3. pants

Institūcija, kas

izdevusi apstrīdēto aktu, - Latvijas Republikas Saeima

(turpmāk - Saeima) nepiekrīt konstitucionālajā sūdzībā minētajiem

pieteicējas argumentiem un lūdz Satversmes tiesu atzīt pieteikumu

par nepamatotu un noraidīt.

3.1. Saeima norāda, ka

apstrīdētā norma Krimināllikumā iekļauta pēc Valsts prezidentes

ierosinājuma, lai noteiktu atšķirīgu atbildību un sodu narkotisko

un psihotropo vielu lietotājiem un šādu vielu izplatītājiem.

Atbildes rakstā minēts, ka, lai

gan Konvencijā pret narkotisko un psihotropo vielu nelegālu

apriti "nav skaidri teikts, ka kriminālatbildība jāparedz arī par

nelegālu narkotisko un psihotropo vielu lietošanu, tomēr šī

darbība nepārprotami ir cieši un nesaraujami saistīta ar

narkotisko un psihotropo vielu iegādes un glabāšanas faktu".

Latvija nav vienīgā valsts, kas paredzējusi atbildību par

narkotisko un psihotropo vielu lietošanu, jo arī Norvēģijas,

Zviedrijas un Somijas normatīvajos aktos ir normas, kas paredz

par to piemērot cietumsodu.

3.2. Saeima uzskata, ka

Satversmes 96.pantā noteiktās pamattiesības uz privātās dzīves

neaizskaramību nav absolūtas un Satversmes 116.pants ļauj tās

ierobežot. Apstrīdētajā normā paredzētais cilvēktiesību

ierobežojums ir attaisnojams, jo:

1) tas ir noteikts ar likumu;

2) tam ir leģitīms mērķis -

aizsargāt sabiedrības drošību, labklājību un tikumību;

3) tas ir atzīstams par

neatliekamu sociālo nepieciešamību, jo narkotisko un psihotropo

vielu neatļauta lietošana ir bīstama cilvēka garīgajai un

fiziskajai veselībai, izraisa atkarību, provocē vardarbību un

cita veida prettiesisku uzvedību, tā visa rezultātā narkomāns

apdraud sevi un apkārtējos, izputina ģimeni un rada citas ļoti

nopietnas problēmas sabiedrības dzīvē;

4) tas ir samērīgs, jo

kriminālatbildība paredzēta tikai tajos gadījumos, kad

narkotiskās un psihotropās vielas bez ārsta nozīmējuma ir

lietotas atkārtoti gada laikā. Bez tam tiesai ir dota iespēja

piemērot alternatīvus sodus. Gan Krimināllikumā, gan Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksā ietvertās normas par narkotisko

un psiho tropo vielu neatļautu lietošanu var uzskatīt par

stimulējošu līdzekli, lai personai rastos motivācija labprātīgi

uzsākt ārstēšanos no narkotisko un psihotropo vielu atkarības.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss (46.panta otrā daļa)

paredz atbrīvot personu no administratīvās atbildības, ja tā

labprātīgi vērsusies ārstniecības iestādē pēc medicīniskās

palīdzības, bet Krimināllikums (59.panta ceturtā daļa) paredz

tiesai iespēju atbrīvot no soda izciešanas personu, kura

piekritusi ārstēties no narkotisko un psihotropo vielu

atkarības.