7. pants

Kūdras

atradņu izmantošana

7.1 Potenciāli

rūpnieciski izmantojamās kūdras atradnes

Laika gaitā definīcija, kas ir kūdras atradne un kas ir

rūpnieciski izmantojama atradne, ir mainījusies. Sadarbībā ar

kūdras ražošanas nozari pārstāvošajām organizācijām, noteikti

atlases kritēriji, kas raksturo rūpnieciski izmantojamu

teritoriju, kurā, ievērojot kūdras ieguves tehnoloģiskos procesus

un ekonomiskos apsvērumus, ir lietderīgi veikt kūdras ieguvi.

Kūdras atradnes kopējā platība pie 0 robežas ir ne mazāka par 25

ha, kūdras iegulas vidējais slāņa dziļums atradnes nenosusinātā

stāvoklī ir vienāds vai lielāks par 2,0 m.

Vērtējot iegūtos rezultātus, ir jāņem vērā sekojoši

apstākļi:

• Kūdras atradnes nulles līnijas ("0") robeža pie

0,3 m kūdras slāņa dziļuma līnijas nenosusinātā stāvoklī, jeb 0,2

m - nosusinātā stāvoklī. Ar nulles līniju norobežotā platība ir

kūdras atradnes kopējā platība;

• Kūdras atradnes rūpnieciski izmantojamā slāņa robeža ir pie

kūdras slāņa 1,3 m dziļuma līnijas nenosusinātā stāvoklī un ar šo

līniju norobežotā platība ir kūdras atradnes rūpnieciski

izmantojamā platība;

• Vēsturiski kūdras atradņu identificēšanā un noteikšanā

atradnēm, kuras iekļautas Latvijas Kūdras fondā, izmantotas

kamerālas metodes, par pamatu ņemot augšņu kartes, meža ierīcības

materiālus, ņemot vērā nenosusinātās meža zemes kategorijas -

niedrājs, purvājs, dumbrājs un liekņa, kuru platības iekļautas

nulles līnijas robežās.

Kopumā izvirzītajiem kritērijiem atbilst 1461 telpiskais

objekts (28. attēls) jeb 1824 telpiskie objekti Latvijas novadu

teritoriālajā iedalījumā, ar kopējo laukumu platību 501 079 ha,

kas ir 70,5 % no kopējā analizētā teritorijas apjoma.

Minētie kritēriji, analizētie materiāli un metodes, kas

vēsturiski izmantoti kūdras atradņu identificēšanai un to tālākai

iekļaušanai Latvijas Kūdras fondā norāda uz to, ka identificēto

atradņu kopums ir izmantojams kā informatīva rakstura materiāls,

un tālākai lēmuma pieņemšanai ir veicama katras atradnes detāla

izpēte vai inventarizācija. Tās ietvaros var noteikt konkrētus

atradni raksturojošos parametrus un tajā ietilpstošā resursa

fizikālās, ķīmiskās un agrotehniskās īpašības, kā arī noteikt

kūdras krājumus vai to atlikumus.

28. att. Rūpnieciski izmantojamās

kūdras atradnes35

Atlasītie ģeotelpiskie dati satur informāciju par visiem

objektiem, kas atbilst izvirzītajiem kritērijiem, tostarp,

vēsturiskajām kūdras ieguves vietām, kurās ir notikusi kūdras

ieguve, bet nav veikta ieguves rekultivācija, konservācija vai to

izslēgšana no derīgo izrakteņu atradņu reģistra.

No identificētajām rūpnieciski izmantojamajām kūdras atradnēm,

91 atradnē tiek realizēta kūdras resursu ieguve (pamatnostādņu 2.

pielikums).

