Par Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 390.-392.2 panta un 1997. gada 20. februāra likuma "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā" pārejas noteikumu 3. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam

5. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Satversmes 92. pantā ietvertais

jēdziens "savas tiesības un likumiskās intereses" ir plašāks nekā

Paktā garantētās tiesības ikvienam vērsties taisnīgā tiesā, "ja

tiek izskatīta jebkura viņam uzrādītā kriminālapsūdzība" vai

Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā

paredzētās tiesības uz taisnīgu tiesu par "izvirzītās apsūdzības

pamatotību". Tomēr lietas izskatīšana uzraudzības kārtībā un

lietas izskatīšana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem ir vērsta

uz jau izspriestu, jau aizstāvētu tiesību jaunu izspriešanu,

aizstāvēšanu. Minētās procedūras nav vērtējamas atrauti no

kriminālprocesa kā vienota veseluma.

Spēkā stājies galīgais nolēmums

krimināllietā uzlūkojams nevis kā publiskās varas akts, attiecībā

uz kuru saskaņā ar Satversmes 92. pantu katrā gadījumā rodas

tiesība vērsties taisnīgā tiesā, bet kā šīs tiesības realizācijas

loģisks noslēgums. Pieņemot pretējo, zustu Satversmes 92. panta

jēga, jo tādā gadījumā aizskartās tiesības nekad nebūtu iespējams

aizstāvēt līdz galam. Jēdziens "aizstāvēt" Satversmes 92. panta

izpratnē nenozīmē tiesības uz bezgalīgu tiesas procesu, gluži

otrādi, - uz procesu, kuram saprātīgā laikā jānoslēdzas ar spēkā

stājušos stabilu spriedumu. Jāņem vērā, ka Satversmes 92. pants

ietver ne vien apsūdzētā tiesības uz taisnīgu tiesu, bet arī citu

personu, tostarp cietušā, tiesības uz savu tiesību un likumisko

interešu aizstāvēšanu.

Nav pamatota pieteikuma

iesniedzēja atsauce uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem

Goldera (Golder) un Eirijas (Airey) lietās.

Spriedums Goldera lietā skar notiesātās personas tiesības uz

taisnīgu tiesu gadījumā, kas saistīts ar ieslodzījuma laikā

notikušo, bet nav saistīts ar lietu, kurā šī persona notiesāta.

Savukārt Eirijas lietā ir runa par sievieti, kurai nav materiālu

iespēju saņemt juridisko palīdzību, un viņas tiesībām vērsties

tiesā sakarā ar jautājumiem, kas saistīti ar viņas laulību.

Neviens no šiem spriedumiem nav saistīts ne ar kādām tiesībām

attiecībā uz jau izspriestu krimināllietu un tajā spēkā stājušos

spriedumu.