3. pants

Pēc iesnieguma un tam pievienoto dokumentu izskatīšanas

Ministru kabinets konstatē:

3.1. Rīgas brīvostas pārvalde (iesniedzējs Administratīvā

procesa likuma 25. panta izpratnē) ir norādījusi, ka tā ir

īstenojusi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"

noteikto procedūru un tās ietvaros ir veiktas šādas darbības:

3.1.1. 2008. gada 30. maijā ar Vides pārraudzības valsts

biroja lēmumu Nr. 252 "Par ietekmes uz vidi novērtējuma

procedūras piemērošanu" uzsākts pieejas kanāla

rekonstrukcijas ietekmes uz vidi novērtējuma process;

3.1.2. 2009. gada 27. februārī laikrakstā "5

minūtes" (latviešu un krievu valodā) un laikrakstā

"Latvijas Vēstnesis" publicēti paziņojumi par

sākotnējās sabiedriskās apspriešanas uzsākšanu. 2009. gada 26.

martā laikrakstā "Neatkarīgā Rīta Avīze" publicēts

paziņojums par sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksmi

2009. gada 3. aprīlī. No 2009. gada 27. februāra līdz 18. martam

Rīgas brīvostas pārvaldes, Lielrīgas vides pārvaldes un Vides

pārraudzības valsts biroja ēkās kā publiski pieejamās vietās, kā

arī Rīgas brīvostas pārvaldes interneta vietnē ievietots Rīgas

brīvostas pārvaldes sagatavotais pieteikums par pieejas kanāla

rekonstrukciju un Vides valsts pārraudzības biroja lēmums par

ietekmes uz vidi procedūras piemērošanu;

3.1.3. 2010. gada 16. augustā publiskots projekta

"Pieejas kanāla kuģu ienākšanai Rīgas ostā

rekonstrukcija" ietekmes uz vidi darba ziņojums un tā

kopsavilkums. 2011. gada 17. augustā laikrakstā "Latvijas

Vēstnesis" un 19. augustā laikrakstā "Neatkarīgā Rīta

Avīze" (ar precizējumu 2010. gada 20. augustā) publicēti

paziņojumi par ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojuma

sabiedrisko apspriešanu. 2010. gada 30. augustā sarīkota minētā

darba ziņojuma sabiedriskās apspriešanas sanāksme, tās

dalībniekus informējot par rekonstrukcijas projekta un ietekmes

uz vidi novērtējuma darba ziņojuma izstrādi;

3.1.4. 2010. gada 20. decembrī projekta "Pieejas kanāla

kuģu ienākšanai Rīgas ostā rekonstrukcija" ietekmes uz vidi

novērtējuma noslēguma ziņojums (turpmāk - noslēguma ziņojums)

iesniegts Vides pārraudzības valsts birojā. No 2010. gada 27.

decembra līdz 2011. gada 17. janvārim notika noslēguma ziņojuma

sabiedriskā apspriešana. 2011. gada 22. martā Vides pārraudzības

valsts birojā iesniegts Rīgas brīvostas pārvaldes pārskats par

sabiedrības un institūciju komentāriem un priekšlikumi

precizējumiem noslēguma ziņojumā;

3.2. 2011. gada 21. aprīlī izdots Vides pārraudzības valsts

biroja atzinums Nr. 5 "Par pieejas kanāla kuģu ienākšanai

Rīgas ostā rekonstrukcijas ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma

ziņojumu" (turpmāk - atzinums Nr. 5). Tajā minēti

nosacījumi, kas jāievēro, īstenojot pieejas kanāla

rekonstrukciju;

3.3. 2011. gada 29. aprīlī pieņemts Rīgas brīvostas valdes

lēmums Nr. 41 (prot. Nr. 6 13.4. p.) "Par Rīgas brīvostas

pārvaldes paredzētās darbības - pieejas kanāla kuģu ienākšanai

Rīgas ostā rekonstrukcijas - akceptēšanu". 2011. gada 30.

maijā Administratīvajā rajona tiesā iesniegts biedrības

"Koalīcija dabas un kultūras mantojuma aizsardzībai"

pieteikums par Rīgas brīvostas valdes 2011. gada 29. aprīļa

lēmuma atzīšanu par prettiesisku un atcelšanu;