No identificētajām rūpnieciski izmantojamajām kūdras atradnēm

vai to daļām, 149 kūdras ieguve ir tikusi realizēta vēsturiski un

dažādu apstākļu ietekmē pārtraukta un nav atjaunota. Par minēto

kūdras ieguves vietu rekultivāciju vai konservāciju informācija

nav pieejama. Kamēr šīs teritorijas nav apsekotas, nav iegūta

detāla ģeoloģiskā informācija un nav pieņemts lēmums par atradnes

turpmāku statusu - saglabāt atradnes statusu vai izslēgt no

atradņu reģistra, atradne vai tās daļa netiek izslēgta no

rūpnieciski izmantojamo kūdras atradņu saraksta. Vēsturiski

izmantoto kūdras atradņu kopsavilkums apkopots pamatnostādņu 3.

pielikumā.

Rūpnieciski izmantojamo kūdras atradņu dalījumu pēc zemes

īpašuma tiesību statusa: 63 % ietilpst zemes īpašumos, kuru

īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir Latvijas valsts; 34 %

ietilpst zemes īpašumu sastāvā, kuru īpašnieki vai tiesiskie

valdītāji ir fiziskas vai juridiskas personas; 3 % pieder novadu

vai pilsētu pašvaldībām (29. attēls).

29. att. Rūpnieciski izmantojamo

kūdras atradņu dalījums pēc īpašuma tiesību

statusa36

Rūpnieciski izmantojamo kūdras atradņu teritoriju

kopsavilkums, atbilstoši Latvijas novadu teritoriālajam

iedalījumam, apkopots pamatnostādņu 2. pielikumā. Tajā ietverta

papildu informācija par atradnes sastāvā ietilpstošajām platībām,

kurās izsniegtas licences, teritorijām, kurās kūdras resursu

ieguve ir pārtraukta, dabas aizsardzības teritorijām, kurās

kūdras resursu ieguve nav atļauta jeb ir atļauta ar

ierobežojumiem.

Kūdras fonda analīze parāda, ka puse kūdras atradņu atrodas

zemēs, kas atbilst mežaudžu kritērijiem, un vairāk nekā puse no

šīm platībām ir meliorētas.

7.2 Potenciāli

rūpnieciski izmantojamās kūdras atradnes un dabas aizsardzība

Izvērtējot rūpnieciski izmantojamo atradņu pārklāšanos ar

dabas aizsardzības teritorijām, izmantojot dabas datu pārvaldības

sistēmas "Ozols" publiskajā daļā37 pieejamo

informāciju, ir secināms, ka identificēto kūdras atradņu

pārklājums ar dabas aizsardzības teritorijām (ĪADT (tajā skaitā

Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta platība), mikroliegums), ir

40,13% (204 307 ha) no kopējās rūpnieciski izmantojamo atradņu

teritorijas. Rūpnieciski izmantojamo atradņu pārklājums ar dabas

aizsardzības teritorijām attēlots 30. attēlā.

30. att. Rūpnieciski izmantojamo

kūdras atradņu pārklājums ar dabas aizsardzības teritorijām

(ĪADT, mikroliegums)33

Analizēta publiski pieejamā informācija par dabas aizsardzības

teritorijām un iegūtie rezultāti pilnībā neatspoguļo faktisko

situāciju par kūdras atradņu teritoriju pārklāšanos ar

teritorijām, kurās aizliegta vai netiek plānota nekāda veida

saimnieciskā darbība attiecībā uz kūdras resursu saimniecisko

izmantošanu. Analīzes rezultātos nav iekļautas teritorijas, kurās

dažāda veida dabas aizsardzības pasākumus, apņemšanās un

projektus realizē zemes īpašnieki vai tās tiesiskie valdītāji,

piemēram, valsts mežu apsaimniekotājs AS "Latvijas valsts

meži", kuras tiesiskajā valdījumā atrodas lielākais kūdras

atradņu īpatsvars.

7.3 Atradnes, kur kūdras ieguve

pārtraukta, jeb "vēsturiskās" kūdras ieguves vietas

38

Par vēsturiskajām kūdras ieguves vietām tiek sauktas vietas,

kur kādreiz notikusi kūdras ieguve, bet tā pārtraukta, šajā

teritorijā pašlaik nav spēkā esošas licences vai atļaujas, kūdras

ieguves vietai nav veikta vai uzsākta tās rekultivācija vai

konservācija, vieta nav izslēgta no derīgo izrakteņu atradņu

reģistra.

