdras purvu (atradņu) platības

aizņem ap 641 115 ha, kas ir ap 10 % no Latvijas teritorijas.

Kopumā 70 % no purvu teritorijas ir dabīga (neskarta), no tā 20 %

ir Natura 2000 aizsardzībā (128 000 ha) un 50 % ir citi dabīgie

purvāji (318 129 ha) (2. att.).

Pēc veģetācijas īpašībām un kūdru veidojošo augu botāniskā

sastāva, izšķir augstos jeb sūnu purvus, zemos jeb zāļu purvus un

pārejas purvus. Latvijā 41,7 % ir augstie purvi, 49,3 % ir zemie

purvi un 9 % pārejas purvi.

Augstie purvi veidojas vājas minerālās barošanās apstākļos,

galvenokārt, lēzenu zemieņu ūdensšķirtņu rajonos. Šādās vietās

galvenie kūdras veidotāji ir sfagni jeb baltās sūnas, kas ļoti

mazā mērā ir atkarīgas no augsnes un var iztikt ar nokrišņu

minerālvielām. Augstajiem purviem ir kupolveida forma, ko nosaka

sfagnu augšanas ātrums, it īpaši purva centrālajā, visvairāk

apūdeņotajā daļā, kas izveidojas augstāka par nomalēm, no kurām

ūdens daļēji aiztek.

Zemie purvi veidojas ieplakās, upju ielejās, kur pieplūst

virsūdeņi vai gruntsūdeņi. Daļa šo purvu aizņem aizaugušu

senezeru vietas. Šajos purvos galvenie kūdras veidotājaugi ir

dažādi zālaugi (grīšļi, spilves, niedres u.c.), kā arī zaļās jeb

hipnu sūnas, purvu bērzi un melnalkšņi.

Pārejas tipa purviem ir raksturīga samērā vāja minerālā

barošanās un liels apūdeņojums. Pēc augu sastāva šī tipa purvos

kūdru veido mazāk prasīgie zemo purvu un prasīgākie augsto purvu

augi - grīšļi, sfagnu un hipnu sūnas, zilenes, priedes, bērzi.

Kūdras īpašības ir vidējas starp augsto un zemo purvu kūdru.

2. att. Purvu izmantošana

Latvijā

No ekonomiskā viedokļa, galvenais purvu resurss ir kūdra,

tomēr purvu resursu izmantošana notiek ne tikai kūdras ieguves

veidā, bet arī pasīvi. Pasīvā veidā purvi izmantojami kā ainavas

veidotāji, kā rekreācijas un izziņas avoti, kā bioloģiskās

daudzveidības saglabātāji, kā ūdens, oglekļa uzkrājēji, kas

regulē klimatu un arī citos veidos8,9.