Par Latvijas Republikas pievienošanos Hāgas 1970.gada 18.marta konvencijai par pierādījumu pieprasīšanu ārvalstīs civilajos un komerciālajos jautājumos un Hāgas 1965.gada 15.novembra konvencijai par tiesas un ārpustiesas dokumentu izmantošanu civilajos un komerciālajos jautājumos

5. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17

Valsts Centrālajai institūcijai,

kam lūgums ir adresēts, pašai ir jāizmanto dokuments vai

jāvienojas, ka atbilstoša institūcija to izmantos:

a) saskaņā ar noteikumiem, kas

paredzēti šīs valsts likumdošanā par dokumentu izmantošanu

valsts iekšējā darbībā attiecībā uz personām, kas atrodas tās

teritorijā, vai

b) saskaņā ar noteikumiem, kuru

ievērošanu lūdz dokumenta iesniedzējs, izņemot gadījumus, kad

šādi noteikumi ir pretrunā ar tās valsts likumiem, kuras

Centrālajai institūcijai lūgums ir adresēts.

Šī panta 1(b) paragrāfā

minētajos gadījumos dokumentu vienmēr var izmantot, ja šī

dokumenta adresāts to pieņem brīvprātīgi.

Ja dokuments ir jāizmanto

saskaņā ar šī panta 1.paragrāfu, Centrālā institūcija var

prasīt, lai dokuments būtu rakstīts vai tulkots oficiālajā

valodā vai kādā no tās valsts oficiālajām valodām, kurai lūgums

adresēts.

Tā lūguma daļa, kas ir izteikta

šajā Konvencijas noteiktajā formā un kas satur izmantojamā

dokumenta īsu satura izklāstu, ir jāpievieno šim

dokumentam.