Ir veikta vēsturiski kūdras ieguvei izmantoto teritoriju

apzināšana. To identifikācijai izmantota informācija par

pagājušajā gadsimtā izstrādē esošajām atradņu teritorijām no LPSR

kūdras fonda pēc stāvokļa uz 1980. gada 1. janvāri, aktuālā

informācija no kūdras ieguves licenču ģeodatubāzes, kā arī dažādu

laika periodu Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras

turējumā esošās ortofotokartes un topogrāfiskās kartes.

Teritorijas izvērtētas, izmantojot kamerālo metodi, kas ietver

teritorijas identifikāciju, izvērtēšanu un tās tālāku

interpretēšanu, pamatojoties uz materiālu analīzi un speciālistu

pieredzi, tādējādi, iegūstot informāciju par identificējamo

objektu. Teritorijas identificētas un to konfigurācija noteikta,

izmantojot ortofoto kartēs identificējamos situācijas elementus,

piemēram, grāvji, mežs, ūdensteces, ceļi un citi situācijas

elementi.

Identifikācijai un iegūto ainu interpretācijai veikti sekojoši

soļi:

• tekstuālo datu analīze: apkopota un sistematizēta

informācija par vēsturiski izdalītajām kūdras ieguves

teritorijām, vienlaicīgi veicot analīzi - kūdras ieguve ir

pārtraukta un nav atjaunota, teritorijai nav spēkā esoša licence

vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauja, kūdras

ieguves vietai nav veikta vai uzsākta tās rekultivācija vai tās

konservācija);

• dešifrēšana (atpazīšana);

• analīze: klasifikācija, konfigurācijas un parametru

noteikšana;

• rezultātu fiksācija: grafiskā zīmēšana, noformēšana.

Kopumā izvērtēšanas rezultātā identificēti 190 laukumi, kuri

ir tikuši novērtēti kā objekti, kuros dažādos laika periodos ir

realizēta jeb, iespējams, ir realizēta kūdras resursu ieguve ar

dažādām kūdras ieguves metodēm. Šādas teritorijas nosauktas par

vēsturiskajām kūdras ieguves teritorijām. Kopējā identificēto

laukumu platība sastāda 26 232 ha (skat. pamatnostādņu 3.

pielikumu).

Īstenojot REstore projektu "Degradēto purvu atbildīga

apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā",

aplēsts, ka 18 010 ha ir teritorijas, kurās kūdras ieguve ir

pārtraukta vai pabeigta un nav datu par to, ka veikta teritorijas

rekultivācija. No šo divu projektu rezultātiem redzams, ka, datus

izvērtējot kamerāli, tie atšķiras. Ir jāveic vēsturisko kūdras

ieguves vietu apsekošana un jāpieņem lēmums par atbilstošākajiem

rekultivācijas veidiem.

Vienlaikus konstatēts, ka vēsturisko kūdras ieguves teritoriju

sadalījums pēc zemes īpašuma tiesību statusa ir sekojošs: 53 %

īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir valsts, 44 % īpašnieki vai

tiesiskie valdītāji ir fiziskas vai juridiskas personas, 3 %

teritoriju pieder novadu vai pilsētu pašvaldībām (31.

attēls).

31. att. Vēsturisko kūdras ieguves

teritoriju % sadalījums atbilstoši īpašumtiesību

statusam39

Pēc zemes lietošanas veidiem40 32,26 % no

teritorijām ir meža zemes, 18,93 % teritorijas ir purvi, 19,31 %

ir zemes zem ūdeņiem, 2,02 % ir lauksaimniecības zemes, 0,04 %

apbūves teritorija, 0,01 % infrastruktūras objekti, 27,43 %

pārējās zemes (32. attēls).

