4. pants

Vārmes pagasta

padome atbildes rakstā norāda, ka Spīķu HES darbojusies jau

kopš 1961.gada un ūdens no ūdenskrātuves nolaists tikai

astoņdesmito gadu sākumā. 1997.gada beigās ūdenskrātuves

ūdenslīmenis esot atjaunots iepriekšējās robežās. "Baložu" māju

zeme esot applūdināta 3,877 hektāru platībā.

Vārmes pagasta padome paskaidro,

ka Spīķu HES īpašnieks esot saskaņojis ar zemes lietotājiem un

īpašniekiem jautājumu par viņiem piederošo zemes gabalu daļēju

applūdināšanu. Šādu piekrišanu devis arī Igors Konošonoks, kura

lietošanā tobrīd atradās iesniedzējam pašlaik piederošā zeme.

Spīķu HES īpašnieks gan pirms applūdināšanas, gan pēc tās esot

centies panākt vienošanos ar iesniedzēju, piedāvājoties

applūdināto zemi atpirkt, iznomāt vai atlīdzināt radušos

zaudējumus. Vārmes pagasta padome esot piedāvājusi iesniedzējam

ierādīt applūdinātās zemes vietā citu un esot gatava to darīt vēl

tagad. Visus priekšlikumus iesniedzējs esot noraidījis.

Vārmes pagasta padome uzsver, ka

applūdinātā zeme bijusi ar kokiem un krūmiem apaugusi,

pārpurvojusies pļava. Turklāt Spīķu HES ūdenskrātuvē jau esot

izveidojusies ūdens videi raksturīga flora un fauna.

Ūdenskrātuves likvidācija nodarīšot būtiskus zaudējumus ūdens

bioresursiem, un tas būšot pretrunā ar sabiedrības interesēm.

Vārmes pagasta padome uzskata, ka

tai nebija tiesību neiekļaut Spīķu HES Vārmes pagasta teritorijas

plānojumā, jo Teritorijas plānošanas likuma 6.panta septītā daļa

noteic, ka, izstrādājot zemāka līmeņa teritorijas plānojumu,

jāievēro spēkā esoši augstāka līmeņa teritorijas plānojumi. Tā kā

Kuldīgas rajona teritorijas plānojuma 2.daļa jau bija pieņemta,

Spīķu HES bijis jāiekļauj arī Vārmes pagasta teritorijas

plānojumā, pat ja pagasta padome to nevēlētos darīt.

Atbildes rakstā norādīts, ka,

izstrādājot teritorijas plānojumu, Vārmes pagasta padome no

Valsts zemes dienesta saņēmusi kartogrāfisko materiālu un plānus,

kuros ūdenskrātuve bija atzīmēta. Arī dabā saimnieciskā darbība

un atpūtas organizēšana neesot iedomājama bez Spīķu HES

ūdenskrātuves, tāpēc teritorijas plānojumā šī teritorija esot

ieplānota kā ūdenssaimniecībā izmantojamā teritorija. Teritorijas

plānojuma sabiedriskās apspriešanas laikā pašvaldība par to

neesot saņēmusi ne pretenzijas, ne ierosinājumus. Vārmes pagasta

padome izsaka viedokli, ka teritorijas plānojums paredz

pašvaldības teritorijas sadalījumu pēc tās izmantošanas veida,

nenosakot neviena īpašuma lielumu vai robežas.

Vārmes pagasta padome uzsver, ka

teritorijas plānojums nekādā veidā neatņem iesniedzējam īpašuma

tiesības, ko apliecinot arī tas, ka vispārējās jurisdikcijas

tiesā iesniedzējs vērsies ar prasību novērst īpašuma tiesību

aizskārumu, nevis ar īpašuma prasību. Arī Civillikuma 963.pants

nosakot, ka applūdums negroza īpašuma tiesības un pēc ūdens

nokrišanās zem tā bijusī zeme paliek agrākajam īpašniekam.

Atbildes rakstā norādīts, ka

iesniedzēja prasība atzīt teritorijas plānojumu apstrīdētajā daļā

par spēkā neesošu un līdz ar to iznīcināt Spīķu HES ūdenskrātuvi

ir pretrunā ar sabiedrības interesēm. To apstiprinot arī Kuldīgas

rajona padomes pašvaldības aģentūras "Kurzemes attīstības

aģentūra" 2004.gada 16.aprīļa atzinums Nr.7 un Vides ministrijas

Liepājas reģionālās vides pārvaldes 2004.gada 31.maija atzinums

Nr.3-11/821. Labums, ko sabiedrība iegūst no iesniedzēja īpašuma

tiesību ierobežojumiem, esot lielāks nekā viņa tiesību

ierobežojums, tāpēc Vārmes pagasta padome lūdz konstitucionālo

sūdzību noraidīt.

Atbildot uz Satversmes tiesas

jautājumiem, Vārmes pagasta padome norāda, ka pašvaldība,

piešķirot zemi iesniedzējam, nenoteica aprobežojumu, jo tolaik

vēl nebija spēkā ūdenskrātuves ekspluatācijas noteikumi.

Ūdenstilpes ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumi

apstiprināti 1997.gada 28.augustā un saskaņoti ar pašvaldību.

2003.gada 16.jūnijā Vārmes pagasta padome pieņēma lēmumu Nr.6

"Par ierobežojumu uzlikšanu ūdenskrātuves "Spīķi" appludinātajām

zemēm" un iesniedza attiecīgu prasības pieteikumu Kuldīgas rajona

tiesā, tomēr tiesa atteicās to pieņemt.

Pēc iepazīšanās ar lietas

materiāliem Vārmes pagasta padome norāda, ka Reģionālās

attīstības un pašvaldību lietu ministrija 2005.gada 12.aprīlī

lūgusi Vārmes pagasta padomi sniegt skaidrojumu par pagasta

teritorijas plānojumu, tas ir, paskaidrot, kā padome rīkosies,

ņemot vērā Ministru kabineta 2004.gada 19.oktobra noteikumu

Nr.833 "Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi"

77.punktā noteikto, proti, ka triju mēnešu laikā pēc vietējo

pašvaldību vēlēšanām jaunievēlētajai vietējās pašvaldības padomei

jāizvērtē vietējās pašvaldības teritorijas plānojums un jāpieņem

lēmums par tā atstāšanu spēkā, par grozījumu izdarīšanu tajā vai

par jauna vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādi.

Jaunā Vārmes pagasta padome pieņēmusi lēmumu atstāt spēkā esošo

teritorijas plānojumu.

Bez tam Vārmes pagasta padome

norāda, ka Satversmes 105.pantā paredzētās tiesības uz īpašumu

nav absolūtas un tām var noteikt ierobežojumus. Citādi šīs

tiesības varētu nonākt pretrunā ar citos Satversmes pantos

garantētajām citu personu pamattiesībām, piemēram, Satversmes

115.pantā noteiktajām pamattiesībām dzīvot labvēlīgā vidē. Vārmes

pagasta padome uzskata, ka iesniedzēja pamattiesībām noteiktajam

ierobežojumam ir leģitīms mērķis un ierobežojums ir samērīgs ar

šo mērķi. Iesniedzēja konstitucionālās sūdzības apmierināšana

varētu novest pie Spīķu HES ūdenskrātuves likvidācijas, kas

izraisītu ekoloģisku katastrofu.