Par Latvijas Republikas kārtējo ziņojumu par 1966.gada Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām izpildi Latvijas Republikā laikposmā no 1995.gada līdz 2002.gada 1.janvārim

144. pants
noteic, ka par personas korespondences, pa

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17

telekomunikāciju tīkliem pārraidāmās informācijas noslēpuma tīšu

pārkāpšanu, kā arī par tādas informācijas un programmu noslēpuma

tīšu pārkāpšanu, kas paredzētas lietošanai sakarā ar datu

elektronisko apstrādi, soda ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu

līdz piecām minimālajām mēnešalgām. Par tādām pašām darbībām, ja

tās izdarītas mantkārīgā nolūkā, soda ar brīvības atņemšanu uz

laiku līdz trim gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai

ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot

tiesības uz zināmu nodarbošanos uz laiku līdz pieciem gadiem vai

bez tā.

243. Saskaņā ar Krimināllikuma

156.pantu, krimināli sodāma ir tīša personas goda aizskaršana vai

cieņas pazemošana mutvārdiem, rakstveidā vai ar darbību. Tāpat

Krimināllikums paredz atbildību par apzināti nepatiesu, otru

personu apkaunojošu izdomājumu tīšu izplatīšanu iespiestā vai

citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdos, ja tā

izdarīta publiski (Kriminālikuma 157.pants), kā arī atbildību par

goda aizskaršanu un neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī

(Krimināllikuma 158. pants).

244. Arī Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodekss paredz atbildību par Pakta 17.pantā garantēto

tiesību pārkāpšanu, t.i.: par ārstniecības procesā iegūto

konfidenciālo ziņu nelikumīga izpaušana (45.3 pants); par masu

informācijas līdzekļu izmantošanu, lai iejauktos personiskajā

dzīvē (201.4 pants); par informācijas avota noslēpuma izpaušanu

(201.8 pants).

245. Kriminālprocesa kodekss

izsmeļoši uzskaita situācijas, kad valsts institūcijām ir

tiesības iejaukties personas tiesībās uz privātās un ģimenes

dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību, ievērojot šajā

kodeksā noteikto kārtību. Likumā paredzētas šādas procesuālās

darbības - kratīšana, personas kratīšana, izņemšana, apskate,

aplūkošana, aresta uzlikšana mantai, aresta uzlikšana pasta un

telegrāfa korespondencei, telefona sarunu noklausīšanās un

informācijas iegūšana no tehniskajiem līdzekļiem, izmeklēšanas

eksperiments un liecību pārbaude uz vietas.

246. Kratīšana tiek veikta, ja

izziņas izdarītājam vai prokuroram ir pietiekams pamats domāt, ka

kādā telpā vai citā vietā, vai pie kādas personas atrodas

noziedzīga nodarījuma rīki, vai noziedzīgā veidā iegūtas

vērtības, kā arī citi priekšmeti un dokumenti, kuriem var būt

nozīme lietā. Savukārt izņemšana notiek, ja nepieciešams atņemt

noziedzīga nodarījuma rīkus, noziedzīgā veidā iegūtas vērtības un

citus priekšmetus un dokumentus, kuriem ir nozīme lietā, un ja

precīzi zināms, kur un pie kā tie atrodas. Kratīšanu un izņemšanu

izdara uz izziņas izdarītāja vai prokurora motivēta lēmuma

pamata. Kratīšanu drīkst izdarīt tikai uz tiesneša lēmuma pamata.

Neatliekamos gadījumos ar prokurora piekrišanu kratīšanu drīkst

izdarīt bez tiesneša lēmuma, taču tad par to jāpaziņo tiesnesim

24 stundu laikā.

247. Personas kratīšana notiek

saskaņā ar kratīšanas iepriekšminēto vispārējo kārtību. Bez īpaša

lēmuma to var izdarīt: 1) aizturot vai ievietojot apcietinājumā;

2) ja ir pietiekams pamats domāt, ka persona, kas atrodas tais

telpās vai vietā, kur notiek kratīšana vai izņemšana, slēpj pie

sevis priekšmetus vai dokumentus, kuriem var būt nozīme

lietā.

