8. pants

Kūdras

izmantošana un klimata pārmaiņas

SEG inventarizācijā mitrāju kategorijā SEG emisijas tiek

aprēķinātas no aktīvām kūdras ieguves teritorijām (kur notiek vai

notikusi kūdras ieguve) (ha) un iegūtā kūdras apjoma (t), nodalot

izmantošanu enerģētikā (sadedzināšanai) un izmantošanu

lauksaimniecībā (dārzkopībā, mežsaimniecībā stādu audzēšanai,

augsnes bagātināšanai un lopkopībā pakaišiem). Vēl mitrāju

kategorijā aprēķina oglekļa uzkrājuma izmaiņas dzīvajā un

nedzīvajā biomasā platībās ar kokaugu apaugumu, kas neatbilst

meža zemes definīcijai un SEG emisijas no augsnes platībās, kuras

pēc kūdras ieguves applūdušas vai appludinātas vai tajās

mērķtiecīgi atjaunots sākotnējais mitruma režīms

(renaturalizācija).

SEG emisijas no mitrājiem 2017. gadā bija 1523,27 kt

CO2 ekv. (tas ir 16 % no kopējām Latvijas SEG

emisijām, ieskaitot ZIZIMM sektoru un netiešās CO2

emisijas). Šobrīd pēc SEG inventarizācijas datiem visas SEG

emisijas un CO2 piesaiste, kas rodas mitrāju

apakškategorijā, saistāmas ar kūdras ieguvi, kūdras ieguves

vietām vai vietām, kur kādreiz notikusi kūdras ieguve (tai skaitā

uz šo brīdi appludinātās teritorijas), kā arī ar kokaugu apaugumu

mitrājiem (upēm, ezeriem, mākslīgām ūdenskrātuvēm un purviem)

piegulošās platībās, kas neatbilst meža zemes definīcijai.

Oglekļa zudumus rada nedzīvās koksnes mineralizācija un

mežizstrāde ar kokaugiem apaugušajās teritorijās apsaimniekotos

mitrājos (upēm un citām ūdenstilpnēm) piegulošās piekrastes

joslas.

Laika posmā no 1990. gada līdz 2017. gadam SEG emisijas no

mitrājiem ir pieaugušas par 16 %. Savukārt SEG prognozes liecina

par SEG emisiju samazinājumu salīdzinot ar 2017. gadu, attiecīgi

2020. gadā par 9 % un 2030. gadā par 7 % (33. attēls).

33. att. SEG emisijas no

mitrājiem43

SEG emisiju prognozes aprēķinātas, ņemot vērā LKA sniegto

informāciju par kūdras ieguves prognozēm optimistiskā ekonomiskā

scenārija gadījumā, kas paredz lauksaimniecībā un enerģētikā

izmantojamās kūdras ieguves apjoma pieaugumu, nepalielinot kopējo

ieguves platību. Ja kūdras ieguves apjoms saglabāsies esošajā

līmenī, ražojot galvenokārt lauksaimniecībā izmantojamu kūdru,

SEG emisijas no mitrājiem pieaugs tikai galvenokārt zemes

izmantošanas maiņas rezultātā - atmežojot teritorijas kūdras

ieguvei, atmežošanas radītās SEG emisijas pieskaitīs mitrāju

apsaimniekošanas mitrāju apsaimniekošanas radītajām SEG

emisijām.

SEG emisijas no kūdras veidojas šādi: 70 % - no iegūtās kūdras

apjoma (CO2 emisijas no lauksaimniecībā izmantotās

kūdras, ko aprēķina ar tūlītējas oksidēšanās (instant

oxidation) metodi), 16 % no degradētām teritorijām

(vēsturiskajām, nerekultivētajām), 9 % - no kūdras ieguves

laukiem (CO2, CH4 un N2O

emisijas no augsnes - organisko vielu sadalīšanās un

denitrifikācijas rezultātā) atklātos kūdras ieguves laukos

(platības, kurās turpinās vai nesen pārtraukta kūdras ieguve un

kas nav apaugušas ar veģetāciju vai applūdušas), 5 % - no

renaturalizētām teritorijām44. Projekta LIFE REstore

"Degradētu kūdrāju atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga

izmantošana Latvijā" ietvaros divus gadus atbilstoši KPSP

vadlīnijām tika mērītas SEG emisijas apsaimniekotos kūdrājos un

izstrādāti nacionālie SEG emisiju faktori lielākajai daļai SEG

emisiju pamatavotu apsaimniekotos mitrājos, kā arī aramzemēm,

zālājiem un mežaudzēm uz organiskām augsnēm.

