10. pants

Satversmes 96.pants

noteic, ka ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves

neaizskaramību. Indivīda tiesības uz privāto dzīvi aizsargā arī

Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas

(turpmāk - Konvencija) 8.pants un Starp tautiskā pakta par

pilsoņu un politiskajām tiesībām 17.pants, kas noteic, ka

nedrīkst patvarīgi vai nelikumīgi iejaukties neviena privātajā

dzīvē. Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi un tiesību

doktrīnu tiesības uz privāto dzīvi ietver visdažādāko indivīda

tiesību spektru. Tās aizsargā indivīda fizisko un garīgo

integritāti, godu un cieņu, vārda un identitātes izmantošanu,

personas datus un skar citus ar privāto dzīvi saistītus aspektus

(sk.: van Dijk P., van Hoof G.J.H. Theory and Practice of the

European Convention on Human Rights. Third Edition. - the Hague,

London, Boston: Kluwer Law International, 1998, p.489).

Tiesības uz privāto dzīvi nozīmē,

ka indivīdam ir tiesības uz savu privāto telpu, tiesības dzīvot

pēc sava prāta, saskaņā ar savu būtību un vēlmēm attīstīt un

pilnveidot savu personību, iespējami minimāli ciešot no valsts

vai citu personu iejaukšanās. Šīs tiesības ietver indivīda

tiesības būt atšķirīgam, saglabāt un attīstīt īpašības un spējas,

kas viņu atšķir no citiem cilvēkiem un individualizē (sk.:

Loucaides L.G. Personality and Privacy under the European

Convention on Human Rights // The British Yearbook of

International Law 1990. - London: Clarendon Press, 1991,

p.175).

Tiesības uz privāto dzīvi ietver

tiesības uz savu ķermeni, arī tiesības nodarīt kaitējumu savai

veselībai, pat izdarīt pašnāvību (sk.: Nowak M. U. N. Covenant

on Civil and Political Rights. CCPR Commentary. - Kehl,

Strasbourg, Arlington: N.P.Engel, Publisher, 1993, p.297).

Lai gan tabakas, alkohola, narkotisko un psihotropo vielu

lietošana arī nopietni kaitē cilvēka veselībai, izvēle lietot vai

nelietot šādas vielas ietilpst indivīda tiesību uz privāto dzīvi

saturā.

Līdz ar to kriminālatbildības

noteikšana par narkotisko un psihotropo vielu lietošanu bez ārsta

nozīmējuma uzskatāma par tiesību uz privātās dzīves

neaizskaramību ierobežojumu.