3.4. 2011. gada 5. jūlijā pieņemts Rīgas domes lēmums Nr. 3387

(prot. Nr. 61 35. §) "Par Rīgas brīvostas pārvaldes

paredzētās darbības - pieejas kanāla kuģu ienākšanai Rīgas ostā

rekonstrukcijas - akceptēšanu". 2011. gada 22. augustā

Administratīvajā rajona tiesā iesniegts biedrības "Koalīcija

dabas un kultūras mantojuma aizsardzībai" pieteikums par

minētā lēmuma atzīšanu par prettiesisku un atcelšanu;

3.5. ar 2012. gada 4. jūlija spriedumu administratīvajā lietā

Nr. A420581811 Administratīvā rajona tiesa nosprieda noraidīt

pilnībā biedrības "Koalīcija dabas un kultūras mantojuma

aizsardzībai" pieteikumu par Rīgas brīvostas pārvaldes 2011.

gada 29. aprīļa lēmuma Nr. 41 (prot. Nr. 6 13.4. p.) un Rīgas

domes 2011. gada 5. jūlija lēmuma Nr. 3387 (prot. Nr. 61 35. §)

atcelšanu un nolēma apmierināt Rīgas brīvostas pārvaldes lūgumu

par abu minēto lēmumu darbības atjaunošanu.

2012. gada 12. oktobrī Administratīvā apgabaltiesa, izskatot

biedrības "Koalīcija dabas un kultūras mantojuma

aizsardzībai" blakus sūdzību par Administratīvās rajona

tiesas 2012. gada 4. jūlija spriedumu daļā, kas attiecas uz

pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, atcēla Administratīvās

rajona tiesas 2012. gada 4. jūlija spriedumu, kas attiecas uz

pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, un noraidīja Rīgas

brīvostas pārvaldes lūgumu par Rīgas brīvostas pārvaldes 2011.

gada 29. aprīļa lēmuma Nr. 41 (prot. Nr.6 13.4. p.) un Rīgas

domes 2011. gada 5. jūlija lēmuma Nr. 3387 (prot. Nr. 61 35. §)

darbības atjaunošanu. Administratīvā apgabaltiesa norādīja, ka

par pieejas kanāla rekonstrukcijas akceptēšanu bija jālemj

Ministru kabinetam,1 jo rekonstrukcija plānota vismaz

Latvijas Republikas iekšējos jūras ūdeņos un, iespējams, arī

teritoriālajā jūrā, līdz ar to saskaņā ar likuma "Par

ietekmes uz vidi novērtējumu" 22. panta piekto daļu minētās

darbības ir saskaņojamas ar Ministru kabinetu;2

3.6. pieejas kanāla rekonstrukcija veicinās Rīgas ostas

attīstības stratēģisko mērķu sasniegšanu un Eiropas transporta

tīklu attīstību:

3.6.1. Rīgas brīvosta ir nozīmīgs posms reģionālajā un

globālajā transporta ķēdē. Latvijas ilgtspējīgas attīstības

stratēģijas (līdz 2030. gadam) 302. punktā Latvijas ostām ir

noteikts uzdevums piesaistīt jaunas kravu plūsmas, bet attiecībā

uz Rīgas ostu ir noteikts, ka jāveic jaunas investīcijas tās

attīstībā, jāuzlabo pievedceļi, jāpalielina pārkraušanas

jaudas.3 Latvijas ostu attīstības programmas

2008.-2013. gadam mērķis ir "panākt augsti attīstītu,

starptautiskajiem standartiem atbilstošu Latvijas ostu izveidi,

kuras spētu iekļauties vienotajos transkontinentālajos

multimodālajos transporta koridoros".4 Programmā

iekļautajā lielo Latvijas ostu (Rīga, Ventspils, Liepāja) stipro

un vājo pušu, kā arī iespēju un draudu analīzē par vājo pusi

uzskatīts nepietiekams ūdens dziļums ostā (izņemot Ventspils

ostu), savukārt par iespējamiem draudiem tas, ka, neveicot ostas

hidrotehnisko būvju rekonstrukciju, ir iespējama ievērojama

kuģošanas drošības līmeņa pasliktināšanās - netiks nodrošināta

kuģošanas drošība un kuģu ceļa dziļums, kā rezultātā kravu

apgrozījums var samazināties, kas būs saistīts ar ostas

ierobežotajām jaudām.5 Viens no programmā minētajiem

Rīgas ostas darbības virzieniem ir "kuģošanas drošības

paaugstināšanai līdz 2013. gadam rekonstruēt hidrotehniskās būves

un pieejas kanālu kuģu ienākšanai Rīgas ostā".6

Minētais virziens ir detalizēts Rīgas brīvostas attīstības

programmas 7.3. sadaļā, kurā norādīts, ka projekts "Pieejas

kanāla kuģu ienākšanai Rīgas ostā rekonstrukcija" ir

nepieciešams, lai nodrošinātu lieltonnāžas kuģu (līdz 130 000

dwt Aframax klases tankkuģu un 175 000 dwt kravas

kuģu) ienākšanu un apkalpošanu Rīgas ostā;7

3.6.2. Rīgas brīvosta ir Transeiropas transporta tīkla (TEN-T)

sastāvdaļa. Eiropas transporta tīklu mērķis ir visu Eiropas

Savienības reģionu savienošana, nodrošinot pamata infrastruktūru

t. s. komodālajiem pasažieru un kravas pakalpojumiem

(pakalpojumi, kas efektīvi kombinē dažādus transporta veidus), kā

arī stratēģisku savienojumu nodrošināšana ar trešajām

valstīm8;

3.6.3. Eiropas Kopienu Komisija 2009. gada 10. jūnija lēmumā

Nr. C(2009)4635 "Par finansiālā atbalsta piešķiršanu

pasākumam, kas attiecas uz Kopienas finansiālā atbalsta

piešķiršanu vispārējas intereses projektam "Pieejas kanāla

kuģu ienākšanai Rīgas ostā rekonstrukcija" - 2008-LV-91500-S

- Eiropas transporta tīklu (TEN-T) jomā" ir atzinusi

projektu "Izpēte un tehniskā projektēšana projektam

"Pieejas kanāla kuģu ienākšanai Rīgas ostā

rekonstrukcija"" par vispārējas intereses projektu, kas

sekmē Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 23. jūlija Lēmumā

Nr. 1692/96/EK par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta

tīkla attīstībai noteikto mērķu sasniegšanu.9 Līdz ar

minētā projekta atzīšanu par vispārējas intereses projektu ir

konstatēta projekta nozīmība Eiropas transporta tīkla ietvaros,

jo no lēmuma Nr. 1692/96/EK 1. panta izriet, ka vispārējās

ieinteresētības projektu uzdevums ir veicināt tīkla attīstību

visā Eiropas Savienībā;

3.7. pieejas kanāla rekonstrukcija norit Daugavā un Rīgas

jūras līcī (Latvijas Republikas iekšējie ūdeņi un teritoriālā

jūra) posmā no pieņemšanas bojas Rīgas jūras līcī (kanāla

garenprofila PK 0+00) (turpmāk - pieņemšanas boja) līdz

Kundziņsalas vidusdaļai. Atbilstoši administratīvajam iedalījumam

kanāla posms no Daugavas grīvas līdz Kundziņsalas vidusdaļai

atrodas Rīgas pašvaldības teritorijā. Pagaidu grunts atbērtne

plānota ārpus Rīgas administratīvās teritorijas;

3.8. ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras ietvaros tika

izvērtēti šādi pieejas kanāla rekonstrukcijas varianti:

3.8.1. kuģu pieejas kanāla trases novietojuma divi varianti,

kuri atšķiras ar izvietojumu attiecībā pret dabas parka

"Piejūra" dabas lieguma zonu "Mīlestības

saliņa" (NATURA 2000 teritorija) un Krievu salu:

3.8.1.1. 1. variants - kuģu pieejas kanāla trase no

pieņemšanas bojas Rīgas jūras līcī līdz Kundziņsalas vidusdaļai

PK 123+17 virzītos pa esošā kanāla viduslīniju;