Mērījumu un aprēķinu rezultāti rāda, ka, piemēram,

CO2 emisiju faktori ir vidēji divas reizes mazāki nekā

KPSP vadlīnijās ietvertie, noklusētie CO2 emisiju

faktori (34. attēls). CO2 emisiju aprēķinu un mērījumu

atšķirība kūdras ieguves laukos ir 60 %. Lielākais CO2

emisiju avots organisko augšņu apsaimniekošanā ir

lauksaimniecības zemes - aramzemes un ilggadīgie zālāji.

Pārrēķinot SEG emisijas, izmantojot projekta LIFE REstore

"Degradētu kūdrāju atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga

izmantošana Latvijā" rezultātus, Latvijā ZIZIMM sektorā

veidotos SEG samazinājums ~ divu miljonu tonnu CO2

ekvivalenta gadā visā aprēķinu periodā.

34. att. LIFE REstore izstrādātie

CO2 emisiju faktori un KPSP vadlīnijās iekļautie

emisiju faktori

Projekta LIFE REstore "Degradētu kūdrāju atbildīga

apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā"

rezultāti arī parāda, ka, izvēloties rekultivācijas veidu,

priekšroka dodama dzērveņu audzēšanai, apmežošanai ar priedi vai

bērzu, kā arī krūmmelleņu audzēšanai, jo šiem rekultivācijas

veidiem ir viszemākās SEG emisijas.

Ņemot vērā minēto, Latvijai ir būtiski izstrādāt nacionālos

emisijas faktorus dažādu rekultivācijas un renaturalizācijas

paņēmienu ilgtermiņa ietekmes uz CO2 emisijām no

kūdras ieguves platībām modelēšanai, lai nodrošinātu atbilstošu

ziņošanu par SEG emisijām starptautiski noteikto vadlīniju SEG

inventarizācijas sagatavošanai ietvaros. Lai izstrādātos SEG

emisiju faktorus ieviestu nacionālajā SEG inventarizācijā, tie ir

jāpublicē zinātniskajā periodikā un jāaizstāv nacionālās SEG

emisiju inventarizācijas starptautiskā audita laikā.

95 % no Latvijā iegūtās kūdras tiek izmantota dārzkopībā

(pamatā to eksportējot ārpus Latvijas). Gadījumos, kad kūdru

ienes lauksaimniecības vai meža augsnē (piemēram, stādu

audzēšanai izmantotā substrāta veidā vai ar pakaišu kūdru),

augsne tiek bagātināta ar oglekli. Kūdras izmantošana meža

stādaudzētavās stimulē CO2 piesaisti. Piemēram, 1 t

kūdras var izaudzēt 30000 koku stādu un iestādīt 15 ha meža.

Savukārt 1 ha meža 50 gadu laikā piesaista 370 t

CO2.

Kūdras sadedzināšanas procesā radītās SEG emisijas aprēķina

enerģētikas sektorā. Salīdzinot ar 1990. gadu, ir novērojams

būtisks SEG emisiju samazinājums (98,8 %) no 338,66 kt

CO2 ekv. (1990. gadā) līdz 4,17 kt CO2 ekv.

(2017. gadā) sadedzinātā kūdras apjoma izmaiņu dēļ (skatīt 35.

attēlu). Latvijā SEG emisijas, ko rada kūdras sadedzināšana

(sadedzinātais kūdras un kūdras brikešu daudzums 40 TJ), veido

0,04 % no visām 2017. gada SEG emisijām, ieskaitot netiešās

CO2 bez ZIZIMM sektora.