248. Apskate tiek veikta, lai

atklātu noziedzīga nodarījuma pēdas un citus lietiskos

pierādījumus, noskaidrotu notikuma apstākļus, kā arī citus

apstākļus, kam ir nozīme krimināllietā. Izziņas izdarītājs vai

prokurors izdara notikuma vietas apskati, kā arī citas - apvidus,

telpu, priekšmetu un dokumentu - apskates.

249. Izziņas izdarītājam vai

prokuroram ir tiesības izdarīt apsūdzētā, aizdomās turētā,

liecinieka vai cietušā aplūkošanu, ja nepieciešams konstatēt uz

viņu miesas noziedzīga nodarījuma pēdas vai sevišķas pazīmes, bet

nav vajadzīga tiesmedicīniskā ekspertīze. Par aplūkošanas

izdarīšanu izziņas izdarītājs vai prokurors pieņem lēmumu. Lēmums

par aplūkošanu ir obligāts personai, uz kuru tas attiecas. Ja

aizdomās turētais vai apsūdzētais atsakās no aplūkošanas, izziņas

izdarītājs vai prokurors ir tiesīgs aplūkošanu izdarīt piespiedu

kārtā, norādot par to protokolā.

250. Aresta uzlikšana mantai

nozīmē, ka, lai nodrošinātu civilprasību vai iespējamo mantas

konfiskāciju, izziņas izdarītājam vai prokuroram jāuzliek arests

apsūdzētā vai aizdomās turētā, vai to personu mantai, kuras pēc

likuma ir materiāli atbildīgas par viņu darbību, vai citu personu

mantai, pie kurām atrodas noziedzīgā kārtā iegūtā manta. Arestu

mantai var uzlikt vienlaikus ar kratīšanu vai izņemšanu vai

patstāvīgi. Par aresta uzlikšanu mantai, izziņas izdarītājs vai

prokurors sastāda motivētu lēmumu.

251. Aresta uzlikšanu

korespondencei un tās izņemšanu pasta un telegrāfa iestādēs var

izdarīt tikai izmeklējot smagus un sevišķi smagus noziegumus un

uz tiesneša vai tiesas lēmuma pamata. Saņēmis tiesneša vai tiesas

lēmumu korespondences izņemšanai, izziņas izdarītājs vai

prokurors nosūta lēmumu par izņemšanu attiecīgajai pasta un

telegrāfa iestādei, liek korespondenci aizturēt un paziņo savu

ierašanās laiku izņemšanas izdarīšanai.

252. Pamatojoties uz tiesas vai

tiesneša lēmumu konkrētajā krimināllietā par noziegumiem, ja ir

pietiekams pamats uzskatīt, ka sarunu noklausīšanās vai

informācijas iegūšana no tehniskajiem līdzekļiem var sniegt

ziņas, kam ir būtiska nozīme lietā, drīkst noklausīties

noziedzīga nodarījuma izdarīšanā aizdomās turētās personas vai

apsūdzētā sarunas pa telefonu un citām sarunu ierīcēm, kā arī

drīkst iegūt informāciju no tehniskajiem līdzekļiem, kurus

izmanto aizdomās turētā persona vai apsūdzētais. Lēmumu par

sarunu noklausīšanos vai informācijas iegūšanu no tehniskajiem

līdzekļiem nosūta izpildīšanai policijai. Ja pret cietušo,

liecinieku vai citām personām, kuras piedalās lietā ir izteikti

draudi pielietot vardarbību, izspiešanu vai izdarīt citas

pretlikumīgas darbības, pēc šo personu iesnieguma un ar viņu

piekrišanu var noklausīties šo personu telefona vai citu sarunu

ierīču sarunas bez tiesas vai tiesneša lēmuma.

