Par Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 390.-392.2 panta un 1997. gada 20. februāra likuma "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā" pārejas noteikumu 3. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam

1. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieteikumā ietverts prasījums

par apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 92. pantam, tomēr no

paša pieteikuma un pieteikuma iesniedzēju tiesas sēdē teiktā

izriet, ka būtībā tiek apstrīdēta minēto normu atbilstība

Satversmes 92. panta pirmajam teikumam, proti, ka "ikviens var

aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā

tiesā".

Lai izvērtētu apstrīdēto normu

atbilstību minētajai Satversmes normai, vispirms ir jānoskaidro,

vai Satversmes 92. pantā ietvertās tiesības uz taisnīgu

tiesu:

1) paredz ikvienai personai

tiesības uz krimināllietas izskatīšanu uzraudzības instancē un

tiesības vērsties tiesā sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem;

2) ietver citas tiesības vai

ierobežojumus attiecībā uz tādu krimināllietu jaunu izskatīšanu,

kurās spēkā ir stājies tiesas nolēmums.

Lai konstatētu, vai Satversmes 92.

pants ietver kādus no minētajiem komponentiem, no vienas puses,

ir jāanalizē starptautiskās cilvēktiesību normas, tostarp ECTK un

tās interpretācija Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē, bet, no

otras puses, jāpārliecinās, vai Latvijas likumdevējs Satversmes

92. pantā nav ietvēris plašākas tiesības, nekā noteic

starptautiskie dokumenti (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 17.

janvāra spriedumu lietā nr. 2001-08-01).