13. pants
"Tiesas spriešana, pamatojoties uz personu vienlīdzību

likuma un tiesas priekšā", noteic, ka "krimināllietās tiesu

spriež, pamatojoties uz personu vienlīdzību likuma un tiesas

priekšā neatkarīgi no viņu izcelsmes, sociālā un mantiskā

stāvokļa, rases un nacionālās piederības, dzimuma, izglītības,

valodas, attieksmes pret reliģiju, nodarbošanās veida un

rakstura, dzīves vietas un citiem apstākļiem."

334. Civilprocesa likuma 1.pants

"Personas tiesības uz tiesas aizsardzību" garantē katrai

fiziskajai un juridiskajai personai tiesības uz savu aizskarto

vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu

aizsardzību tiesā. Šī likuma 9.pants noteic, ka civilprocesā

pusēm ir vienlīdzīgas procesuālās tiesības, un tiesa nodrošina

pusēm vienādas iespējas izmantot tām piešķirtās tiesības savu

interešu aizsardzībai.

335. Savukārt saskaņā ar

Administratīvā procesa likumu, kas stāsies spēkā 2003.gada

1.jūlijā, 6.pantu "pastāvot vienādiem faktiskajiem un

tiesiskajiem lietas apstākļiem, iestāde un tiesa pieņem vienādus

lēmumus neatkarīgi no administratīvā procesa dalībnieku dzimuma,

vecuma, rases, ādas krāsas, valodas, reliģiskās pārliecības,

politiskajiem vai citiem uzskatiem, sociālās izcelšanās,

tautības, izglītības, sociālā un mantiskā stāvokļa, nodarbošanās

veida un citiem apstākļiem".

PAKTA 27.

PANTS

336. Satversmes 114.pants noteic,

ka "personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības

saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras

savdabību."

Mazākumtautību

tiesības saglabāt savu reliģiju

337. Kā jau minēts šajā ziņojumā

(260.-262.paragrāfi), spēkā esošais Reliģisko organizāciju likums

garantē reliģiskās pārliecības brīvību, kā arī vecāku tiesības

audzināt bērnus saskaņā ar savu reliģisko pārliecību.

338. Saskaņā ar Reliģisko

organizāciju likumu valsts un pašvaldību pārziņā esošajās

mazākumtautību skolās, ievērojot skolēnu un viņu vecāku vai

aizbildņu vēlēšanos, Izglītības un zinātnes ministrijas

noteiktajā kārtībā var pasniegt attiecīgajai mazākumtautībai

raksturīgās ticības mācību.

Mazākumtautību

tiesības saglabāt savu valodu

339. Patlaban Latvijā darbojas

vairāk nekā 200 mazākumtautību skolas - 179 krievu skolas, 6 poļu

skolas, 2 ebreju skolas, viena ukraiņu, viena igauņu, viena

lietuviešu un viena baltkrievu skola, kā arī čigānu klases

vairākās skolās. Vispārējās izglītības likuma 42.panta 2.daļa

noteic, ka "vispārējās vidējās izglītības programmu attiecīgajā

virzienā var apvienot ar mazākumtautību izglītības programmu,

iekļaujot tajā mazākumtautību dzimto valodu, ar mazākumtautību

identitāti un integrāciju Latvijas sabiedrībā saistīto mācību

saturu.". Izglītības un zinātnes ministrija noteic mācību

priekšmetus mazākumtautību izglītības programmu ietvaros, kas ir

mācāmi valsts valodā. Ministrija ir sagatavojusi četrus

mazākumtautību izglītības programmas modeļus, kuri savstarpēji

atšķiras pēc mazākumtautības un latviešu valodā mācīto priekšmetu

skaita proporcijas. Tādējādi mazākumtautību izglītības programmas

nodrošina iespēju mazākumtautību pārstāvjiem apgūt latviešu

valodu un kultūru, nezaudējot savas nacionālās identitātes

apziņu.

340. Bibliotēkas Latvijā

tradicionāli ir centušās savos krājumos ietvert grāmatas un citus

izdevumus Latvijas mazākumtautību valodās. Vēsturiski ir

izveidojies, ka dominējošais īpatsvars līdzās latviešu valodā

izdotajai literatūrai ir bijis izdevumiem krievu valodā - arī

pašlaik tie sastāda 40-45% no kopējā bibliotēku krājumu apjoma.

Lietuvas pierobežas rajonu bibliotēkās plašāk ir pieejamas

grāmatas lietuviešu valodā, Igaunijas pierobežā - grāmatas igauņu

valodā, Krievijas pierobežā - grāmatas krievu valodā. Izdevumus

dažādās valodās Rīgas iedzīvotājiem piedāvā specializētās

publiskās bibliotēkas - Svešvalodu literatūras bibliotēka

Kongresu namā, Ziemeļvalstu literatūras bibliotēka. Grāmatas

ebreju valodā koncentrējas Rīgas Ebreju kopienas bibliotēkā.

Grāmatas citās valodās (angļu, vācu, franču, zviedru, dāņu u.c.)

bibliotēku krājumos sastāda apmēram 10% no kopējā apjoma.

