13. pants

239. Nosacījumi, kas

indivīdiem dod iespēju piedalīties dažādās sabiedrības

ekonomiskās dzīves sfērās, Latvijā ir vispārēji un neparedz

dzimumu diskrimināciju. Sieviešu iespēju iesaistīties šajās

sabiedrības dzīves sfērās galvenokārt nosaka viņu sociālās

vienlīdzības pakāpe. Galvenie šo iespēju izmantošanas

ierobežojumi ir saistīti ar to, ka sieviešu ekonomiskās

aktivitātes līmenis ir zemāks, nekā vīriešiem (skat. tabulu

"Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā")

un tradicionāli sievietes veic lielāko daļu ar ģimenes aprūpi

saistīto funkciju.

Ekonomiski

aktīvo iedzīvotāju īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā

(personas vecumā, sākot no 15

gadiem, darbaspēka apsekojuma rezultāti, %)

Pavisam

Vīrieši

Sievietes

1996, IX

59,8

69,8

51,5

1997, IX

59,7

68,6

52,3

1998, IX

58,8

68,8

50,7

1999, IX

58,2

67,8

50,3

2000, IX

56,8

64,7

50,3

Nodarbinātība

(darbaspēka apsekojuma dati uz dotā gada novembri)

15 gadi un vairāk .

Nodarbināti .

pilnu

darba laiku

nepilnu darba laiku

Sievietes

Vīrieši

Sievietes

Vīrieši

Sievietes

Vīrieši

Sievietes

Vīrieši

1996

1086,4

892,0

460,5

505,0

405,1

444,4

55,4

60,6

1997

1091,0

896,5

487,8

527,1

420,9

462,7

66,8

64,4

1998

1088,7

896,4

473,7

533,5

410,1

467,3

63,6

66,2

1999

1088,6

899,0

474,5

515,0

410,5

463,2

64,0

51,8

2000

1090,5

901,4

474,8

492,0

412,5

447,2

62,3

44,8

Nedēļas laika

izlietojums pa galvenajām nodarbinātības grupām 1996.gadā

(stundas, minūtes)

Nodarbinātie

Mācību iestāžu audzēkņi .

Peļņas darbā un mācībās

neiesaistītie

vīrieši

sievietes

vīrieši

sievietes

vīrieši

sievietes

Rūpes par sevi

72:14

70:43

78:46

77:38

81:35

79:17

Kopējā darba slodze

66:13

74:25

51:15

54:21

40:06

51:53

Peļņas darbs

49:44

45:14

00:28

00:15

04:40

01:20

Regulārās mācības

00:20

00:24

43:26

44:04

00:25

00:33

Mājas un bērna aprūpe

16:09

28:47

07:21

10:02

35:01

50:00

Brīvais laiks

27:37

21:46

35:18

33:55

43:29

35:27

Nesadalītais laiks

01:56

01:06

02:40

02:06

02:50

01:23

Tiesības saņemt ģimenes

pabalstus

240. Latvijā pastāv

vispārēja ģimenes pabalstu sistēma, kas ir daļa no valsts

sociālās palīdzības sistēmas. Šo pabalstu izmaksas tiek

finansētas no valsts budžeta. Tiesības uz šo valsts pabalstu

saņemšanu nav saistītas ar personas veiktajiem sociālās

apdrošināšanas maksājumiem. Atbilstoši likumam "Par sociālo

palīdzību" tiesības saņemt sociālo palīdzību ir Latvijas

pilsoņiem, nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuriem

piešķirts personas kods, izņemot personas, kuras ir saņēmušas

termiņuzturēšanās atļauju, bez dzimumu atšķirībām.

241. Pirms sociālās

drošības sistēmas reformas, kas ģimenes pabalstu jomā tiek

īstenota no 1996.gada, ģimenes pabalsti tika piešķirti saskaņā ar

1984.gada 23.februāra PSRS Ministru Padomes un Vissavienības

arodbiedrību centrālās padomes (VACP) "Pamatnoteikumiem

nodrošināšanai ar valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem" un

Ministru kabineta 1995.gada 17.oktobra noteikumiem nr.34

"Noteikumi par pabalstiem un stipendijām".

242. Likums "Par sociālo

palīdzību"10 nodrošina šādu valsts sociālo pabalstu

ģimenēm ar bērniem piešķiršanu - bērna kopšanas pabalsts, bērna

piedzimšanas pabalsts, ģimenes valsts pabalsts. Vispārējā

palīdzība ģimenēm ar bērniem ietver vēl arī šādu palīdzību:

piemaksu pie valsts ģimenes pabalsta sociālās nodrošinājuma

pabalsta apmērā piešķiršana ģimenēm ar bērnu invalīdu līdz 16

gadu vecumam; pabalstu piešķiršana aizbildnim par bērna

uzturēšanu un atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu;

atlīdzība par audžuģimenes pienākumu pildīšanu, aprūpi

institūcijās, adopciju, aizbildnību.

