Par Latvijas Republikas sākotnējo ziņojumu par 1979.gada 18.decembra Konvencijas par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu izpildi Latvijas Republikā laikposmā līdz 2002.gada 1.janvārim 12. pants

Tiesības uz veselības aprūpi

221. Latvijā spēkā esošie

tiesību akti nekādi nediskriminē sievietes tiesību uz veselības

aizsardzību īstenošanā. Ārstniecības likumā9 ir

noteikts, ka pacientam, viņa tuvākajiem radiniekiem vai

likumīgajiem pārstāvjiem (aizgādņiem, aizbildņiem) ir tiesības

izvēlēties Latvijā esošu ārstniecības iestādi un ārstniecības

personu slimību un traumu diagnostikai, ārstēšanai un pacienta

rehabilitācijai. Pacientam ir tiesības uz kvalitatīvu, laipnu un

cieņpilnu ārstēšanu un aprūpi.

222. Minētais Ārstniecības

likums noteic, ka ikvienam ir tiesības saņemt neatliekamo

palīdzību Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Valsts

garantētais medicīniskās palīdzības apjoms Ministru kabineta

noteiktajā kārtībā tiek sniegts Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem,

ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuru pasē ir personas kods un

kuri reģistrēti Iedzīvotāju reģistrā, kā arī aizturētajām,

apcietinātajām un ar brīvības atņemšanu notiesātajām personām.

Šāda palīdzība tiek sniegta tajā laikā un vietā, kur tā ir

nepieciešama, un ārstniecība šādos gadījumos tiek veikta saskaņā

ar Labklājības ministrijas apstiprināto standartu.

223. Valsts garantēto

medicīnisko palīdzību ir tiesības saņemt jebkuram Latvijas

teritorijā dzīvojošam bērnam, arī bērnam, kuram nav piešķirts

personas kods un kurš nav reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā. Bērnam

ir tiesības saņemt bezmaksas valsts garantēto medicīnisko

palīdzību.

Hospitalizācijas

un ārsta apmeklējumu skaits

Hospitalizācijas gadījumi

Ambulatori apmeklējumi

vīrieši

sievietes

vīrieši

sievietes

1997

272003

260628

4887761

6135448

1998

194961

268619

3244590

6211437

1999

210744

263856

3436536

6380160

224. Būtisks veselības

raksturojums ir jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums, kur

Latvijā izpaužas izteikta dzimumu atšķirība (skatīy tabulu):

vīriešu vidējais paredzamais mūža ilgums ir 11 gadus mazāks nekā

sieviešu.

Jaundzimušo

vidējais paredzamais mūža ilgums

Latvijā .

Pilsētās .

Laukos .

Vīrieši

Sievietes

Vīrieši

Sievietes

Vīrieši

Sievietes

1995

60,76

73,10

60,99

73,82

59,57

72,74

1996

63,94

75,62

64,25

75,97

61,42

74,93

1997

64,21

75,88

65,21

76,05

62,85

75,36

1998

64,08

75,54

65,17

75,88

62,16

74,87

1999

64,89

76,20

65,70

76,24

63,67

75,93

2000

64,93

75,98

65,99

76,64

63,46

75,76

225. Latvijā strauji pieaug

HIV/AIDS izplatība. 2000.gadā reģistrēti 466 jauni HIV un 24

jauni AIDS gadījumi, savukārt pēc AIDS Profilakses centra datiem

2001.gadā ir reģistrēti 800 jauni HIV un 42 jauni AIDS gadījumi.

Saslimstība ar HIV 2000.gadā sasniedz 19,7 gadījumus uz 100 000

iedzīvotājiem. 2000.gadā miruši 10 cilvēki, no kuriem 3 miruši

AIDS stadijā. Slimnieku skaitu veido galvenokārt personas vecumā

no 15 - 49 gadiem, pie kam vīriešu skats ir 3 reizes lielāks par

sieviešu skaitu. Galvenais HIV transmisijas ceļš Latvijā ir

pārnešana ar asinīm intravenozo narkotiku lietotāju vidē,

izmantojot kopīgas adatas un šļirces. Palielinoties HIV

infekcijas gadījumu skaitam, pieaug arī inficēto sieviešu skaits.

Līdz ar to draud paplašināties heteroseksuālā izplatība un

vertikālā HIV transmisija (māte-bērns). Patlaban ir dzemdējušas

15 HIV inficētas sievietes, diviem bērniem ir konstatēta

infekcija, četri kā veseli noņemti no uzskaites. 1999.gada

situācija parāda, ka līdzās Latvijai tradicionālajām HIV riska

grupām - intravenozo narkotiku lietotājiem, cietumniekiem,

homoseksuāļiem, heteroseksuāļiem ar riskantu uzvedības modeli,

par jaunām viegli ievainojamām relatīvā riska grupām ir

uzskatāmas sievietes reproduktīvā vecumā, grūtnieces un jaunieši

vecumā no 15 līdz 19 gadiem. Pēc AIDS profilakses centra datiem

ceturtā daļa Latvijas HIV pozitīvo sieviešu infekciju ir

ieguvušas dzimumkontakta ceļā, turklāt šim inficēšanās veidam ir

tendence pieaugt. Ņemot vērā to, ka šādā veidā iespējas sievietei

inficēties ir 2-4 reizes lielākas kā vīrietim, šī tendence ir

sievietes situāciju pasliktinoša.

226. Patlaban Latvijā 55%

no visām HIV inficētajām sievietēm ir vecumā no 20-29 gadiem, 78%

no viņām lieto narkotikas. Attieksme pret abu dzimumu HIV

inficētajiem Latvijā ir vēsa, šī infekcija sabiedrības apziņā

tiek saistīta ar narkotiku lietošanu. Pret HIV inficētu sievieti

sabiedrība izturas salīdzinoši vēl rezervētāk, jo pastāv iespēja,

ka šī sieviete kļūdama māte savu neārstējamo slimību nodos

nākamajai paaudzei. Lielākā daļa šādu sieviešu nekad mūžā nav

sastapušas citas HIV pozitīvas sievietes. HIV pozitīvām sievietēm

nākas sastapties ar sabiedrības novēršanos. Tomēr pārsvarā

gadījumu šīs sievietes ir galvenās savas ģimenes materiālās

labklājības nodrošinātājas un turpina pildīt mājsaimniecībā

nozīmīgākās lomas.

Saslimšana ar

HIV

1995 .

1996 .

1997 .

1998

1999

2000

Vīr.

Siev.

Vīr.

Siev.

Vīr.

Siev.

Vīr.

Siev.

Vīr.

Siev.

Vīr.

Siev.

Kumulatīvais reģistrētais

inficē-šanās gadījumu skaits

206

384

108

738

220

Miruši no HIV

Miruši no AIDS

227. Tabulā sniegti

statistikas dati par veselības aizsardzības jomā ierosināto

krimināllietu skaitu, kur cietušās personas ir sievietes

1995.g

1996.g.

1997.g.

1998.g.

1999.g.

2000.g.

2001.g.

Krimināllikuma pants

reģ.

atkl.

reģ.

atkl.

reģ.

atkl.

reģ.

atkl.

reģ.

atkl.

reģ.

atkl.

reģ.

atkl.