3.8.1.2. 2. variants - kuģu pieejas kanāla trase no

pieņemšanas bojas Rīgas jūras līcī līdz Rīnūžiem (kanāla

garenprofila PK 51+63) virzītos pa esošā kanāla viduslīniju, tad

pagrieztos uz Krievu salas piestātnēm. Kanāls pēc rekonstrukcijas

šajā posmā tiktu izvietots tuvāk Daugavas rietumu krastam, 50 m

attālumā no Krievu salas, un ietu paralēli Krievu salas

jaunbūvējamām dziļūdens piestātnēm līdz esošajai piestātnei

KRS-2, tad pagrieztos virzienā uz esošā kanāla viduslīniju,

pēdējā 1000 m garā posmā sakrītot ar 1. varianta trasi;

3.8.2. rekonstrukcijas laikā izsmeltās grunts (līdz 14 milj.

m³ apjomā) deponēšana paredzēta trīs vietās Rīgas jūras līcī:

3.8.2.1. esošajā jūras izgāztuvē Rīgas jūras līcī ārpus Rīgas

brīvostas robežām plānots noglabāt līdz 8 milj. m3

(platībā līdz ~2,7 km2);

3.8.2.2. jaunizveidojamā jūras izgāztuvē Rīgas jūras līcī aiz

20 m izobātas ārpus Rīgas brīvostas robežām plānots noglabāt

aptuveni 3-4 milj. m3 (platībā līdz ~2,7

km2);

3.8.2.3. pagaidu grunts atbērtnē ar ekspluatācijas laiku, ne

ilgāku par 10 gadiem, Rīgas jūras līcī Rīgas brīvostas teritorijā

plānots īslaicīgi uzglabāt līdz 3 milj. kubikmetru tādas grunts,

kuras inženierģeoloģiskie rādītāji ir atbilstoši, lai to varētu

izmantot būvniecībā;

3.8.3. šā rīkojuma 3.8.2.3. apakšpunktā minētās pagaidu grunts

atbērtnes novietojuma divi varianti:

3.8.3.1. 1. variants - pagaidu atbērtnes norobežotā platība

aizņem aptuveni 50 ha. Tās ietilpība ir paredzēta no ~3,67 milj.

m3 līdz ~4,69 milj. m3 grunts ar iespējamo

atbērtnes augstumu no +3 līdz +5 m virs jūras līmeņa;

3.8.3.2. 2. variants - pagaidu atbērtnes norobežotā platība

aizņem aptuveni 73 ha. Tajā iespējams izvietot no ~5,29 milj.

m3 līdz ~6,76 milj. m3 grunts ar iespējamo

atbērtnes augstumu +3 līdz +5 m virs jūras līmeņa;

1. variantā pagaidu grunts atbērtnes platība aizņem par 23 ha

mazāku platību nekā 2. variantā. Līdz ar to tajā izvietojamā

grunts aizņems maksimāli mazāko iespējamo platību;

3.8.3.3. noslēguma ziņojumā norādīts, ka 2-3 milj.

m3 grunts iespējams izvietot ne vien virs jūras

līmeņa, bet arī zem jūras līmeņa, bet nav norādīta platība, ko

šādā gadījumā atbērtne aizņems;

3.9. atzinumā Nr. 5 attiecībā uz risinājuma variantiem ir

norādīts, ka:

3.9.1. kuģošanas kanāla trases novietojuma 1. variants ir

labvēlīgāks no dabas aizsardzības viedokļa un virzāms turpmākai

projektēšanai, jo izvietots esošā ostas pieejas kanāla trases

rajonā un paredz nedaudz mazāku grunts izņemšanas un līdz ar to

izvietošanas apjomu, tādējādi samazinot arī darbības kopējo

ietekmi uz vidi (6.13.14. punkts)10;

3.9.2. izvēloties mazāku pagaidu atbērtnes (krautnes) augstumu

(aptuveni līdz 3 m virs jūras līmeņa), tā sasniegtu kāpas un

krasta stiprinājumu augstumu, tādējādi mazinot ietekmi uz

piekrastes siluetu (6.3.9.3. punkts). Atzinuma Nr. 5 6.3.9.9.

punktā norādīts, ka 3 m augstums virs jūras līmeņa nav

pārsniedzams;

