106.1. pants
paredz, ka izbeidzot krimināllietu tādēļ, ka nav

noticis noziedzīgs nodarījums, ka nodarījumā nav noziedzīga

nodarījuma sastāva, vai tādēļ, ka personas piedalīšanās

noziedzīga nodarījuma izdarīšanā nav pierādīta, kā arī taisot

attaisnojošu spriedumu, izziņas iestāžu, prokuratūras un tiesas

pienākums ir izskaidrot personai kārtību, kādā tā var atjaunot

savas aizskartās tiesības un saņemt atlīdzību par tai

nodarītajiem zaudējumiem. Zaudējumu atlīdzināšanas noteikumus un

kārtību nosaka 1998.gada 28.maijā pieņemtais likums "Par izziņas

izdarītāja, prokurora vai tiesneša nelikumīgas vai nepamatotas

rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu". Minētais

likums ir piemērojams visām personām, attiecībā uz kurām

zaudējumu atlīdzināšanas tiesiskais pamats radies un

atlīdzināšanas gadījumi iestājušies pēc 1991.gada 21.augusta.

223. Likums nosaka apmēru un

kārtību, kādā tiek apstiprināti zaudējumi, kas nodarīti

fiziskajām personām, kā arī kārtību, kādā tiek nodrošināta tām

nodarīto zaudējumu atlīdzināšana - zaudētā darba alga, pabalsti,

stipendijas, izņemtās vai konfiscētās mantas vērtība, nepamatots

naudas sods un nauda, kas piedzīta, izpildot nepamatotu tiesas

spriedumu, izdevumi par juridisko palīdzību takses apjomā,

negūtie ienākumi (peļņa) u.c.

224. Likums paredz arī sociālās un

darba garantijas - nepamatotais brīvības atņemšanas laiks

ieskaitāms darba stāžā vai izdienā, bet laiks, par kuru personai

atlīdzināmi zaudējumi, likumā noteiktajos gadījumos ieskaitāms

arī sociālās apdrošināšanas stāžā, veicot obligātās iemaksas no

valsts budžeta.

225. Tai pat laikā minētais likums

noteic, ka persona nav tiesīga saņemt zaudējuma atlīdzību, ja ir

pierādīts, ka tā apzināti uzņēmusies lietā citas personas vainu

vai citādi ar apzinātām darbībām izraisījusi tai nodarīto

zaudējumu rašanos.

226. Saskaņā ar likumu,

pieteikumus par zaudējumu atlīdzinājumu no personām, kuras ir

attaisnotas vai krimināllietas izbeigtas saskaņā ar tiesas

nolēmumu vai izbeigta tiesvedība adminitratīvā lietā izskata

Tieslietu ministrija, savukārt pieteikumus, ja krimināllieta

izbeigta pirmstiesas izmeklēšanas stadijā, izskata

Ģenerālprokuratūra.

Aizliegums

tiesāt atkārtoti par to pašu noziegumu

227. Tiesības, kuras nosaka Pakta

14.panta 7.daļa, garantē Kriminālprocesa kodeksa 5.panta 9. un

10.daļas, kas paredz, ka krimināllietu nevar ierosināt, bet

ierosinātā lieta jāizbeidz pret personu, par kuru tai pašā

apsūdzībā jau ir likumīgā spēkā stājies spriedums vai tiesas

lēmums par lietas izbeigšanu uz tāda paša pamata, kā arī pret

personu, par kuru tai pašā apsūdzībā ir neatcelts izziņas

iestādes vai prokurora lēmums par lietas izbeigšanu, izņemot

gadījumus, kad lietas ierosināšanu atzinusi par nepieciešamu

tiesa, kuras tiesvedībā atrodas krimināllieta.

228. Līdzīga satura nosacījumi,

kas nepieļauj kriminālprocesu, ir iekļauti arī jaunajā Latvijas

Kriminālprocesa likuma projekta 5.pantā.

