1. pants

Risināmā

jautājuma būtība

Eiropas Padomes 2000.gada

29.jūnija Regula Nr. 1543/2000 nosaka Kopienas ietvaru datu

vākšanai un pārzināšanai, kas nepieciešami Kopējās

zivsaimniecības politikas īstenošanai. Eiropas Komisijas

2001.gada 25.jūlija Regula Nr. 1639/2001 nosaka Kopienas minimālās

un paplašinātās programmas izveidošanu datu vākšanai

zivsaimniecības sektorā un sniedz detalizētus noteikumus Padomes

Regulas Nr. 1543/2000 lietošanai. Atbilstoši šīm regulām Eiropas

Savienības dalībvalstīm, arī Latvijai, jāizstrādā nacionālās datu

vākšanas programmas. Dalībvalstis attiecīgās programmas īsteno

pēc to apstiprināšanas Eiropas Komisijā. Katru gadu līdz

31.maijam dalībvalstīm ikgadējās nacionālās datu vākšanas

programmas jāiesniedz apstiprināšanai Eiropas Komisijā.

Dalībvalstīm jānodrošina vācamo

datu kvalitāte, to vākšanas stabilitāte un precizitāte. Ikgadējo

datu vākšana par zvejas kuģu segmentiem (zvejas kapacitāte,

zvejas piepūle, nozvejas struktūra, bioloģiskie dati par zivju

krājumiem, ekonomiskie rādītāji) dalībvalstīm jānodrošina no

2004.gada 1.janvāra, bet ekonomisko datu vākšana par zivju

apstrādes sektoru - no 2006.gada 1.janvāra.

Latvijas Nacionālā zivsaimniecības

datu vākšanas programma ir izstrādāta atbilstoši minētajās

regulās noteiktajām prasībām un Eiropas Komisijas Zivsaimniecības

zinātniskās, tehniskās un ekonomiskās komitejas (STECF)

norādījumiem. Tā paredz zvejas kapacitātes un piepūles, nozvejas,

zivju izkrāvumu un zvejas piepūles vienību datu vākšanu,

zinātnisko uzskaiti, nozveju bioloģisko izpēti un zvejniecības

sektora ekonomiskā stāvokļa analīzi.

Datu vākšanā tiek izmantota

starptautiskajās organizācijās, piemēram, Starptautiskajā Jūras

pētniecības padomē (ICES), vispārpieņemtā metodika.

Bioloģiskie dati jāizmanto katras

zivju krājumu vienības kopējās nozvejas novērtēšanā, nozveju

novērtēšanā sadalījumā pēc zvejas kuģu tipa, izmantojamā zvejas

rīka, nozvejas rajona, kā arī laika perioda klasificēšanā.

Papildus jāveic zivju krājumu zinātniskā uzskaite, lai varētu

novērtēt zivju krājumu lielumu un izplatību.

Svarīgāko Latvijā iegūstamo zivju

sugu, kas minētas Eiropas Komisijas Regulas Nr. 1639/2001

minimālajā programmā, un pārējo paplašinātajā programmā minēto

zivju sugu bioloģisko paraugu pašreizējie vākšanas apjomi jau

sasniedz Eiropas Savienības prasības. Tas ir saistīts ar

nepieciešamību iegūt datus par nozveju struktūru, zivju

izplatību, zivju nobriešanu, migrāciju uz nārsta vietu un citus

datus, kas tiek izmantoti zvejas regulēšanas pasākumu

noteikšanai.

Pelaģisko zivju vecuma un garuma

noteikšanai jāveic hidroakustiskā uzskaite, kas tiek veikta

sadarbībā ar pārējo Baltijas jūras reģiona valstu zivsaimniecības

pētniecības institūtiem. Tā kā Latvijā nav specializēta

pētniecības kuģa, lai veiktu šādu uzskaiti, jānomā citu valstu

pētniecības kuģi vai Latvijas zvejas kuģi.

Nacionālās zivsaimniecības datu

vākšanas programmas izpildei 2005.gadā bioloģiskie dati pamatā

tiks vākti iepriekšējo gadu apjomā, un darbā tiks izmantota

starptautiski atzīta metodika.

Eiropas Savienības dalībvalstis

var saņemt Eiropas Komisijas finansējumu datu vākšanas un

apstrādes izdevumu segšanai līdz 50 % no minimālās programmas

izdevumiem un līdz 35 % - no paplašinātās programmas izdevumiem.

Detalizēti noteikumi nacionālo datu vākšanas programmu

līdzfinansēšanai norādīti Eiropas Padomes lēmumā Nr. 2000/439/EK

par Kopienas finansiālo ieguldījumu dalībvalstu izdevumos datu

vākšanai, kā arī par pētījumu un izmēģinājumprojektu finansēšanu

Kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanai.