Par Latvijas Republikas pievienošanos Hāgas 1970.gada 18.marta konvencijai par pierādījumu pieprasīšanu ārvalstīs civilajos un komerciālajos jautājumos un Hāgas 1965.gada 15.novembra konvencijai par tiesas un ārpustiesas dokumentu izmantošanu civilajos un komerciālajos jautājumos

16. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17

Kad pavēste vai līdzvērtīgs

dokuments, lai ierastos tiesā, ir bijis jānosūta uz citu valsti

nolūkā to izmantot saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem un

tiesas lēmums ir stājies spēkā attiecībā uz atbildētāju, kas

tiesā nav ieradies, tiesnesim ir tiesības atlikt apelācijas

termiņa beigas, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

a) atbildētājs nav zinājis par

dokumentu nepieciešamajā laikā, lai aizstāvētos, vai arī nav

zinājis par spriedumu nepieciešamajā laikā, lai iesniegtu

apelāciju, pie tam atbildētājs šajā nezināšanā nav

vainojams,

b) ja atbildētājs pēc būtības ir

sācis prima facie aizstāvību.

Iesniegums par apelācijas

termiņa beigu atlikšanu var tikt pieņemts saprātīga termiņa

laikā pēc tam, kad atbildētājs ir uzzinājis par spriedumu.

Katra Līgumslēdzēja valsts var

paziņot, ka iesniegums netiks pieņemts, ja tas ir iesniegts pēc

paziņojumā noteiktā termiņa izbeigšanās, bet šis termiņš nekādā

gadījumā nevar būt mazāks par gadu, skaitot no dienas, kad

stājas spēkā tiesas lēmums.

Šis pants neattiecas uz tiesas

lēmumiem, kas nosaka personas statusu un rīcībspēju.