243. Saskaņā ar likumam

"Par sociālo palīdzību" ģimenes valsts pabalstu piešķir personām,

kuras audzina bērnu. Ģimenes valsts pabalstam ir universāls

raksturs, to piešķir par katru bērnu, kas nav vecāks par 15

gadiem, vai ir vecāks par 15 gadiem un apmeklē vispārizglītojošo

skolu un nav stājies laulībā, bet ne ilgāk kā līdz 20 gadu

vecumam. Ja ģimenes valsts pabalsts piešķirts par bērnu invalīdu,

kas nav sasniedzis 16 gadu vecumu, pie pabalsta tiek izmaksāta

piemaksa Ministru kabineta noteiktajā apmērā.

244. Pašlaik Latvijā

ģimenes valsts pabalsta apmērs bērniem, kas piedzimuši līdz

1999.gada 1.janvārim ir 4,25Ls par pirmo bērnu, 5,10Ls jeb 1,2

reizes lielāks - par otro bērnu, 6,80Ls jeb 1,6 reizes lielāks -

par trešo bērnu un 7,65Ls jeb 1,8 reizes lielāks - par ceturto un

nākamajiem bērniem. Bērniem, kas dzimuši pēc 1999.gada 1.janvāra

ģimenes valsts pabalsta apmērs ir 6Ls par pirmo bērnu, 7,20Ls jeb

1,2 reizes lielāks - par otro bērnu, 9,60Ls jeb 1,6 reizes

lielāks - par trešo bērnu un 10,80Ls jeb 1,8 reizes lielāks - par

ceturto un nākamajiem bērniem. Šie pabalsti pašreiz ir

nepietiekami un tiek izstrādāta jauna to izmaksāšanas kārtība un

palielināts to apjoms. Atsevišķas pašvaldības papildus valsts

pabalstiem bērna piedzimšanas gadījumā izmaksā arī pabalstus arī

no sava budžeta.

245. Likums "Par sociālo

palīdzību" noteic, ka bērna kopšanas pabalsts ir regulārs

ikmēneša pabalsts, kas nav atkarīgs no bērnu skaita un ko piešķir

personai, kura kopj bērnu līdz 3 gadu vecumam, nav nodarbināta

vai nodarbināta nepilnu darba dienu, nesaņem maternitātes

pabalstu. Bērna kopšanas pabalsta apmērs par bērnu vecumā līdz

1,5 gadiem ir 30 Ls mēnesī. Personām, kuras kopj bērnu vecumā no

1,5 līdz 3 gadiem, pabalsta apmērs ir 7,50 Ls/mēn.

246. Saskaņā ar likumu "Par

sociālo palīdzību" vienam no bērna vecākiem vai personai, kas

adoptējusi vai ņēmusi aizbildnībā bērnu līdz 1 gada vecumam,

piešķir bērna piedzimšanas pabalstu, kas ir vienreiz izmaksājams,

universāls pabalsts. Bērna piedzimšanas pabalsta apmērs sastāda

50% no zīdaiņa pūriņa vērtības, patreiz - 98 Ls. Ja māte stājas

ārstniecības uzskaitē līdz 12.grūtniecības nedēļai un izpilda

visus noteiktos ārsta norādījumus, pabalsta apmērs tiek

divkāršots - 196 Ls. Diemžēl gadījumā, ja ģimenē piedzimst dvīņi

vai trīnīši, mātes saņem vienreizējo bērna piedzimšanas pabalstu

tādā pašā apmērā, kā par vienu bērnu. Latvijas Dzimumu

līdztiesības apvienība savos komentāros Latvijas nacionālā

ziņojuma par Konvencijas izpildi projektam norāda, ka bērna

kopšanas pabalsts ir tikai 50% no minimālās darba algas un

sievietes darba alga tiek kompensēta nepilnīgi, kas attur

sievietes no aptaujās konstatētā pašu vēlamā bērnu skaita

(visbiežāk 2, retāk - 3). Kā uzskata Latvijas Dzimumu

līdztiesības asociācija, sievietes dzīves kvalitāte tiek

pazemināta, kam vēl pievienojas draudi sekmīgai darba atsākšanai

ar visām iespējamā bezdarba radītajām sekām uz sievietes ienākumu

līmeni un tiesībām uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem.

247. Jāpiebilst, ka ģimenes

valsts pabalstu, bērna piedzimšanas pabalstu piešķir bērna mātei,

bet bērna tēvam ir tiesības saņemt šos pabalstus tikai likumā

noteiktos īpašos gadījumos. Jāatzīmē, ka speciālus valsts

sociālos pabalstus tikai vientuļajām mātēm Latvijas tiesību akti

neparedz.

Tiesības saņemt aizdevumus

248. Latvijā nepastāv

juridiski šķēršļi sievietēm saņemt aizdevumus. Atbilstoši

Civillikumam tiesiska darījuma, arī aizdevuma, dalībniekiem ir

jāpiemīt tiesību un rīcības spējai. Šī likuma izpratnē rīcības

spējas trūkst nepilngadīgiem, personām, kas atrodas aizgādnībā

izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, un garā slimiem, ja likums

tieši nenosaka citādi.