253. Lai noskaidrotu, vai zināmos

apstākļos un zināmā veidā varējis notikt kāds notikums vai

darbība, kam ir nozīme lietā, kā arī lai pārbaudītu izmeklēšanā

iegūtos datus, izziņas izdarītājs vai prokurors var izdarīt

izmeklēšanas eksperimentu. Aizliegts izdarīt izmeklēšanas

eksperimentu, kas pazemo personas cieņu, apdraud tās dzīvību un

veselību, pārkāpj sabiedrisko drošību un morāles normas vai kas

var radīt būtisku kaitējumu valsts un sabiedriskajam īpašumam un

personas mantai. Par izmeklēšanas eksperimentu tiek sastādīts

protokols, bet vajadzības gadījumā izziņas izdarītājs vai

prokurors pieņem attiecīgu lēmumu.

254. Izziņas izdarītājs vai

prokurors var pārbaudīt uz vietas apsūdzētā, aizdomās turētā,

cietušā vai liecinieka liecības viņu pašu klātbūtnē. Pārbaude

notiek salīdzinot liecības ar vietas apstākļiem. Attiecīgas

darbības pieļaujamas ar nosacījumu, ka tās nepazemo dalībnieku un

apkārtējo personu cieņu un nav kaitīgas viņu veselībai. Par

liecību pārbaudi uz vietas tiek sastādīts protokols.

255. Līdzīgi kā Kriminālprocesa

kodeksā, arī Operatīvās darbības likumā ir iekļautas normas, kas

nepieļauj patvaļīgu un nepamatotu iejaukšanos personas tiesībās

uz mājokļa un korespondences neaizskaramību. Saskaņā ar minētā

likuma 8. pantu operatīvā korespondences kontrole, operatīvā

informācijas iegūšana no tehniskajiem līdzekļiem, operatīvā

nepublisku sarunu slepena noklausīšanās (arī pa tālruni, ar

elektroniskajiem un cita veida sakaru līdzekļiem) un operatīvā

iekļūšana veicama ar tiesnešu akceptu. Atļauju veikt šos

operatīvās darbības pasākumus var izsniegt uz laiku līdz trim

mēnešiem un pamatotas nepieciešamības gadījumā to var pagarināt,

taču tikai uz to laiku, kamēr attiecībā uz personu tiek veikta

operatīvā izstrāde. Izņēmumu gadījumos, tas ir, kad jārīkojas

nekavējoties, lai novērstu valstij svarīgu interešu apdraudējumu,

terora vai diversijas aktu, slepkavību vai citu smagu noziegumu,

kā arī tad, kad reāli ir apdraudēta personas vai tās tuvu

radinieku dzīvība, veselība vai īpašums, šos operatīvās darbības

pasākumus var veikt bez tiesneša akcepta. Par to 24 stundu laikā

jāpaziņo prokuroram un 72 stundu laikā jāsaņem tiesneša akcepts.

Pretējā gadījumā operatīvās darbības pasākumu veikšana ir

jāpārtrauc. Pie tam, šā likuma 5. pants nosaka, ja persona

uzskata, ka operatīvās darbības subjekts ar savu rīcību ir

pārkāpis tās likumīgās tiesības un brīvības, šī persona ir

tiesīga iesniegt sūdzību prokuroram, kas, veicis pārbaudi, sniedz

atzinumu par operatīvās darbības subjekta amatpersonu atbilstību

likumam, vai arī tā var griezties ar prasību tiesā.

256. Personas tiesības uz

personiskās dzīves neaizskaramību, mājokļa neaizskaramību,

korespondences noslēpumu, goda un cieņas aizsardzību tiek

paredzētas arī vairākos citos tiesību aktos, kas regulē

sabiedriskās attiecības specifiskās jomās.

257. Likuma "Par presi un citiem

masu informācijas līdzekļiem" 7.pants noteic, ka aizliegts

publicēt korespondences, telefonsarunu un telegrāfisko ziņojumu

saturu bez adresāta un autora vai viņu mantinieku piekrišanas, kā

arī informāciju, kura aizskar fizisko un juridisko personu godu

un cieņu un ceļ tām neslavu. Tāpat aizliegts publicēt ziņas par

personas veselības stāvokli bez viņu piekrišanas.

258. 1997.gada Ārstniecības likuma