Mazākumtautību

tiesības saglabāt savu kultūru

341. Informācija par spēkā esošo

1991.gada likumu "Par Latvijas nacionālo un etnisko grupu brīvu

attīstību un tiesībām uz kultūras autonomiju" ir sniegta Latvijas

sākotnējā ziņojuma 138.-146.paragrāfos.

342. Patlaban Latvijā darbojas

aptuveni 150 mazākumtautību kultūras biedrības, iznāk 18 preses

izdevumi krievu valodā, 2 - baltkrievu, 2 - lietuviešu un pa

vienam izdevumam ivritā, igauņu, lībiešu un poļu valodās.

343. Pastāvīgs valsts atbalsts ir

Rīgas Krievu drāmas teātrim, kā arī Daugavpils teātra un Valsts

Leļļu teātra krievu trupas izrādēm. Šim mērķim ik gadus tiek

izlietoti apmēram 25% no teātriem paredzētās kopējās valsts

dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem.Līdzās teātriem, kas saņem

pastāvīgu valsts budžeta atbalstu, darbojas arī neatkarīgi

privāti teātri un teātru trupas, kas iestudē izrādes krievu

valodā, piemēram, Krievu Jaunatnes teātris. Šādiem teātriem un

trupām ir tiesības un iespējas saņemt finansējumus no valsts

fondiem. Mazākumtautību skolās darbojas dramatiskie kolektīvi, un

katru gadu notiek skolu teātru festivāls "Krievu klasika", ko

finansiāli atbalsta Kultūrkapitāla fonds.

344. 1995.gadā tika apstiprinātas

"Latvijas valsts kultūrpolitikas pamatnostādnes", kurās definēti

kultūrpolitikas pamatprincipi - uz savstarpējas cieņas un

tolerances balstīta kultūru līdzāspastāvēšana un

kultūrautonomija, ko īsteno daudzās kultūras biedrības. Arī

valsts programmā "Sabiedrības integrācija Latvijā" ir iekļauta

kultūras sadaļa, kuras īstenošanas Rīcības plāns paredz gan izdot

grāmatas dažādo Latvijā dzīvojošo mazākumtautību dzimtajās

valodās, gan sadarbībā ar masu informācijas līdzekļiem veicināt

sabiedrības izpratni par kultūru daudzveidības nozīmi, gan veikt

dažādus citus informatīvus pasākumus. 2001.gadā dibinātais

Sabiedrības integrācijas fonds finansiāli atbalsta arī etnisko

integrāciju un 2002.gadā 50% no projektu finansējumam

atvēlētajiem līdzekļiem ir ieplānots novirzīt NVO projektiem

etniskās integrācijas jomā, t.sk. arī mazākumtautību kultūras

biedrību un asociāciju atbalstam.

345. 1998.gadā tika izveidota

valsts bezpeļņas akciju sabiedrības Kultūrkapitāla fonds, kurš

konkursa kārtībā sadala valsts budžeta līdzekļus kultūras

projektu finansēšanai. Šādos konkursos var piedalīties jebkura

persona, iesniedzot projekta pieteikumu. Daudzi no Kultūrkapitāla

fonda atbalstītajiem projektiem sekmē gan kultūras identitāti kā

savstarpēju izpratni veicinošu faktoru, gan veicina etnisko grupu

kultūras mantojuma apzināšanos un popularizēšanu.

346. Ir izstrādāta un apstiprināta

nacionālā programma "Kultūra", kuras katrā no 10 apakšprogrammām

(katrā kultūras nozarē) ir sadaļa "Sabiedrības integrācija", kas

paredz pasākumu kopumu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras

mantojuma popularizēšanai, tādējādi veicinot savstarpējo izpratni

un sabiedrības integraciju kopumā.

347. Kopš izveidošanas 1998.gadā

Kultūrkapitāla fonds ir finansiāli atbalstījis vairākus

sabiedrības integrāciju veicinošus pasākumus - krievu valodā

tulkoti vairāki mūsdienu latviešu autoru prozas darbi, ukraiņu

valodā - latviešu autoru dzeja, iznākušas grāmatas lībiešu,

igauņu, lietuviešu, vācu, poļu un baltkrievu valodās. Valsts

daļēji finansējusi vairākus kultūras centru projektus, regulāri

tiek atbalstīti krievu valodā iznākošie literārie žurnāli

"Daugava","Špiļ" un "Orbita".

348. Tāpat valsts atbalsts ir

piešķirts Dziesmu svētkiem, kuros ar atsevišķu programmu piedalās

mazākumtautību kolektīvi. Katru otro gadu tiek rīkots

mazākumtautību kultūras festivāls "Latvijas vainags", kurā

piedalās aptuveni 600 ārvalstu un Latvijas dalībnieku - uzbeku,

grieķu, moldāvu, krievu, ukraiņu, baškīru tautību kolektīvi, tai

skaitā Latvijas nacionālo kultūras biedrību kolektīvi. Divas

reizes gadā notiek mazākumtautību skolu festivāls "Zelta

kamolītis", kurā piedalās Latvijas mazākumtautību dejotāji, kori,

vokālie un folkloras ansambļi, līdz ar to nodrošinot iespēju

bērniem saglabāt un kopt savu nacionālo identitāti.