249. Saskaņā ar

"Kredītiestāžu likumu" kredītiestāde pirms un pēc kredīta

izsniegšanas pārbauda kredīta ņēmēja maksātspēju, regulāri

pieprasot dokumentus, kas apliecina kredīta ņēmēja saimnieciskās

darbības finansiālo stabilitāti, spēju atmaksāt kredītu un tā

procentus.

250. Latvijas valstij

piederošā Hipotēku un zemes banka kopš 2001.gada septembra Mazo

un vidējo uzņēmumu attīstības kreditēšanas programmā kā mērķgrupa

ir iekļauti mazie un vidējie uzņēmumi, kurus vada sievietes vai

kuros 75% strādājošo ir sievietes. Šī programma paredz

atvieglojumus attiecībā uz prasībām pēc nodrošinājuma un

pieredzes uzņēmējdarbībā. Pieredze rāda, ka lielāko daļu Latvijas

mazo uzņēmumu vada un to īpašnieki ir vīrieši. Mūsdienīgā un

demokrātiskā sabiedrībā šāda situācija uzskatāma par

disproporciju, tāpēc programma sniedz papildus atbalstu sieviešu

uzņēmumiem.

251. Latvijas Dzimumu

līdztiesības apvienība savos komentāros Latvijas nacionālā

ziņojuma par Konvencijas izpildi projektam norāda, ka Ziemeļu

Investīciju bankas 2001.gadā veiktajā pētījumā viena trešdaļa no

respondentiem uzskata, ka sievietes kā uzņēmējas savā darbībā var

saskarties ar šķēršļiem, kas saistīti ar dzimumpiederību. Tiek

norādīts, ka lielākā daļa respondentu (63%) uzskata, ka valdībai

būtu vēlams ar likumu noteikt īpašu atbalstu sievietēm uzņēmējām.

Tāpat Latvijas Dzimumu līdztiesības apvienība atzīmē, ka trūkst

informācijas par kreditēšanas programmām, kas atbalsta sieviešu

uzņēmējdarbību Latvijā - atbilstoši pētījumam "Sieviešu viedoklis

par atbalstu sieviešu uzņēmējdarbībai Latvijā" (veica Latvijas

Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts) par šī

programmām bija informētas 30% respondenšu.

252. Galvenie nosacījumi

privātajām kredītiestādēm, izsniedzot indivīdam kredītu ir

pastāvīga darba vieta, regulāri un stabili ikmēnēša ienākumi uz

vienu ģimenes vai mājsaimniecības locekli, turklāt bērnu skaits

ģimenē tiek ņemts vērā neatkarīgi no dzimuma. Ņemot vērā to, ka

sievietes ir mazāk ekonomiski aktīvas un viņu vidējie ienākumi ir

zemāki nekā vīriešiem (skat. 151. punktam pievienoto tabulu),

sievietes proporcionāli pieprasa un saņem mazāk dažādu veidu

aizdevumus nekā vīrieši. Latvijas Dzimumu līdztiesības apvienība

savos komentāros Latvijas nacionālā ziņojuma par Konvencijas

izpildi projektam norāda, ka bieži aizdevuma saņemšanai banka kā

nosacījumu izvirza nekustamā īpašuma kā nodrošinājuma esamību,

bet nekustamais īpašums bieži neesot reģistrēts uz sievietes

vārda. Savukārt saskaņā ar Valsts Zemes dienesta datiem 55%

nekustamo īpašumu ir reģistrēti uz sievietes vārda, bet 45% - uz

vīrieša vārda. Līdz ar to šai jomā nav vērojama slēptā

diskriminācija.

253. Attiecībā uz nekustamo

īpašumu ieķīlāšanu nepastāv dzimumu atšķirības. Tāpat nepastāv

atšķirības atkarībā no dzimuma ne personas iespējās iegūt savā

īpašumā nekustamo īpašumu, ne rīkoties ar to. Konstitucionālā

līmenī šīs personas tiesības aizsargā Satversme, kur ir noteikts,

ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu un īpašuma tiesības var

ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.

254. Tiesības brīvi

rīkoties ar savu īpašumu ir noteiktas arī Civillikumā, kur

īpašums definēts kā pilnīgas varas tiesības pār lietu, t.i.,

tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos

labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no

katras trešās personas ar īpašuma prasību, no kā izriet arī

indivīda tiesības neatkarīgi no tā dzimuma saņemt aizdevumus pret

nekustama īpašuma ķīlu.

Tiesības piedalīties kultūras un

sporta pasākumos

255. Latvijā nepastāv

ierobežojumi sievietēm piedalīties pasākumos, kas saistīti ar

atpūtu, sporta nodarbībās un visās kultūras dzīves sfērās.

Vienīgie aizliegumi, kas ir saistīti ar personas dalību kādos

atpūtas pasākumos ir to vecuma ierobežojums neatkarīgi no

dzimuma, kurus ar mērķi pasargāt pusaudžus no kaitīgas ietekmes

ir tiesīgas noteikt pašvaldības.

256. Sievietes iespējas

piedalīties sporta nodarbībās ir jau aplūkotas 10.panta

iztirzājumā. Savukārt sieviešu dalība dažādās kultūras dzīves

sfērās plašāk aplūkota jau 3.panta iztirzājumā.

Konvencijas