Aktuālās

problēmas tiesu sistēmā un pasākumi šo problēmu atrisināšanai

229. Par vienu no lielākajām

Latvijas tiesu sistēmas problēmām jāatzīst tiesu pārslogotība,

kas rezultējas garos tiesu procesos, īpaši krimināllietu

izskatīšanā, tādējādi apdraudot personu tiesības uz savlaicīgu

lietas izskatīšanu. Kā norāda jaunā Kriminālprocesa likuma

izstrādes darba grupa savā likumprojekta koncepcijā, šai

problēmai ir vairāki cēloņi. Pirmkārt, Latvijā joprojām ir spēkā

1961.gada Latvijas PSR Kriminālprocesa kodekss ar daudziem

grozījumiem, kas ir pārdēvēts par Latvijas Kriminālprocesa

kodeksu. Daudzo grozījumu un padomiskās izcelsmes rezultātā tas

nav organiski vienots. Otrkārt, Kriminālprocesa kodeksā

paredzētais process ir ļoti darbietilpīgs, tādēļ arī dārgs un

ilgs. Treškārt, no procesa izņemtas visas agrīnās izlemšanas

metodes, kas ļautu piemērot kriminālsodam alternatīvus līdzekļus

vainīgajām personām. Ceturtkārt, nav izmantotas strauju augošās

tehniskās iespējas procesa veicināšanai. Bez tam, Kriminālprocesa

kodeksā noteikts lietu izskatīšanas nepārtrauktības princips -

tiesnesis nav tiesīgs uzsākt citas lietas izskatīšanu pēc

būtības, laikā, kad viņa lietvedībā ir cita lieta. Arī šis

princips var padarīt procesu neefektīvu, jo laikā, kad, piemēram,

notiek ilgstošas ekspertīzes, vai kāds no procesa dalībniekiem

nevar piedalīties procesā veselības stāvokļa dēļ, tiesnesis citu

lietu skatīt nevar.

230. Lai risinātu šo problēmu,

Latvija ir veikusi virkni pasākumu - tiek celtas jaunas tiesu

ēkas (piemēram, kopš 2000.gada Rīgas rajona tiesa strādā jaunās

telpās, tiek celta jauna ēka Rīgas apgabaltiesai, kā arī Rīgas

pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai), tiek izstrādāts jauns

Latvijas Kriminālprocesa likums, kurā nepieciešams novērst esošā

Kriminālprocesa kodeksa nepilnības un iestrādāt mehānismu procesa

pabeigšanai saprātīgos termiņos.

231. 2002.gada janvārī ANO

pastāvīgais koordinātors Latvijā, tieslietu ministre, Augstākās

tiesas priekšsēdētājs un Satversmes tiesas priekšsēdētājs

parakstīja vienošanos par projekta "Atbalsts tieslietu sistēmai

Latvijā" īstenošanu. Projekts paredz veicināt tiesu varas

neatkarību Latvijā, celt juristu kvalifikāciju, kā arī nodrošināt

maznodrošinātajiem iespējas saņemt juridiskos pakalpojumus. Lai

īstenotu šos mērķus, projekta ietvaros paredzēts izstrādāt jaunu

likumu par tiesu varu un tiesu darbinieku kvalifikācijas

attīstības un vadības stratēģiju, kā arī sniegt atbalstu Tiesnešu

mācību centram, kas nodrošina tiesnešu un citu tiesu darbinieku

tālākizglītību. Ir iecerēts arī sākt dialogu ar privātajiem

juridisko pakalpojumu sniedzējiem ar mērķi nodrošināt bezmaksas

juridiskās palīdzības sniegšanu mazaizsargātajiem Latvijas

sabiedrības locekļiem.

232. Tieslietu sistēmas atbalstam

programmas ietvaros paredzēti 260 tūkstoši ASV dolāru. Projektu

īstenos ANO Attīstības programma sadarbībā ar Latvijas Republikas

Tieslietu ministriju, Augstāko tiesu, Satversmes tiesu un

Tiesnešu mācību centru.

233. Kā atzīst Cilvēktiesību

institūts, Latvijas tiesību aktos nav atrisināts jautājums par

tiesu spriedumu pieejamības nodrošināšanu personām, kuras nav

puses konkrētā lietā. Cilvēktiesību institūts norāda, ka patlaban

Interneta tīklā bez maksas ir pieejami tikai Satversmes tiesas

spriedumi un Satversmes tiesas sēdes stenogrammas, kā arī vienas

vispārējās jurisdikcijas tiesas - Kuldīgas rajona tiesas -

spriedumi krimināllietās, savukārt ar citiem spriedumiem

ieinteresētās personas var iepazīties attiecīgās tiesas kancelejā

vai arhīva, ja tam piekrīt šīs tiesas priekšsēdētājs.

PAKTA 15.

