21. pants

281. Tiesības uz miermīlīgi

sapulču rīkošanu ir nostiprinātas Satversmes 103.pantā, kurš

paredz, ka "valsts aizsargā iepriekš pieteiktu miermīlīgu sapulču

un gājienu, kā arī piketu brīvību.". Likuma "Par sapulcēm,

gājieniem, piketiem" 3.pants noteic, ka "katram cilvēkam

atbilstoši šim likumam ir tiesības organizēt miermīlīgas

sapulces, gājienus un piketus, kā arī piedalīties tajos.". Šis

pats pants paredz, ka "šo tiesību izmantošanu nedrīkst pakļaut

nekādiem ierobežojumiem, izņemot tos, kas ir noteikti ar likumu

un ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizstāvētu valsts

un sabiedrības drošības intereses, nepieļautu nekārtības vai

noziegumus, aizsargātu sabiedrības veselību un tikumību, kā arī

citu cilvēku tiesības un brīvības. Valsts ne tikai nodrošina

pulcēšanās iespējas, bet arī gādā, lai pulcēšanās netiktu

traucēta.".

282. Pasākumu rīkošanai tā

organizatoram ir jāsaņem no attiecīgās pašvaldības izziņa, kas

apliecina, ka pašvaldībai nav iebildumu pret pasākuma rīkošanu.

Netiek pieļautas vienīgi tādas sapulces, gājieni un piketi, kas

organizēti, neievērojot likumā noteiktās prasības. Sapulces,

gājiena vai piketa vadītājs un viņa palīgi atbild par šā likuma

noteikumu ievērošanu un par kārtības uzturēšanu pasākuma laikā.

Kārtības uzturēšanu viņi nodrošina gan personīgi, gan ar kārtības

uzturētāju palīdzību.

283. Saskaņā ar minēto likumu

pasākumu laikā aizliegts vērsties pret Latvijas neatkarību,

izteikt priekšlikumus par Latvijas valsts iekārtas vardarbīgu

grozīšanu, aicināt nepildīt likumus, sludināt vardarbību,

nacionālo un rasu naidu, klaju fašisma vai komunisma ideoloģiju,

veikt kara propagandu, kā arī slavēt vai aicināt izdarīt

noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus. Tāpat

organizēto pasākumu laikā aizliegts:

1) turēt pie sevis ieročus vai

citus priekšmetus, kas pēc sava rakstura ir paredzēti vai var

tikt piemēroti miesas bojājumu nodarīšanai cilvēkiem vai mantas

bojāšanai;

2) būt apgādātam ar pasīvās

aizsardzības līdzekļiem (ķiveri, kasku, bruņuvesti u.tml.);

3) slēpt savu seju zem maskas;

4) tērpties formas tērpā vai tam

līdzīgā tērpā, lai paustu noteiktus politiskos uzskatus;

5) izmantot bijušās PSRS, Latvijas

PSR un fašistiskās Vācijas karogus, ģerboņus un himnas;

6) veikt darbības, kas ir pretrunā

ar tikumību;

7) rīkoties tādā veidā, kas rada

draudus sapulces, gājiena vai piketa dalībnieku vai citu personu

drošībai un veselībai.

284. Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 226.pants nosaka administratīvo atbildību par sabiedrisko

pasākumu organizēšanas un norises kārtības pārkāpšanu, bet

Krimināllikuma 226. pantā noteikta atbildība par sabiedrisko

pasākumu organizēšanas vai norises kārtības pārkāpšanu, ko

izdarījis pasākuma organizētājs vai cita persona, ja tās

rezultātā iestājušās smagas sekas.

PAKTA