1. pants

Risināmā

jautājuma būtība

Eiropas Savienības dalībvalstis,

t.sk. Latvija, katru gadu izstrādā nacionālās zivsaimniecības

datu vākšanas programmas atbilstoši šādu tiesību aktu

nosacījumiem:

1) Komisijas 2000.gada

29.jūnija Regula (EK) Nr. 1543/2000 par Kopienas sistēmas izveidi

datu vākšanai un pārvaldei, kas vajadzīgi, lai īstenotu kopējo

zivsaimniecības politiku;

2) Komisijas 2001.gada

25.jūlija Regula (EK) Nr. 1639/2001, ar ko nosaka Kopienas

obligātās un paplašinātās programmas datu vākšanai

zivsaimniecības nozarē un paredz sīki izstrādātus noteikumus par

to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1543/2000;

3) Komisijas 2004.gada

27.augusta Regula (EK) Nr. 1581/2004, ar kuru groza Komisijas

Regulu (EK) Nr. 1639/2001, ar ko nosaka Kopienas obligātās un

paplašinātās programmas datu vākšanai zivsaimniecības nozarē un

paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes

Regulu (EK) Nr. 1543/2000.

Dalībvalstis attiecīgās programmas

īsteno pēc to apstiprināšanas Eiropas Komisijā. Nacionālās datu

vākšanas programmas projektu nākamajam gadam iesniedz Eiropas

Komisijā apstiprināšanai līdz 31.maijam. Līdz programmas

īstenošanas gada aprīlim Eiropas Komisija izskata programmas

projektu, ja nepieciešams, pieprasa programmas projektā veikt

izmaiņas un pēc konsultāciju pabeigšanas apstiprina programmas

galīgo variantu.

Dalībvalstis nodrošina vācamo datu

kvalitāti, to vākšanas stabilitāti un precizitāti. Ikgadējo datu

vākšanu par zvejas kuģu segmentiem (zvejas kapacitāte, zvejas

piepūle, nozvejas struktūra, bioloģiskie dati par zivju

krājumiem, ekonomiskie rādītāji) dalībvalstis nodrošina no

2004.gada 1.janvāra, bet ekonomisko datu vākšana par zivju

apstrādes sektoru ir obligāta no 2006.gada 1.janvāra.

Latvijas Nacionālā zivsaimniecības

datu vākšanas programma 2006.gadam ir izstrādāta atbilstoši

iepriekš minēto regulu prasībām un Eiropas Komisijas

Zivsaimniecības zinātniskās, tehniskās un ekonomiskās komitejas

(STECF) norādījumiem. Tā paredz zvejas kapacitātes un

zvejas piepūles, nozvejas, zivju izkrāvumu un zvejas piepūles

vienību datu vākšanu un apkopošanu, kā arī zivju krājumu

zinātnisko uzskaiti, nozvejas, piezvejas un izmetumu atpakaļ jūrā

bioloģisko izpēti un zvejniecības sektora ekonomiskā stāvokļa

datu apkopošanu un analīzi.

Datu vākšanā tiek izmantota

Eiropas Komisijas regulās un starptautiskajās organizācijās,

piemēram, Starptautiskajā Jūras pētniecības padomē (ICES),

vispārpieņemta metodika.

Bioloģisko datu vākšana nodrošina

katras zivju krājumu vienības kopējās nozvejas novērtēšanu,

nozveju sadalījumu atbilstoši zvejas kuģu tipam, izmantojamam

zvejas rīkam, nozvejas rajonam un laikposma klasificēšanu.

Papildus veic zivju krājumu zinātnisko uzskaiti, lai varētu

novērtēt un prognozēt zivju krājumu lielumu un izplatību un

izstrādāt to pārvaldības pasākumus.

