17. pants

Informācijas apmaiņa un savstarpēja palīdzība

1. Kompetentās iestādes un kompetentās institūcijas, kas

ir atbildīgas par Līguma piemērošanu, tādā mērā, kādā to pieļauj

to nacionālie tiesību akti:

(a) sniedz viena otrai visu pieejamo informāciju, kas

nepieciešama Līguma vai Latvijas Republikas un Austrālijas

sociālās drošības tiesību aktu piemērošanai;

(b) nodrošina viena otrai palīdzību, ieskaitot jebkuras

nepieciešamās informācijas savstarpēju sniegšanu, nosakot

tiesības vai izmaksājot kādu pabalstu saskaņā ar Līgumu vai

saskaņā ar tiesību aktiem, uz kuriem Līgums attiecas, it kā tiktu

piemēroti pašu tiesību akti;

(c) sniedz viena otrai, cik ātri vien iespējams,

informāciju par veiktajiem pasākumiem Līguma piemērošanai vai par

grozījumiem Pušu attiecīgajos tiesību aktos, ciktāl šie grozījumi

ietekmē Līguma piemērošanu.

2. Palīdzību, kas minēta šā panta pirmajā daļā, sniedz

bez maksas, ievērojot jebkuru vienošanos, kas panākta starp

kompetentajām iestādēm un kompetentajām institūcijām, lai

atmaksātu noteikta veida izdevumus.

3. Piemērojot Līgumu, nepieciešamie dokumenti un

apliecības, ko iesniedz vienas Puses kompetentajā iestādē un

kompetentajā institūcijā, atbrīvojami no valsts nodevas,

notariālās vai reģistrācijas maksas uz tādiem pašiem nosacījumiem

kā dokumenti un apliecības, ko iesniedz otras Puses kompetentajā

iestādē un kompetentajā institūcijā. Dokumenti un apliecības, ko

nepieciešams iesniegt Līguma ietvaros, ir atbrīvoti no

apstiprināšanas diplomātiskajās un konsulārajās

iestādēs.

4. Informācija par personu, ko saskaņā ar Līgumu vienas

Puses kompetentā iestāde vai kompetentā institūcija nosūta otras

Puses kompetentai iestādei vai kompetentai institūcijai ir

konfidenciāla, un to izmanto tikai Līguma piemērošanai un to

tiesību aktu piemērošanai, uz kuriem attiecas Līgums, izņemot

gadījumus, kuros datu izpaušanu paredz Puses tiesību

akti.

5. Nekādā gadījumā šā panta pirmās un ceturtās daļas

nosacījumus nevar tulkot tā, ka tie uzliktu Puses kompetentajai

iestādei vai kompetentajai institūcijai par pienākumu:

(a) veikt administratīvos pasākumus, kas ir pretrunā ar

vienas vai otras Puses tiesību aktiem vai administratīvo praksi;

vai

(b) sniegt tādu informāciju, kas nav iegūstama saskaņā

ar vienas vai otras Puses tiesību aktiem vai ierastajā

administratīvajā veidā.

6. Neatkarīgi no Puses tiesību aktiem vai administratīvo

praksi, informācija, ko viena Puse ir saņēmusi no otras Puses,

attiecībā uz personu nav nododama vai atklājama nevienai citai

valstij vai kādai organizācijai citas valsts robežās bez otras

Puses iepriekšējas rakstiskas piekrišanas.

7. Lai piemērotu Līgumu, Puses kompetentā iestāde un

kompetentā institūcija var sazināties ar otru Pusi jebkurā no

Pušu oficiālajām valodām.

8. Kompetentā iestāde vai kompetentā institūcija nevar

noraidīt iesniegumu vai dokumentu tikai tāpēc, ka tas ir otras

Puses oficiālajā valodā.