32. att. Vēsturisko kūdras ieguves

teritoriju % sadalījums atbilstoši zemes lietošanas veidiem

41

Analizējot informāciju par identificēto vēsturisko kūdras

ieguves teritoriju pārklāšanos ar dabas aizsardzības teritorijām,

atbilstoši dabas datu pārvaldības sistēmas "Ozols"

publiskai daļai42, ir secināms, ka identificēto kūdras

atradņu pārklājums ar dabas aizsardzības teritorijām (ĪADT,

biotops, mikroliegums) ir 9202 ha, jeb 34,9 % no vēsturisko

kūdras ieguves teritorijām.

Lai novērtētu izdarīto pieņēmumu patiesumu, tika veikta

atsevišķu, savstarpēji nesaistītu, vēsturisko kūdras ieguves

vietu apsekošana dabā, dešifrēto laukumu robežu salīdzināšana ar

situāciju apvidū, fotofiksācija un izdarīti atsevišķi kūdras

iegulas dziļuma mērījumi. Apsekojumu laikā secināts, ka

dešifrēšanas laikā iegūtie rezultāti ir novērtējami kā ticami un

tie ir izmantojumi lēmumu pieņemšanai par katras konkrētās

teritorijas tālāku izmantošanu. Tika izvēlēti un apsekoti četri

objekti: Līgotņu purva kūdras atradne, Ķoniņu purva kūdras

atradne, Lielā II (Zažēnu) purva kūdras atradne un Dedziņu purva

kūdras atradne, kuri reprezentē vēsturiskās kūdras ieguves vietas

Kurzemes un Vidzemes reģionos.

Projekta ietvaros iegūtā informācija par vēsturiskajām kūdras

ieguves vietām ir nozīmīgs informācijas avots tālākai šo

teritoriju izpētei un izvērtēšanai, lai iegūtu datus un

informāciju par tajā esošajiem resursiem un notiekošajiem

procesiem gan no ģeoloģiskā, gan saimnieciskā un bioloģiskā

aspekta.

7.4

Rekultivācija

Normatīvie akti zemes dzīļu izmantošanas jomā derīgo izrakteņu

ieguvējam nosaka pienākumu pēc ieguves pabeigšanas veikt derīgo

izrakteņu ieguves vietas rekultivāciju. Rekultivācijas mērķis ir

nodrošināt pilnvērtīgu ieguves vietas turpmāku izmantošanu pēc

derīgo izrakteņu ieguves pabeigšanas, novērst draudus cilvēku

veselībai un dzīvībai un apkārtējai videi, kā arī sekmēt ieguves

vietas iekļaušanos ainavā. Rekultivācija obligāti jāuzsāk gada

laikā pēc derīgo izrakteņu ieguves pabeigšanas, bet to var veikt

arī ieguves laikā.

Rekultivācijas veids atkarīgs gan no konkrētās vietas

apstākļiem (palikušā kūdras slāņa, zem tā esošo nogulumu sastāva,

gruntsūdens līmeņa, meliorācijas u.c.), gan no īpašnieka vēlmēm

un plāniem, kā arī no tā, vai purvā jau nav sākusies dabiskās

purva vides atjaunošanās. Būtiski arī piebilst, ka rekultivācijas

veids jāsaskaņo ar vietējo pašvaldību.

