14. pants

Satversmes tiesa norāda, ka apstrīdētā norma

kopumā ir vērsta uz citu cilvēku pamattiesību aizsardzību.

Konkrētajā administratīvā pārkāpuma lietā LAPK 21. panta

otrā daļa un 149.31 panta astotā daļa aizsargā

personas ar īpašām vajadzībām. LAPK 21. panta otrā daļa

nepiešķir personai subjektīvas tiesības, un likumdevējs, pieņemot

šo normu, ir rīkojies atbilstoši Satversmei.

Līdz ar to likumdevējs, ierobežojot

tiesību normu piemērotāju rīcības brīvību attiecībā uz atsevišķu

ceļu satiksmē izdarītu administratīvo pārkāpumu atzīšanu par

maznozīmīgiem, nav pārkāpis Satversmes 91. panta pirmajā

teikumā ietverto vienlīdzības principu.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma

30. - 32. pantu, Satversmes tiesa

nosprieda:

atzīt Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 21. panta otrās daļas vārdus "ja par

to paredzētais naudas sods nepārsniedz trīsdesmit latus" par

atbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 91. panta

pirmajam teikumam.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs

G.Kūtris