2. pants

Konstitucionālās

sūdzības iesniedzēja Inga Deržaveca (turpmāk - pieteicēja)

lūdz Latvijas Republikas Satversmes tiesu (turpmāk - Satversmes

tiesa) izvērtēt apstrīdētās normas atbilstību Latvijas Republikas

Satversmes (turpmāk - Satversme) 96.pantam un atzīt to par spēkā

neesošu.

2.1. 2003.gada 21.janvārī

pieteicēja tika administratīvi sodīta saskaņā ar Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 46.pantu ar 30 latu naudas sodu

par narkotisko un psihotropo vielu lietošanu bez ārsta

nozīmējuma. 2003.gada 29.janvārī tika konstatēta atkārtota

narkotisko un psihotropo vielu lietošana bez ārsta nozīmējuma un

ierosināta krimināllieta. 2004.gada 4.martā tiesa pieteicēju

atzina par vainīgu Krimināllikuma 253.2panta pirmajā

daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīja ar

brīvības atņemšanu uz sešiem mēnešiem.

2.2. Pieteicēja uzskata, ka

Satversmes 96.pantā noteiktās pamattiesības uz privātās dzīves

neaizskaramību ietver tiesības lietot jebkuru no valstī pieejamām

apreibinošām vielām. Viņa atzīst, ka sabiedrības tikumības

interesēs valstij ir tiesības reglamentēt tikai apreibinošo vielu

publisku lietošanu. Ar likumu tiek reglamentēta alkohola un

tabakas lietošana, savukārt narkotisko un psihotropo vielu

lietošanas reglamentācija ir aizstāta ar totālu aizliegumu. Pēc

pieteicējas domām, par narkotisko un psihotropo vielu publisku

lietošanu paredzama tāda pati atbildība kā par alkohola un

tabakas lietošanu.

Pieteicēja uzsver, ka nav

pieļaujams paredzēt kriminālatbildību par narkotisko un

psihotropo vielu lietošanu savā mājā vai dzīvoklī. Šo atziņu

pieteicēja argumentē ar ASV Augstākās tiesas tiesneša Harlana

(Harlan) izteikumu, ka māja ir tā vieta, kur cilvēks var

paļauties uz to, ka viņa tiesības uz privāto dzīvi tiks

respektētas [Katz v. United States, 389 U. S. 347

(1967)].

2.3. Pieteikumā norādīts,

ka apstrīdētā norma ir vērsta pret atkarīgajiem narkotisko un

psihotropo vielu lietotājiem. Pieteicēja uzskata, ka atkarība no

narkotiskajām un psihotropajām vielām ir slimība un šādu vielu

lietošana ir slimības izpausme, nevis noziedzīga darbība. Līdz ar

to par šādu vielu lietošanu nedrīkst sodīt. Pieteicēja atsau cas

uz ASV Augstākās tiesas spriedumu lietā "Robinson v.

California" [370 U. S. 660 (1962)], ar kuru par

nekonstitucionālu tika atzīta Kalifornijas štata tiesību norma,

kas paredzēja kriminālatbildību par atkarību no narkotiskajām

vielām. ASV Augstākā tiesa atzina, ka saskaņā ar šo normu cilvēks

tika atzīts par vainīgu nozieguma izdarīšanā un sodīts viņa

slimības dēļ un tas uzskatāms par cietsirdīgu sodu.

Pieteicēja min Latvijas

Kriminālkodeksa 222.8panta trešo daļu, kas paredzēja

personas atbrīvošanu no kriminālatbildības, ja tā labprātīgi

vērsusies medicīnas iestādē pēc medicīniskās palīdzības sakarā ar

narkotisko un psihotropo vielu lietošanu nemedicīniskā nolūkā.

Šāda regulējuma trūkums Krimināllikumā apstrīdēto normu padarot

līdzīgu ASV Augstākās tiesas atceltajai Kalifornijas štata

tiesību normai.