Projekta LIFE REstore "Degradēto purvu atbildīga

apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā" ietvaros

tika izstrādāti ieteikumi atbilstošāko kūdras ieguves vietu

rekultivācijas veidu piemērošanai. Projekta LIFE REstore

"Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga

izmantošana Latvijā" speciālisti ir veikuši purva

veģetācijas apsekojumu 32 un kūdras resursu apsekojumu - 78

kūdrājos visā Latvijas teritorijā. Apsekoti kūdras lauki, kuros

kūdras ieguve pārtraukta pirms 40 gadiem vai pavisam nesen. Ir

izdalīti šādi augāja tipi: sausi kūdras lauki, kuros dominē

spilves, mitri kūdras lauki, kuros kopā ar spilvēm ieviešas

sfagni, applūduši kūdras lauki, kuros dominē spilves, augstā

purva veģetācijas veidošanās kūdras laukos, zāļu purva

veģetācijas veidošanās kūdras laukos, pārejas purva veģetācijas

veidošanās kūdras laukos, kūdras lauku apmežošanās, dabiskas

ūdenstilpes kūdras laukos ar niedrēm, cilvēka darbības rezultātā

applūdināti kūdras lauki, augstā purva veģetācijas veidošanās

kūdras laukos pēc aizsprostu būves un ūdens līmeņa pacelšanas,

pārejas un augstā purva veģetācijas veidošanās kūdras karjeros,

purva augu reintrodukcija kūdras laukā, dabiski veidojies

ilggadīgs zālājs kūdras laukā. Jāpiebilst, ka ir arī tādi

vēsturiskie kūdras lauki, kuros augājs neatjaunojas. Latvijas

apstākļiem piemēroti degradētu kūdrāju rekultivācijas veidi ir

sekojoši:

- renaturalizācija;

- apmežošana - gan meža ieaudzēšana ilgtermiņā, gan koksnes

biomasas audzēšana, ierīkojot kokaudžu stādījumus;

- aramzemes ierīkošana lauksaimniecības kultūru

audzēšanai;

- ogulāju audzēšana (lielogu dzērvenes un krūmmellenes);

- paludikultūru audzēšana - purva augu audzēšana biomasas

ražošanai;

- ūdenskrātuvju izveide;

- ilggadīgo zālāju ierīkošana.

Latvijā ir īstenoti arī vairāki purvu atjaunošanas projekti,

kuru gaitā izveidoti dambji uz meliorācijas sistēmām, tiek veikti

sfagnu un citu kultūru audzēšanas mēģinājumi. Šobrīd Latvijā tiek

realizēts projekts par paludikultūru audzēšanu Baltijas valstīs.

Projekts risinās trīs galvenos šķēršļus, lai ieviestu klimatam

draudzīgu lauksaimniecību kūdrainās augsnēs un degradētajos

purvos Baltijā un ārpus tās.

Vēsturiskajās kūdras ieguves vietās, pabeidzot vai pārtraucot

darbus, daļā gadījumu nav pieņemts lēmums un atbilstoši

normatīvajiem aktiem sakārtota dokumentācija par atradnes

rekultivāciju vai konservāciju. Tas sniedz nepatiesu priekšstatu

par atradnē ietilpstošajiem resursiem un resursiem valstī kopumā.

Ieteicams izstrādāt vadlīnijas un darbības plānu teritoriju

pilnvērtīgai izvērtēšanai no ģeoloģiskajiem (atradnē ietilpstošā

resursa atlikuma, kvalitātes u.c. rādītājiem), saimnieciskajiem

un bioloģiskajiem aspektiem, tādējādi iegūstot pārliecību par

katras šāda veida teritorijas tālāku izmantošanas mērķi un

veidu.

2019. gada jūnijā ir izdota LIFE REstore "Degradēto purvu

atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana

Latvijā" projekta grāmata "Kūdras ieguves ietekmētu

teritoriju atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga

izmantošana" par degradēto kūdrāju turpmāku izmantošanu

Latvijā, kurā iekļauti apraksti par katru no iespējamiem

rekultivācijas scenārijiem. Papildus, LIFE REstore projektā

"Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga

izmantošana Latvijā", balstoties uz iegūtajiem rezultātiem,

ir izstrādāts kūdras ieguves ietekmētu teritoriju ilgtspējīgas

apsaimniekošanas optimizācijas modelis, kurš kalpo kā lēmumu

pieņemšanas atbalsta instruments šo teritoriju turpmākas

izmantošanas plānošanai. Modeļa potenciālie izmantotāji ir

uzņēmēji, kūdras ražotāji, teritoriju īpašnieki un

apsaimniekotāji, kā arī valsts un pašvaldību pārvaldes

institūcijas.