PANTS

234. Saskaņā ar spēkā esošā

Krimināllikuma 5.pantu, nodarījuma (darbības vai bezdarbības)

noziedzīgumu un sodāmību nosaka likums, kas bijis spēkā šā

nodarījuma izdarīšanas laikā. Šajā pašā pantā noteikts, ka

likumam, kas atzīst nodarījumu par nesodāmu, mīkstina sodu vai ir

citādi labvēlīgs persona, ja vien attiecīgajā likumā nav noteikts

citādi, ir atpakaļejošs spēks, t.i., šis likums attiecas uz

nodarījumiem, kas izdarīti pirms šī likuma spēkā stāšanās, kā arī

uz personu, kura izcieš sodu vai izcietusi sodu, bet kurai

saglabājusies sodāmība. Tāpat minētais pants noteic, ka likumam

nav atpakaļejoša spēka tajos gadījumos, ja tas nodarījumu atzīst

par sodāmu, pastiprina sodu vai ir citādi nelabvēlīgs

personai.

235. Minētais Krimināllikuma pants

neierobežo likuma spēku laikā attiecībā uz personām, kas

izdarījušas noziegumus pret cilvēci, noziegumu pret mieru, kara

noziegumu un piedalījušās genocīdā. Latvija ir atzinusi par sev

saistošām 1948.gada konvenciju par genocīda nepieļaujamību un

sodīšanu par to, kā arī 1968.gada konvenciju par noilguma

neatzīšanu kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, tādēļ

Krimināllikumā īpaši noteikts, ka šīs personas ir sodāmas

neatkarīgi no šo noziegumu izdarīšanas laika.

236. Praksē šis pants ticis

ievērots, saucot pie kriminālatbildības personas, kas

piedalījušās genocīdā pret vietējiem iedzīvotājiem Latvijā pirms

un pēc Otrā Pasaules kara, kā arī par piedalīšanos kara

noziegumos.

PAKTA 16.

PANTS

237. Saskaņā ar Latvijā valdošo

tiesību doktrīnu, personai tiesībspēja piemīt kopš dzimšanas,

savukārt rīcībspēju persona iegūst līdz ar pilngadības

sasniegšanu. Civillikuma 1408.pants papildus noteic, ka

rīcībspējas trūkst arī personām, kas atrodas aizgādnībā

izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ un garā slimiem.

238. Saskaņā ar Civillikuma

219.pantu, nepilngadība abu dzimumu personām turpinās tik ilgi,

kamēr tās sasniedz 18 gadu vecumu. Izņēmuma gadījumos un sevišķi

svarīgu iemeslu dēļ, kad nepilngadīgā aizbildņi un tuvākie

radinieki apliecina, ka viņš uzvedas nevainojami un spēj

patstāvīgi aizsargāt un aizstāvēt savas tiesības un izpildīt

savus pienākumus, nepilngadīgo var izsludināt par pilngadīgu arī

pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas, bet ne agrāk, kamēr

viņš sasniedzis pilnus sešpadsmit gadus. Pilngadību pirms termiņa

piešķir attiecīgā bāriņtiesa, kuras lēmumu apstiprina tiesa. Par

pilngadīgu uzskatāma persona, kas likumā paredzētajā kārtībā

stājusies laulībā pirms astoņpadsmit gadu vecuma.

239. Latvijas likumu kolīziju

normas (Civillikuma 8.pants) noteic, ka fiziskas personas tiesību

un rīcības spēja noteicama pēc viņas dzīves vietas likuma. Ja

personai ir vairāk dzīves vietu un viena no tām Latvijā, tad

viņas tiesību un rīcības spēja, kā arī tiesiskās darbības sekas

jāapspriež pēc Latvijas likuma. Ārzemnieku, kam nav rīcības

spējas, bet kam to varētu atzīt pēc Latvijas likuma, saista viņa

tiesiskā rīcība, kas izdarīta Latvijā.

PAKTA 17.

PANTS

240. Satversmes 96.pants paredz,

ka "ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un

korespondences neaizskaramību.".

241. Krimināllikuma 143.pants

paredz atbildību par nelikumīgu iekļūšanu dzīvoklī pret tajā

dzīvojošās personas gribu. Saskaņā ar šo pantu, iespējamais sods

ir brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem vai arests, vai

piespiedu darbs, vai naudas sods līdz četrdesmit minimālajām

mēnešalgām. Par tādām pašām darbībām, lietojot vardarbību,

draudus vai patvaļīgi piesavinoties valsts amatpersonas

nosaukumu, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem

gadiem vai ar naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām

mēnešalgām.

242. Savukārt Krimināllikuma