3.10. ietekmes uz vidi novērtējuma procesā sabiedrība ir

informēta par pieejas kanāla rekonstrukciju atbilstoši likumam

"Par ietekmes uz vidi novērtējumu". Darba ziņojuma un

noslēguma ziņojuma sabiedriskās apspriešanas laikā atsauksmes

tika saņemtas no Valsts vides dienesta, Latvijas Hidroekoloģijas

institūta, Dabas aizsardzības pārvaldes, Rīgas domes Pilsētas

attīstības departamenta, Rīgas domes Mājokļu un vides

departamenta, Koalīcijas dabas un kultūras mantojuma

aizsardzībai, biedrības "Vides aizsardzības klubs" un

Vecmīlgrāvja attīstības biedrības.

Sabiedrības viedoklis pēc iespējas ir ņemts vērā. Uz tiem

iebildumiem un priekšlikumiem, kas nav ņemti vērā, ir sniegtas

atbildes ar atbilstošu pamatojumu.

Informācija par nevalstisko organizāciju izteiktajiem

būtiskākajiem iebildumiem un priekšlikumiem ietekmes uz vidi

novērtējuma procesā ir iekļauta atzinuma Nr. 5 5. nodaļā (11.-28.

lp.). Informācija par sabiedrības (arī pašvaldības) attieksmi

pret projekta realizāciju ir iekļauta noslēguma ziņojuma 4.20.

punktā "Sabiedrības attieksme pret projekta

realizāciju" (229. lp.) un 8. nodaļas

"Kopsavilkums" punktā "Sabiedrības viedoklis par

paredzēto darbību" (265. lp.). Atbilstoši kopsavilkumā (265.

lp.) sniegtajai informācijai par aptauju, kas tika veikta 2010.

gada jūlija pirmajā pusē projekta norises apkārtnē (Vecmīlgrāvis,

Mangaļsala, Bolderāja, Voleri, Daugavgrīva), no 100 respondentiem

projektu atbalstīja 22 %, 20 % bija vairāk par nekā pret, 20 %

nebija viedokļa, 20 % bija vairāk pret nekā par un 18 % bija pret

projekta realizāciju. Atzinuma Nr. 5 3.5. nodaļas sadaļā

"Izvērtētā dokumentācija" (9.-10. lp.) ietvertā

informācija liecina, ka biedrības "Koalīcija dabas un

kultūras mantojuma aizsardzībai" iesniegtās vēstules pret

plānoto pagaidu grunts atbērtni pie Rietuma mola ir parakstījuši

362 cilvēki;

3.11. atbilstoši Likuma par ostām 2. pantam osta ir ar robežām

noteikta Latvijas sauszemes teritorijas daļa, ieskaitot mākslīgi

izveidotos uzbērumus, un iekšējo ūdeņu daļa, ieskaitot iekšējos

un ārējos reidus un kuģu ceļus ostas pieejā, kas iekārtoti kuģu

un pasažieru apkalpošanai, kravas, transporta un ekspedīciju

operāciju veikšanai un citai saimnieciskai darbībai. Minētā

likuma 7. panta trešās daļas 3. punktā ir noteikts, ka ostas

pārvalde privāto tiesību jomā apsaimnieko īpašumā esošo vai

valdījumā nodoto īpašumu, tostarp hidrotehniskās būves,

piestātnes, kuģu ceļus u.c., kā arī ar ostas darbību saistīto

infrastruktūru, bet 7. panta trešās daļas 5. punktā noteikts, ka

ostas pārvalde organizē ostas izbūvi un ar ostas darbību

saistītās infrastruktūras izbūvi ostas teritorijā atbilstoši

ostas attīstības programmai.

Pamatojoties uz minēto, pieejas kanāla rekonstrukcija ir

atzīstama par tiesisku un leģitīmu.

Sasniegt mērķi - akceptēt pieejas kanāla rekonstrukciju

atbilstoši likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"

22. panta piektajai daļai - iespējams tikai ar Ministru kabineta

lēmumu rīkojuma formā, nosakot Rīgas brīvostas pārvaldei par

pienākumu ievērot kompetentās institūcijas - Vides pārraudzības

valsts biroja - atzinumā Nr.5 minētos nosacījumus.