Svarīgāko Latvijā iegūstamo zivju

sugu, kas minētas Komisijas 2001.gada 25.jūlija Regulā (EK)

Nr. 1639/2001, ar ko nosaka Kopienas obligātās un paplašinātās

programmas datu vākšanai zivsaimniecības nozarē un paredz sīki

izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes 2000.gada

29.jūnija Regulu (EK) Nr. 1543/2000, un kas minētas Komisijas

2004.gada 27.augusta Regulā (EK) Nr. 1581/2004, ar kuru groza

Komisijas 2001.gada 25.jūlija Regulu (EK) Nr. 1639/2001, ar ko

nosaka Kopienas obligātās un paplašinātās programmas datu

vākšanai zivsaimniecības nozarē un paredz sīki izstrādātus

noteikumus par to, kā piemērot Padomes 2000.gada 29.jūnija Regulu

(EK) Nr. 1543/2000, paredzētajā minimālajā programmā un

paplašinātajā programmā bioloģisko paraugu pašreizējā vākšanas

intensitāte jau ir sasniegusi Eiropas Savienības izvirzītās

prasības. Tas ir saistīts ar nepieciešamību iegūt datus par

nozveju struktūru, zivju izplatību, zivju nobriešanu, migrāciju

uz nārsta vietu un citus datus, kas tiek izmantoti zvejas

regulēšanas pasākumu noteikšanai.

Mencu, reņģu un brētliņu krājumu

novērtēšanai Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī sadarbībā ar

pārējo Baltijas jūras reģiona valstu zivsaimniecības pētniecības

institūtiem ir jāveic starptautiski koordinētas traļu un

hidroakustiskās uzskaites. Tā kā Latvijai nav specializēta

zivsaimniecības pētnieciskā kuģa, lai veiktu minētās uzskaites,

ir jānomā citu valstu pētniecības kuģi vai Latvijas zvejas

kuģi.

Nacionālās zivsaimniecības datu

vākšanas programmas izpildei 2006.gadā bioloģiskie dati pamatā

tiks vākti iepriekšējo gadu apjomā, un darbā tiks izmantota

starptautiski atzīta metodika.

Nacionālās zivsaimniecības datu

vākšanas programmas 2006.gadam ekonomisko datu vākšanas prasību

nodrošināšanai tiks izmantoti divu veidu avoti - ICIS datu

bāze (Zvejas žurnālu datu bāze, Latvijas kuģu reģistrs) un

aptaujas anketu dati. No zvejnieku komercsabiedrībām, aizpildot

iepriekš minētās aptaujas anketas, iegūst visu nepieciešamo

ekonomisko informāciju (ieņēmumi/apgrozījums, zvejas darbību

izmaksas, nemainīgās izmaksas, finansiālais stāvoklis,

investētais kapitāls, nodarbinātība) saskaņā ar Komisijas

2001.gada 25.jūlija Regulu (EK) Nr. 1639/2001, ar ko nosaka

Kopienas obligātās un paplašinātās programmas datu vākšanai

zivsaimniecības nozarē un paredz sīki izstrādātus noteikumus par

to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1543/2000, un Komisijas

2004.gada 27.augusta Regulu (EK) Nr. 1581/2004, ar kuru groza

Komisijas Regulu (EK) Nr. 1639/2001, ar ko nosaka Kopienas

obligātās un paplašinātās programmas datu vākšanai

zivsaimniecības nozarē un paredz sīki izstrādātus noteikumus par

to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1543/2000.

Eiropas Savienības dalībvalstis

var saņemt Eiropas Kopienas finansējumu datu vākšanas un

apstrādes izdevumu segšanai līdz 50 % no minimālās

programmas izdevumiem un līdz 35 % no paplašinātās

programmas izdevumiem. Detalizēti noteikumi nacionālo datu

vākšanas programmu līdzfinansēšanai norādīti Padomes lēmumā

Nr.2000/439/EK par Kopienas finanšu iemaksām izdevumu segšanai,

kas dalībvalstīm radušies, savācot datus, kā arī pētījumu un

eksperimentālo projektu finansēšanai, lai realizētu kopējo

zivsaimniecības politiku.