35. att. SEG emisijas no kūdras

dedzināšanas

Starptautiskajos un Eiropas Savienības normatīvajos aktos

noteikts, ka kūdras SEG emisijas raksturlielumi ir salīdzināmi ar

fosilā kurināmā rādītājiem, tādēļ kūdra nav biomasa - tās

sadedzināšanā radītās CO2 emisijas ir iekļautas valstu

kopējās emisijās līdzvērtīgi fosilo kurināmo sadedzināšanā

radītajām CO2 emisijām.

Kūdras izmantošana enerģētikas sektorā (sadedzināšanas

iekārtās) palielinātu Latvijas SEG emisijas, jo kūdrai kā

kurināmajam ir liela emisiju intensitāte (salīdzinot ar citiem

kurināmā veidiem). Ņemot vērā minēto, sagaidāma negatīva ietekme

uz Latvijas SEG samazināšanas mērķu sasniegšanu, jo sevišķi,

ne-ETS sektorā. Emisijas no kūdras sadedzināšanas rēķina kā no

cietā kurināmā, un piemērojamais CO2 emisijas faktors

ir lielākais no visiem fosilajiem kurināmajiem, tas ir 105,99

tCO2/TJ (piemēram, oglēm 100,99 tCO2/TJ,

dabasgāzei 55,59 tCO2/TJ)45.

Ņemot vērā Enerģētikas savienības pārvaldības nosacījumus,

pasākumiem enerģētikas sektorā (arī enerģētiskās drošības,

enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai) ir jābūt sasaistītiem ar

klimata politiku un jāveicina SEG emisiju samazināšanas mērķu

līdz 2030. gadam un virzības uz klimatneitralitāti sasniegšanu.

Ja mainītos šī brīža situācija un kūdru sāktu vairāk izmantot

enerģētikā, ir jārēķinās ar būtiskām, papildu SEG emisijām, kas

būtu pretrunā ar šiem mērķiem.

Šobrīd kūdras izmantošanai enerģijas ieguvei ir noteikti

vairāki atbrīvojumi:

‒ no DRN par oglekļa dioksīda emisiju saskaņā ar Dabas resursu

nodokļa likuma 10. pantu;

‒ no akcīzes nodokļa saskaņā ar likuma "Par akcīzes

nodokli" 5. panta ceturto daļu.

Vienlaikus SIA "Fortum Latvia" kas saņem garantēto

maksu par uzstādīto elektrisko jaudu, atbilstoši Ministru

kabineta 2009. gada 10. marta noteikumos Nr. 221 "Noteikumi

par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot

elektroenerģiju koģenerācijā" noteiktajam ierobežojumam cita

starpā izmanto kūdru kā resursu enerģijas ieguvei. 2018. gadā

elektrostacijā izmantotais kūdras apjoms sastādīja ap 6 % no

enerģijas ieguvei izmantotajiem resursiem pēc enerģētiskās

vērtības. Tomēr, skaidrojot prognozes par enerģētiskās kūdras

izmantošanu kā energoresursu nākotnē, jāņem vērā, ka 2018. gadā

tika izsludināta valsts mēroga dabas katastrofa mežsaimniecības

nozarē. Ziemas sezonas meteoroloģiskos apstākļu dēļ bija

apgrūtināta mežizstrāde, kā arī koksnes izvešana no meža.

Rezultātā tika apgrūtināta kurināmās šķeldas resursu pieejamība

katlumājām un kā koksnes šķeldas aizvietotājs tika izmantota

kūdra.

Latvijai ir nepieciešams ievērot Eiropas Parlamenta un Padomes

2018. gada 11. decembra regulas Nr. 2018/1999 par enerģētikas

savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko

groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un

(EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas

94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES,

2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES)

2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.

525/2013 25. pantā iekļauto nosacījumu, ka visām Eiropas

Savienības dalībvalstīm ir jāīsteno pasākumi, lai pakāpeniski

atteiktos no enerģijas subsīdijām, jo īpaši fosilajam

kurināmajam. Ņemot vērā minēto, būs nepieciešams izvērtēt iespēju

atteikties no iepriekš minētajiem nodokļu atbrīvojumiem.