Par Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 390.-392.2 panta un 1997. gada 20. februāra likuma "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā" pārejas noteikumu 3. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam

7. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pie prasībām, ko taisnīgas

tiesas jēdziens izvirza krimināllietas izskatīšanas procedūrai

kopumā, pieder arī līdzvērtīgu iespēju princips. Tas prasa visām

procesā iesaistītajām pusēm līdzvērtīgu iespēju izklāstīt lietas

apstākļus un liedz kādai no pusēm piešķirt būtiskas priekšrocības

salīdzinājumā ar oponentu. Izšķirot jautājumu, vai šis princips

ievērots, Eiropas Cilvēktiesību tiesa īpaši izceļ trīs

kritērijus: prokurora lomu procesā, procesa apstākļus un

procedūras ietekmi uz apsūdzētā stāvokli (sk. Law

andpractice of the European Convention on Human Rights and

the European Social Charter, Council of Europe, 1996, p.

172).

Jautājumā par prokuratūras statusa

ietekmi kriminālprocesā Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē

vērojama atšķirīga pieeja. No vienas puses, kā to pamatoti

norādīja Saeimas pārstāvis, tiesa ir konstatējusi, ka

prokuratūras ietvaros dažādām struktūrvienībām var būt atšķirīgs

statuss un uzdevumi un ka Beļģijas kriminālprocess, kas pieļauj

ģenerālprokurora piedalīšanos kasācijas instances tiesas

apspriedē, neaizskar apsūdzētajai personai ECTK 6. panta pirmajā

daļā garantētās tiesības [sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas

1970. gada 17. janvāra spriedumu Delkorta (Delcourt) lietā].

No otras puses, citā spriedumā, saglabājot spēkā iepriekšējo

viedokli, Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir konstatējusi, ka

konkrētās lietas apstākļos tas, ka apsūdzētajam nav bijusi

iespēja atbildēt uz ģenerālprokurora viedokli, atzīstams par ECTK

6. panta pirmās daļas pārkāpumu [sk. Eiropas Cilvēktiesību

tiesas 1991. gada 30. oktobra spriedumu Borgera (Borgers)

lietā].

Latvijas prokuratūra saskaņā ar

Prokuratūras likuma 1. panta pirmo daļu "ir tiesu varas

institūcija, kas patstāvīgi veic uzraudzību pār likumības

ievērošanu šajā likumā noteiktās kompetences ietvaros". Kā

pamatoti tiesas sēdē norādīja Saeimas pārstāvis, Latvijas

likumdevējs prokuratūrai noteicis zināmā mērā divējādas

funkcijas. No vienas puses, atbilstoši Prokuratūras likuma 4.

panta 4. punktam prokuratūra "uztur valsts apsūdzību", savukārt

atbilstoši minētā panta 6. punktam tā "likumā noteiktajā kārtībā

aizsargā personu un valsts tiesības un likumīgās intereses".

Tādējādi nav pamatots pieteikuma

iesniedzēja viedoklis, ka prokuratūra ikvienā gadījumā, arī

izlemjot jautājumus, kas saistīti ar jaunatklātiem apstākļiem vai

uzraudzības protesta iesniegšanu, rīkojas tikai kā

apsūdzētājs.