2. pants

Piedāvātais

risinājums

Programmā iekļauts šāds

risinājums:

1) zvejas kapacitātes novērtēšanai

tiks izmantota Latvijas zvejas kuģu reģistrā iekļautā informācija

par Latvijas zvejas kuģiem (kuģa tips, vecums, garums, tonnāža,

galvenā dzinēja jauda). Zvejas piepūles novērtēšanai tiks veikta

zvejā iesaistīto komercsabiedrību aptauja, iegūstot informāciju

par vidējo degvielas patēriņu un izmaksām gadā uz vienu kuģi u.c.

dati;

2) nozvejas un zivju izkrāvumi

tiks novērtēti paralēli monitoringam uz kuģiem zvejas laikā, un

tos apkopos katram zvejas segmentam. Ņemot vērā salīdzinoši

nelielās nozvejas tāljūrā un ievērojamās datu vākšanas izmaksas,

Latvija 2005.gadā pieprasīs atkāpi no prasības novērtēt tāljūrā

iegūto zivju nozveju un zivju izkrāvumu;

3) nozveju uz piepūles vienību

dati tiks iegūti no zvejas žurnāliem;

4) zivju krājumu novērtēšanai uz

nomātiem citu valstu pētniecības kuģiem vai Latvijas zvejas

kuģiem tiks veikta Baltijas starptautiskā traļu uzskaite,

brētliņu hidroakustiskā uzskaite un reņģu hidroakustiskā

uzskaite;

5) Baltijas jūras zivju sugu

garuma un vecuma sastāva noteikšanai tiks veikta nozveju

bioloģiskā analīze, paraugus ievācot no zvejas kuģiem zvejas

laikā vai ostās no zivju izkrāvumiem. Ņemot vērā salīdzinoši

nelielās nozvejas tāljūrā un ievērojamās datu vākšanas izmaksas,

Latvija 2005.gadā pieprasīs atkāpi no prasības noteikt tāljūrā

iegūto zivju garuma un vecuma sastāvu;

6) citi bioloģiskie dati (zivju

augšana, nobriešana) Baltijas jūras zivju sugām tiks vākti

bioloģisko paraugu vākšanas laikā no nozvejām vai zivju

izkrāvumiem. Ņemot vērā salīdzinoši nelielās nozvejas tāljūrā un

ievērojamās datu vākšanas izmaksas, Latvija 2005.gadā pieprasīs

atkāpi no prasības noteikt tāljūrā iegūto zivju augšanas un

nobrieduma datus;

7) zvejniecības sektora ekonomiskā

stāvokļa novērtēšanai tiks izmantoti zvejas žurnālu un Latvijas

zvejas kuģu reģistra dati, kā arī veiktas zvejā iesaistīto

komercsabiedrību aptaujas.