15. pants

Kad pavēste vai līdzvērtīgs

dokuments, lai ierastos tiesā, ir bijis jānosūta uz citu valsti

nolūkā to izmantot saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem un

atbildētājs nav ieradies, tiesas lēmums nav jāpasludina, pirms

nav noskaidrots, ka:

a) dokuments tika izmantots

saskaņā ar dokumenta saņēmējvalsts nacionālo likumdošanu par

dokumentu izmantošanu attiecībā uz personām, kas atrodas šīs

valsts teritorijā,

b) dokuments faktiski tika

nodots atbildētajam vai nosūtīts uz tā dzīvesvietu kādā citā

veidā, kas paredzēts šajā Konvencijā,

un ka katrā no šiem gadījumiem

dokumentu izmantošana vai nodošana tika veikta laikā, kas ir

bijis pietiekams, lai dotu atbildētājam iespēju

aizstāvībai.

Katrai Līgumslēdzējai valstij ir

tiesības paziņot, ka tiesnesis, neskatoties uz šī panta 1.

punkta noteikumiem, var pasludināt spriedumu, pat ja nav

saņemta izmantošanas apliecība vai dokuments nav nodots, ja ir

ievēroti šādi noteikumi:

a) dokuments tika nosūtīts,

izmantojot vienu no šajā Konvencijā paredzētiem veidiem,

b) no dokumenta nosūtīšanas

datuma ir notecējis termiņš, ko tiesnesis atzīst par atbilstošu

konkrētajā lietā, bet šis termiņš nevar būt mazāks par 6

mēnešiem,

c) nekāda apliecība nav saņemta,

kaut arī tikuši izmantoti visi iespējamie līdzekļi, lai to

saņemtu ar kompetentu institūciju starpniecību, kam lūgums

adresēts.

Tomēr, neskatoties uz

iepriekšējā punkta noteikumiem, nepieciešamības gadījumā

tiesnesis var prasīt, lai tiktu veikti pagaidu vai drošības

pasākumi.