2. pants

Ilmārs Zandbergs

(turpmāk - iesniedzējs) konstitucionālajā sūdzībā norāda, ka

"Baložu" māju zeme 32,6 hektāru platībā viņam piešķirta 1995.gada

28.februārī un īpašuma tiesības uz šo zemi zemesgrāmatā

nostiprinātas 1995.gada 17.martā. 1997.gada nogalē, izveidojot

Spīķu HES ūdenskrātuvi, pret iesniedzēja gribu applūdināta viņa

zeme 4,6 hektāru platībā. Iesniedzējs ar sūdzībām vērsies Vārmes

pagasta padomē, Liepājas reģionālās vides pārvaldes Kuldīgas

nodaļā, Kurzemes tiesas apgabala prokuratūrā un citās

iestādēs.

Lai novērstu īpašuma tiesību

aizskārumu, 2000.gada 15.jūnijā iesniedzējs vērsās vispārējās

jurisdikcijas tiesā. 2001.gada 23.oktobrī Kuldīgas rajona tiesa

iesniedzēja prasību noraidīja. 2002.gada 19.jūnijā Kurzemes

apgabaltiesa atstāja spēkā pirmās instances tiesas spriedumu.

2002.gada 9.oktobrī Augstākās tiesas Senāts Kurzemes

apgabaltiesas spriedumu atcēla un nosūtīja lietu jaunai

izskatīšanai apelācijas instances tiesai. 2004.gada 2.aprīlī

Kurzemes apgabaltiesa iesniedzēja prasību apmierināja un Spīķu

HES īpašniekam Eduardam Zabarovskim (turpmāk - Spīķu HES

īpašnieks) uzlika par pienākumu līdz 2004.gada 2. oktobrim

pārtraukt iesniedzējam piederošās zemes applūdināšanu. Izskatījis

Spīķu HES īpašnieka kasācijas sūdzību, 2004.gada 8.septembrī

Augstākās tiesas Senāts nosprieda, ka Kurzemes apgabaltiesas

spriedums atceļams, jo tiesa atstājusi bez ievērības to, ka Spīķu

HES ar ūdenskrātuvi iekļauta Kuldīgas rajona un Vārmes pagasta

teritorijas plānojumā. Ar šo spriedumu lieta ir nodota jaunai

izskatīšanai pirmās instances tiesā - Kuldīgas rajona tiesā.

Iesniedzējs uzskata, ka Kuldīgas

rajona padome un Vārmes pagasta padome, ietverot savas

teritorijas plānojumā Spīķu HES, legalizējusi patvarīgo viņa

zemes applūdināšanu un iekļaušanu Spīķu HES teritorijā. Tas esot

pretrunā ar Satversmes 105.pantu, kas ikvienam garantē tiesības

uz īpašumu.

Iesniedzējs norāda, ka ne

Teritorijas plānošanas likums, ne likums "Par pašvaldībām" nedod

pašvaldībām tiesības ļaut pret īpašnieka gribu pastāvīgi

applūdināt viņa zemi.

Pēc iepazīšanās ar lietas

materiāliem iesniedzējs paskaidroja, ka Satversmes 105.pants un

arī Civillikums pieļauj īpašuma tiesību ierobežošanu, tomēr viņam

piederošā zemes gabala lietošanas tiesības nav ierobežotas

Civillikuma izpratnē. Zeme neesot applūdusi Civillikuma 963.panta

izpratnē, bet gan prettiesiski applūdināta, tāpēc Vārmes pagasta

padomes atsaukšanās uz šo normu esot nepamatota. Kā norāda

iesniedzējs, pašvaldības attaisnojas ar to, ka, izstrādājot

teritorijas plānojumu, nevarot ignorēt dabā eksistējošus

objektus. Tomēr neviens normatīvais akts neparedzot, ka ar kāda

objekta iekļaušanu teritorijas plānojumā var legalizēt tā

nepamatotu un prettiesisku izveidošanu.