Par Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 390.-392.2 panta un 1997. gada 20. februāra likuma "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā" pārejas noteikumu 3. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam

4. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Kā atzīts Eiropas Cilvēktiesību

tiesas praksē, kriminālā tiesvedība veido vienotu veselumu un tai

jānoslēdzas ar spēkā stājušos tiesas spriedumu. Procedūra

kasācijas kārtībā ir viena speciāla kriminālās tiesvedības

stadija, un tās sekas var izrādīties izšķirošas apsūdzētajam.

Tāpēc grūti iedomāties, ka procedūra, kādā notiek kasācija,

atrodas ārpus ECTK 6. panta pirmās daļas [sk. Eiropas

Cilvēktiesību tiesas 1970. gada 17. janvāra spriedumu Delkorta

(Delcourt) lietā].

Arī Latvijas kriminālprocess ir

uzlūkojams kā vienots veselums. Izskatot lietu uzraudzības

kārtībā vai sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, tāpat kā izskatot

lietu kasācijas kārtībā, sekas var izrādīties izšķirošas

apsūdzētajai, respektīvi, notiesātajai vai attaisnotajai

personai. Tāpēc prasības, ko taisnīgas tiesas jēdziens izvirza

krimināllietas izskatīšanas procedūrai kopumā, attiecināmas arī

uz lietas izskatīšanu uzraudzības kārtībā un lietas izskatīšanu

sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.