Par Latvijas Nacionālo zivsaimniecības datu vākšanas programmu 2006.gadam

2. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17

Piedāvātais

risinājums

Programmā iekļauts šāds

risinājums:

1) zvejas kapacitātes novērtēšanai

tiks izmantota Latvijas kuģu reģistrā iekļautā informācija par

Latvijas zvejas kuģiem (kuģa tips, vecums, garums, tonnāža,

galvenā dzinēja jauda). Zvejas piepūles novērtēšanai tiks veikta

zvejā iesaistīto komercsabiedrību aptauja, iegūstot informāciju

par vidējo degvielas patēriņu un izmaksām gadā uz vienu kuģi, un

izmantoti citi dati;

2) nozvejas un zivju izkrāvumi

tiks novērtēti paralēli monitoringam uz kuģiem zvejas laikā, un

tos apkopos katram zvejas segmentam. Ņemot vērā salīdzinoši

nelielās nozvejas tāljūrā un ievērojamās datu vākšanas izmaksas,

Latvija 2006.gadā pieprasa atkāpi no prasības veikt tāljūrā

iegūto zivju nozveju, zivju izkrāvumu un zivju izmetumu

bioloģisko novērtēšanu;

3) dati par nozveju uz piepūles

vienību tiks iegūti no zvejas žurnāliem;

4) zivju krājumu novērtēšanai,

izmantojot nomātus citu valstu pētniecības kuģus vai Latvijas

zvejas kuģus, tiks veikta Baltijas starptautiskā traļu uzskaite

mencu krājumu novērtēšanai, kā arī brētliņu un reņģu

hidroakustiskā uzskaite Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī;

5) lomu struktūras noteikšanai

Baltijas jūrā tiks veikta nozveju bioloģiskā analīze, paraugus

par zivju sugu garuma un vecuma sastāvu ievācot uz zvejas kuģiem

zvejas laikā vai ostās no zivju izkrāvumiem. Ņemot vērā

salīdzinoši nelielās nozvejas tāljūrā un ievērojamās datu

vākšanas izmaksas, Latvija 2006.gadā pieprasa atkāpi no prasības

veikt tāljūrā iegūto zivju garuma un vecuma sastāva

noteikšanu;

6) citi bioloģiskie dati

(zivju augšana, nobriešana) par Baltijas jūras zivju sugām tiks

iegūti bioloģisko paraugu vākšanas laikā no nozvejām vai zivju

izkrāvumiem. Ņemot vērā salīdzinoši nelielās nozvejas tāljūrā un

ievērojamās datu vākšanas izmaksas, Latvija 2006.gadā pieprasa

atkāpi no prasības noteikt tāljūrā iegūto zivju augšanas un

nobrieduma datus;

7) zvejniecības un zivju

apstrādes sektora ekonomiskā stāvokļa novērtēšanai tiks izmantoti

Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes, zvejas

žurnālu un Latvijas kuģu reģistra, kā arī zvejā un apstrādē

iesaistīto komercsabiedrību aptauju dati.